Pavasara darbi dārzā un secīgi arī pavasara gadatirgi, kuros dārzi tiek papildināti ar jauniem eksperimentiem, kļuvuši par notikumiem, kurus apspriež vēl pēc to norises. Arī no pirmdienas sarunām redakcijā jāsecina, ka vairums sevi cienošu dārzu un mazdārziņu saimnieku svētdien mērojuši ceļu uz Apes pierobežas gadatirgu, ko paši organizatori šogad atzina par vienu no vērienīgākajiem.
“Mazdārziņam iegādājos krūmu, kam zinu tikai latīnisko nosaukumu, bet tam būs ļoti interesanti ziedi!” teic dārzu lietās pieredzējusī kolēģe Vēsma. Dace interesējas, vai spirejas arī ir bijušas, Aivita nožēlo, ka šoreiz nav bijusi iespēja aizbraukt, bet citkārt viņu priecējusi plaša rožu izvēle, savukārt es pati lielos ar ar jaunajām Sibīrijas īrisu šķirnēm un uztraucos, vai pārdroši iegādātā hibrīdlilija patiesi uzziedēs trīs krāsās…
Kaut kas jau tajā visā ir. Daudzus gadu desmitus dārzs ticis uzskatīts par pusmūža sieviešu un omīšu aizraušanos, bet tagad kā hobijs pasaulē piedzīvo atdzimšanu un kļūst par modes lietu. Izskatās, ka ne tikai četrdesmit un piecdesmitgadnieku, bet īpaši trīsdesmitgadnieku vidū.
Tas tādēļ, ka realitāte, saikne ar taustāmo pasauli un dabu pašlaik ir milzu trūkums gan pieaugušo, gan bērnu dzīvē. Viss ir nopērkams veikalā, viss ir virtuāli un elektroniski… Tādēļ acīmredzot dārzs, kurā tev pašam tas redīss reāli jāizaudzē, ir kļuvis par kaut ko īpašu. Tu reāli rūpējies, lai no sēkliņas vai dīgsta kaut kas izaug!
Jāsecina, ka dārzs patlaban ir tikpat aktuāla dzīvesveida tēma kā mode, joga, ceļošana vai maratonu skriešana. Mūsdienu sievietei tas sniedz kaut ko pavisam citu. Saikni ar realitāti un dabu. Pastāvīgumu. Radošumu.
Arī mans dārzs nav tikai nezāles, kas jāizravē. Tā ir tāda savdabīga meditācija. Apliecinājums manam netradicionālajam skatījumam uz dārzu ir arī pasaulslavenās radošuma kouča un dārzkopības speciālistes Frenas Sorīnas grāmata, kurā dārzkopība aplūkota kontekstā ar radošumu un cilvēka patiesās būtības atklāšanu. Viņa raksta ne tikai par to, kā veidot savu sapņu dārzu, bet arī par to, kā prast to baudīt – un tā nudien nav nekāda dārzkopības paraugstunda, bet gan stāsts par tādas vietas radīšanu, kur tu jūties labi saskaņā ar dabu. “Dārzs ir daļiņa no debesu valstības, mierīgs patvērums no pasaules kņadas,” saka F. Sorīna un nevar viņai nepiekrist.
Lai visiem jauka dārzu sezona!
