Šonedēļ laikraksta redakcijas e -pasts un telefons ir “karsts” no Apes novada iedzīvotāju atsauksmēm, kurās tie pauž savu viedokli par administratīvi teritoriālās reformas plāniem un līdz šim laikrakrakstā lasāmajām publikācijām par šo tēmu. Redakcija ir saņēmusi gan atbalsta vēstules Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas
(VARAM) prezentētajam variantam par Apes novada pievienošanu Smiltenes novadam, gan iebilst pret šo ieceri, vēloties būt Alūksnes novada sastāvā. Iepriekšējā laikraksta numurā publicējām arī ministrijas atsauksmi un skaidrojumu. Šajā numurā turpinām uzklausīt un publicēt iedzīvotāju viedokļus.
Redakcija
Vai Apes novads jāsadala?Esmu dzimis Jaunlaicenes pagasta “Rušķos”, tagad dzīvoju turpat, bet tikai Apes novada Apes pagastā. Kā tad tas sanāk?
Pētot vēsturiskos dokumentus, kuri pieejami jau no 1820. gada, ir redzams, ka Jaunlaicenes pagasts aptvēra teritoriju līdz pat Līzespastam. Ape, jeb kā toreiz baznīcu grāmatās rakstīja – Hoppenhofa, bija tikai miests ar divām smirdīgām gaļas bodelēm un pāris veikaliņiem. Tagad Ape ir pievienojusi lielas teritorijas no Jaunlaicenes pagasta, atliekas no bijušā Jaunrozes pagasta un izveidojusi Apes novadu, kurā ietilpst Trapene, Vireši un Gaujiena. Visas minētās vietas gadu desmitiem atradās Alūksnes rajonā.
Cita centra meklējumos
Sākoties nepamatotai novadu veidošanai, Apes politiķi ķērās pie Apes novada veidošanas. Politiķu vēlmēm acīmredzot pretojas Alūksnē un tagad, kad redzams, ka Apes novads neatbilst novada prasībām, ir neērti un arī kauns atgriezties pie Alūksnes.
Tāpēc daudzus gadus ir mērķtiecīgi un sistemātiski strādāts, lai atrastu citu centru, un par tādu ir izvēlēta Smiltene. Priekšgalā tam visam, šķiet, ir Gaujiena, Vireši un trīs deputātu grupa no Trapenes.
Labāks manā skatījumā ir variants, ka Gaujiena, piesedzot, kā rakstīts avīzēs, vājo Zvārtavas pusi, tiektos uz Valku. Es priecātos, ka no tā gala deputāti brauks pa bedraino un putekļaino ceļu uz Valku. Man nav nekas pret Gaujienu un neko sliktu viņiem nevēlu, jo mana vecāmāte nāca no Gaujienas un ieprecējās Jaunlaicenē, visu mūžu saglabājot Gaujienas pusei raksturīgo dialektu, bet tagadējiem tā gala deputātiem, un ne tikai viņiem, kauns pat paskatīties uz Alūksnes pusi (tie tak malēnieši).
Kā “Alūksnes un Malienas Ziņas” rakstīja I. Sproģe, tad smieklīgi, kā Apē strādā Smiltenes pašvaldības policija, kā Apes politiķi, kuri veidoja Apes novadu, lai tomēr Gaujiena pirms 10 gadiem piekristu kļūt par daļu no Apes novada, likvidēja Apes mežniecību (pirms tam tā saucās Laicenes mežniecība), kura apkalpoja mežus līdz pat Murata ezeram Igaunijā, un mežniecība tika pārcelta uz Gaujienu. Tagad tā jau Smiltenē.
Kāda ir izeja?
Pirms veidoja novadus, mūsu pusē vajadzēja pamācīties no Gulbenes rajona, kura vadītājs Stepanova kungs nepieļāva, ka rajons tiek sadalīts gabaliņos. Gribas uzslavēt arī Liepnas puses ļaudis, arī viņiem bija iespēja veidot mazu novadu, bet tas nenotika. Malači!
