Šoreiz uzrunājām 23 gadus veco ugunsdzēsēju Nikolaju Illarionovu, kurš pirmo gadu saņēma Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pateicību Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona brigādes svinīgajā pasākumā Gulbenē.
Tēvs – brīvprātīgais glābējs
Nikolajs Illarionovs savu bērnību pavadījis Pededzē, kur skolas gaitās redzējis savu tēti brīvprātīgi darbojamies ugunsdzēsēju sfērā. “Esmu ieguvis vidējo profesionālo izglītību un esmu automehāniķis, taču visu bērnību biju klāt un vēroju, kā tēvs šajā sfērā darbojas. Jau bērnībā zināju to, kā strādā ugunsdzēsēji, gan to, kāda tehnika ir to rīcībā un kam tā domāta. No tā laika jau vēlējos kļūt par ugunsdzēsēju. Beidzot vidusskolu, sapratu, ka manas nākotnes ieceres nav mainījušās un šī profesija ir mans aicinājums,” viņš stāsta. Dienestā Nikolajs jau ir trīs gadus un trīs mēnešus, pašlaik viņš strādā Vidzemes reģiona brigādē Alūksnes daļas Apes postenī un ir vada komandiera vietnieks.
Būt universālam
Vaicājot, kas ir tieši tas, kas aizrauj šajā darbā, viņš saka: “Patīk formastērps, patīk darbs, patīk disciplīna un tas, ka šajā profesijā vienmēr jābūt fiziskajā formā. Kā zināms, fiziskā sagatavotība ir viena no prasībām ugunsdzēsējiem – uzturēt fizisko formu, lai varētu pildīt savus tiešos pienākumus, jo, piemēram, aizsargtērps sver 10 kilogramus, elpošanas aparāts vēl tikpat. Tāpēc jau trīs gadus brīvajā laikā nodarbojos ar džudo. Tas ir ļoti grūts tehnisks sporta veids, ļoti ilgi jātrenējas, lai kaut ko sasniegtu, tāpēc pagaidām to daru sev. Man vispār patīk sports – skriet, vingrot, spēlēt futbolu, taču džudo ir ļoti skaists un universāls olimpiskais sporta veids. Arī ugunsdzēsēji ir universāli, jo viņi prot gan mašīnu saremontēt, gan ēst pagatavot, gan ugunsgrēku nodzēst. Tas ir labs veids, kā sevi uzturēt fiziskajā formā.” Viņš gan atzīst, ka šis darbs nav domāts sievietēm, jo tas ir fiziski grūti. Prasmes sievietes, protams apgūtu, bet Nikolajs uzskata, ka spēkam šajā arodā tomēr jābūt lielākam nekā to var attīstīt sieviete.
Tērpa uzvilkšanas rekords – 14 sekundes
“Trīs dienas brīvas, tad maiņa. Katru dienu ir praktiskās un teorētiskās nodarbības, kas ir ikdiena. Taču jebkurā mirklī jābūt gatavam, ka izsaukuma gadījumos pusotras minūtes laikā ir jāizbrauc no posteņa. Iesācējam, kurš to nedara, aizsargtērpa uzvilkšana aizņem minūti, taču ar laiku temps tiek uzlabots. Mans ātrākais aizsargtērpa uzvilkšanas rezultāts ir 14 sekundes,” ar savu darba ikdienu iepazīstina Nikolajs.
Viņš stāsta, ka izsaukumu nav ļoti daudz, taču kad esot, daļā ir maz cilvēku, līdz ar to ir divi cilvēki maiņā un izsaukumā jātiek galā divatā, kas ir gana liels noslogojums. Strādāt Apes depo esot aicināts ikviens jaunais glābējs, svarīga prasība – C kategorijas autovadītāja apliecība. Tāpat Nikolajs uzsver, ka Apes pusē ir problēmas ar tīkla pārklājumu, kas sagādā problēmas. “ Tāpat, ja ir paaugstināts izsaukums, ierašanās vai izlūkošanas laikā ir jāsauc papildspēki, mums ir jāsazinās pa rācijām, taču tā kā nav zonas, tad jāveic zvani un vēl jāveic dzēšanas darbi. Tas tiešām apgrūtina visus darbus,” teic N. Illarionovs.