Kāda tad ir izeja? Apes novada deputāti, nolaidieties uz zemes, beidziet pulēt granīta bluķi, cenšoties tur iegravēt, ka Apes novads ar vienu pieņemšanas – nodošanas aktu būs iekļauts Smiltenes novadā, un nestāstiet, ka šo variantu ir izdomājis VARAM ministrs, kurš amatā ir tikai 100 dienas. Starp citu, tiekoties ar viņu kā deputāta kandidātu, neformālā tikšanās reizē Jaunlaicenē tika apspriesti daudzi jautājumi, tajā skaitā, izglītība un reģionālā reforma: novada centram no jebkuras vietas jābūt ne tālāk kā 35 līdz 40 km. No maniem “Rušķiem” līdz Smiltenei precīzi 63 km, līdz Alūksnei 21 km.
Un kas tad mums ir Smiltene? Tā ir vieta, kurai pateicoties, ceļš līdz Rīgai ilgst 30 līdz 45 minūtes ilgāk. Smiltene ir vieta, kurai jābrauc cauri, lai tiktu pie kvalificētiem mediķiem vai apmeklētu sasirgušus piederīgos un paziņas Valmierā.
Aicinātu interesēties un
rūpēties par sakoptību
Pie reizes tagadējos novada deputātus aicinātu interesēties un rūpēties par sakoptību savā apkārtnē. Pirms diviem gadiem “Malienas Ziņām” es rakstīju par to, kā izskatās vide, braucot pa Vidzemes šoseju virzienā no Veclaicenes uz Rīgas pusi. Rakstīju par sakoptām mājām un dažiem kauna traipiem, iebraucot novadā, par kuru kādreiz domes priekšsēdētāja teica, ka šeit sākoties Latvija.
Nekas divos gados nav mainījies. Alūksnes novads sakopa pusnodegušo māju pie pagrieziena uz Apekalnu, tagad ir novākts grausts pie Liepukalniem, braucot no Lūšakroga uz Alūksni, bet Vidzemes šosejas malā joprojām stāv pusnodegusi māja un dažas būdas “Mendeļos”, arī pretējā šosejas pusē ir mājas drupas ar pavērto pagraba melno muti pret šoseju, tā ir “Taurija”. Šajā vietā apstājas mašīnas, arī ar ārzemju numuriem, rudenī palasa kādu ābolu, nokārto savas vajadzības, nofotografē un aizbrauc. Mēs, kaimiņi, zinām, ka šiem īpašumiem ir arī īpašnieki. Deputātu kungi, atrodiet viņus! Ja to nevarat, tad ņemiet paši darbarīkus un sāciet arī fiziski strādāt! Vismaz izvēdiniet savas galvas, un vairs nerādīsies sapņi par aplamo teritoriālo reformu. Mēs, tuvējo māju iedzīvotāji, jums labprāt pievienosimies. Pie reizes, braucot atpakaļ uz Apes domi, apstājieties aiz Lūšakroga pie mājām “Lipski”. Mājas apkārtne, līdz pat asfaltam, ir nesakopta un pielūžņota tiešā nozīmē.
Savulaik no Saeimas tribīnes deputāts, kurš vairākas reizes netika ievēlēts, izteicās, ka lai labāk izprastu lietas būtību, reizēm vajag sadot pa purnu. Lai mans uzrakstītais iedarbotos dažiem uz prātu!
Neko sliktu nevienam nevēlot, ar cieņu Jānis Pops, pensionārs, kādreiz arī Apes pilsētas ar lauku teritoriju deputāts
Kāpēc man dzīvot svešā malā,
ja sava tuva, mīļa gan?Pilnībā pievienojos Ilzes Sproģes kundzes viedoklim, kas lasāms laikraksta 10. maija numurā. Savā mūžā Api esmu pieredzējis gan Alūksnes un Gulbenes, gan Valkas rajonos, kādreiz bijis arī Apes rajons. Pagājušā gadsimta 30. gados mans tēvs dzīvoja Pededzes pagastā, kas toreiz bijis Valkas apriņķī (tad jau tur arī Alūksne un Ape). Varbūt atgriezties pie 90 gadus senām vērtībām? Šķiet, ka pašreizējai valdībai (gribētos gan teikt “pagaidu”) nav svēta ne Vidzeme, ne Zemgale, ne Kurzeme, ne Latgale. Ar kādām tiesībām gudrie “ministriņi” un “ierēdnīši” plosa ne tikai mūsu mīļo, mazo Latviju, bet arī cilvēku dzīves un dvēseles? Par to nāktos atbildēt tiesas priekšā.