Par savu dzīvību tobrīd nedomā
Pats glābējs uzskata, ka visgrūtāk šajā profesijā ir situācijās, kad cilvēki aiziet bojā, jo ne jau fizikā darba daļa ir grūta, bet gan emocionālā. “Negribas, lai cilvēki iet bojā. Primārais ir cilvēku glābšana, un tad viss pārējais. Protams, bieži vien nākas apdraudēt savu dzīvību, bet tobrīd par to nedomā, un man vispār patīk palīdzēt cilvēkiem. Un, ja tu vari izglābt nelaimē nonākušos, tas jau ir daudz. Protams, šī profesija prasa arī daudz negulētu nakšu. Citi kolēģi pat darbus apvieno, un tā ir liela slodze. Šeit ir jārēķinās, ka tas ir maiņu darbs, ka jāstrādā jebkurā diennakts stundā, bet laika gaitā var pierast. Taču tad ir jāpatīk tam, ko dari,” tā Nikolajs.
Par maz novērtēti
Tāpat viņš uzsver, ka nepārtraukti notiek mācības, kas ne tuvu nav līdzīgas mācībām skolā, to esot krietni vairāk. Jaunākais prasmju apliecinājums, ko viņš ieguvis ir – patstāvīgo ugunsgrēku dzēšanas un glābšanas darbu vadīšanas atļauja. N. Illarionovs uzskata, ka arī atalgojumam vajadzētu būt lielākam. “Ir cilvēki, kuri nevis reāli piedzīvo nelaimi, bet veido par to filmas, bet atalgojums ir daudz lielāks nekā tam, kurš šīs nelaimes novērš. Uzskatu, ka ārsti, skolotāji un glābēji Latvijā nav pienācīgi novērtēti, mēs palīdzam cilvēkiem, atšķirībā no tā saucamajiem “influenceriem”, kuri pelna lielas algas, filmējot videoklipus internetā. Labi, ka man atalgojums nav noteicošais profesijas izvēlē. Zinu, ka tas ir mans aicinājums!” ir pārliecināts Nikolajs.
Būt dzīviem un veseliem
Viņš tikai nesen ir iecelts pašreizējā amatā un vēlas pastrādāt, lai gūtu pieredzi. N. Illarinovs atzīst, ka tagad atbildība ir lielāka un ir arī citi pienākumi – jāsazinās pa rāciju, jāgatavo vairāk dokumentu gan pēc nodarbībām, gan nelaimes gadījumiem. Vaicāts, kādēļ nelaimes gadījumi notiek, viņš saka: “Tas ir apstākļu kopums – cilvēku neuzmanība, sakritības un galu galā – liktenis.” Nikolajs 17. maijā kolēģiem vēl – būt sveikiem un veseliem, un cilvēkiem – būt piesardzīgiem un apdomīgiem!
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta
Pateicība tika izteikta:
• kaprālim Aivim Blusam-Blusiņam, Vidzemes reģiona brigādes Alūksnes daļas ugunsdzēsējam glābējam (autovadītājam);
• kaprālim Nikolajam Illarionovam, Vidzemes reģiona brigādes Alūksnes daļas Apes posteņa vada komandiera vietniekam;
• kaprālim Sergejam Volkovam, Vidzemes reģiona brigādes Alūksnes daļas ugunsdzēsējam glābējam (autovadītājam).
Savukārt, šodien, 17. maijā, Rīgā Iekšlietu ministrijas un VUGD augstākos apbalvojumus par priekšzīmīgu dienesta pienākumu pildīšanu, teicamiem darba rezultātiem un sasniegumiem dienesta pienākumu pildīšanas laikā.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta III pakāpes apbalvojuma zīmi “Par priekšzīmīgu dienestu” saņem:
• Leitnants Dainis Smarods Vidzemes reģiona brigādes Alūksnes daļas posteņa komandieris
• Leitnants Genādijs Vihrovs, Vidzemes reģiona brigādes Alūksnes daļas inspektors.