Ludis Baltaisbrencis, pagaidām vēl Apes pagastā, Apes novadā, zīlējot nākotni, vēl nezināmo
Atbalsta pievienošanu Smiltenes novadam
Mēs, Dāvja Ozoliņa Apes vidusskolas 12., 11. un 10. klases jaunieši, vēlamies izteikt savas domas par gaidāmo administratīvi teritoriālo reformu. Lasot iepriekš publicētos divu Apes iedzīvotāju viedokļus, vēlamies izteikt savu viedokli. Mēs – jaunieši, kā nākotnes sabiedrības veidotāji, kuri kops un attīstīs Api, atbalstām Apes novada pievienošanu Smiltenes novadam.
Svarīgs rādītājs –
finansiālais stāvoklis
Pirmkārt, mūsuprāt, svarīgs rādītājs ir novadu finansiālais stāvoklis uz šo brīdi. Kādā no “Alūksnes un Malienas Ziņas” izdevumiem tika parādīti Apes, Alūksnes, Smiltenes un Valkas novadu piesaistītie līdzekļi un saistību apmērs ar valsti. Sāksim ar piesaistītajiem līdzekļiem. Apes novadam tie ir 3 miljoni 40 tūkstoši, Alūksnei – 5 miljoni 242 tūkstoši, bet Smiltenei – 18 miljoni 653 tūkstoši. Smiltenes novads piesaistījis gandrīz 3 reizes vairāk līdzekļu kā Alūksnes novads, kas liecina par novada spējām rakstīt kvalitatīvus projektus, veiksmīgi piesaistīt līdzekļus. Bet, salīdzinot Api un Alūksni, šie skaitļi ir diezgan līdzīgi. Mūsu novads, ir piesaistījis daudz, uzskatām ka Alūksnei šiem rādītājiem procentuāli būtu jābūt augstākiem. Rādītāji par saistību apmēru ar valsti arī ir pārliecinoši. Apes novadam parādsaistības ir 3 miljoni 201 tūkstotis, Alūksnei – 22 miljoni 786 tūkstoši, bet Smiltenes novadam uz pusi mazāk – 11 miljoni 122 tūkstoši. Šie rādītāji spilgti parāda novadu spēju finansiālajos jautājumos. Ja būs finansējums, mazākas parādsaistības, tad būs lielākas iespējas uzlabot novada labklājību. Apes novadam būs savas vajadzības, kam vajadzēs finansiālu atbalstu, mūsuprāt, lielākas iespējas to būs realizēt Smiltenei, jo nav tik ļoti jāsatraucas par esošajām parādsaistībām ar valsti.
Daudzi dodas izglītoties Smiltenes virzienā
Otrkārt, Apes novads cīnās par skolu saglabāšanu, kam ir ļoti liela nozīme. Mēs priecājamies, ka mums ir šī iespēja mācīties te, Apē. Atrodoties novada nomalē, domājam, ka Smiltenei būs svarīgi, lai šeit skolēni varētu mācīties, atrodoties mājās. Novērojam, ka daudzi skolēni, absolvējot Apes vidusskolu, dodas mācīties uz Smiltenes tehnikumu. Izglītības ziņā skolēni dodas Smiltenes virzienā, jo tur ir iespējams iegūt izglītību gan pēc pamatskolas, gan vidusskolas beigšanas, kas jauniešiem ir ļoti nozīmīgi.
Iepriekš publicētajos viedokļos bija manāms satraukums par pakalpojumu izmantošanu Alūksnē. Mēs arī izmantojam gan Alūksnes slimnīcas pakalpojumus, gan bankas un citus pieejamos pakalpojumus. Ja būsim pie Smiltenes novada, tas mums neliegs doties uz Alūksni un kārtot savas nepieciešamās lietas Alūksnē. Tagad mēs arī esam dažādi novadi, bet tāpat dodamies uz Alūksni pietiekoši bieži. Nesaprotam, kāpēc tas iedzīvotājus tik ļoti satrauc, jo vienmēr būsim gaidīti Alūksnē.
Nevajag baidīties no
pārmaiņām
Atsaucoties uz iedzīvotājas viedokli par neierīkoto degvielas uzpildes staciju, vēlamies par to arī izteikt savu viedokli. Piekrītam, ka šāds pakalpojums Apē būtu nepieciešams. Bet mēs apzināmies, cik daudz līdzekļu prasa degvielas uzpildes stacijas ierīkošana. Mēs esam mazs novads un to nespējam izdarīt. Mums daudziem arī ir iegūta autovadītāja apliecība, tāpēc varam runāt par šo tēmu no sava skatījuma. Lai arī mums nav šīs degvielas uzpildes stacijas, mēs varam doties uz Alūksni, kur to ir pietiekoši daudz. Ja būsim Alūksnes paspārnē, domājam, ka pie uzpildes stacijas netiksim, jo attālums starp Alūksni uz Api nav tik liels. Bet Smiltenes novads varētu mūs atbalstīt šajā jautājumā, jo būsim nomale un šeit tas noderētu.
Tiek teikts, ka Smiltene mums ir sveša, bet Alūksni ļoti labi pazīstam, bet tā nav visiem. Alūksnes rajonā jau pabijām, varbūt laiks pamēģināt ko citu? Smiltenei būs citādākas, interesantākas idejas. Vienmēr ir iespēja paplašināt savu redzesloku, iepazīt jaunus cilvēkus, iegūt jaunus kontaktus un to mums dod Smiltene. Smiltenē arī ir jauki, saprotoši un pretimnākoši cilvēki tāpat kā Alūksnē. Nevajag baidīties no pārmaiņām, reizēm tās nāk tikai par labu. Uzskatām, ka nevaram noniecināt kādu citu novadu tikai tāpēc, ka to nezinām, ir svešs, ir jauki uzzināt ko jaunu un iepazīt.
Ape nav pelēka!
Bijām sašutuši, kad izlasījām viedokli par to, ka Ape ir kļuvusi pelēka un dome nav pienācīgi rūpējusies par novadu. Mēs vēlētos uzslavēt Apes novada domi, jo ir daudz padarīts, lai uzlabotu Apes koptēlu. Pa šiem desmit gadiem Apē ir uzlabots ielu stāvoklis, apgaismojums, remontēja Dzirnavu ielu, izveidoja apļveida krustojumu, uzlabots ceļu segums. Pasta ielas ietve, kura bija diezgan sliktā stāvoklī, tika atjaunota. Nesen izveidota ietve no Apes centra līdz mūzikas skolai. Tika uzcelts moderns ugunsdzēsēju glābēju depo, kurā tagad arī mājo neatliekamā medicīniskā palīdzība, kas ir ļoti nozīmīgi Apei. Ļoti lielu atbalstu ir saņēmusi skola – veikta siltināšana, kapitālais zāles remonts, apkures sistēmas maiņa, kur tika ieguldīti lieli finansiāli līdzekļi. Un tagad pēdējais lielais darbs ir Apes tautas nama renovēšana. Tiek veidoti parki, dabas takas, rīkoti dažādi interesanti pasākumi, Apes floristes strādā, lai piesaistītu iedzīvotāju un tūristu uzmanību Apei. Kā arī vēlamies pieminēt, ka Apē veiksmīgi darbojas divi Smiltenes veikalu tīkli “Top” un “Unibode”.
Uzskatām, ka mūsu viedoklis ir nozīmīgs, jo tieši jaunieši ir tie, kas nākotnē veidos sabiedrību, attīstīs un kops mūsu novadu. Aicinām arī citus Apes iedzīvotājus nebūt vienaldzīgiem un izteikt savu viedokli.
Dāvja Ozoliņa Apes vidusskolas 12., 11. un 10. klases skolēni
