Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijā šonedēļ bija grāmatas “Mēs nepadevāmies. Latvijas gars Alūksnes skolēnos” (“We not surrender. The Latvian Spirit in The Students of Alūksne”) atvēršanas svētki. Tas ir grāmatas “Šalc Tālavas un Dzimtenes sili” tulkojums angļu valodā un vēsta par Alūksnes vidusskolas (tagad ģimnāzija) nacionālās jaunatnes pretošanās kustību “Tālavas sili” un “Dzimtenes sili” dalībnieku darbību 20. gadsimta četrdesmitajos gados, apkopo viņu atmiņu stāstus par Dzimtenes mīlestību un nodevību, izietajiem moku ceļiem Sibīrijā un Tālajos Austrumos.
Līdz ar šo grāmatu Alūksnes un Apes novadu politiski represēto klubs “Sarma”, kas līdz šim izdevis daudzas nozīmīgas grāmatas latviešu valodā, dokumentējot izsūtīto atmiņu stāstus, nu sevi pieteicis arī starptautiskai auditorijai.
Trīs gadu darbs
Grāmatas nosaukums un vāka noformējums veidots tā, lai uzrunātu starptautisku sabiedrību – par to gādājis alūksnietis Viesturs Reķis, izdevējs ir “Vītola izdevniecība”. Grāmatu angļu valodā tulkojusi tulkotāja, kādreizējā gaujieniete Liena Eglīte, tās izdošanā lielu atbalstu snieguši daudzi – viņiem visiem pasākumā izskanēja sirsnīgi pateicības vārdi.
L. Eglīte atzina, ka saviļņojums ir liels, jo projekts, pie kā strādāts trīs gadus, rezultējies grāmatā. “Nerakstīts tulkotāja darba likums ir vispirms iepazīt tulkojamo materiālu, pirms piekrīti to tulkot. Kad man piezvanīja Dzidra Mazika un stāstīja par šo grāmatu un to, cik svarīgi būtu tās saturu nodot tālāk pasaulē, sajutu, ka man tas ir jādara, lai arī grāmatu vēl nebiju redzējusi. Šī misijas sajūta mani nepameta visus gadus, kamēr notika tulkošana. Pirmais uzdevums bija atrast cilvēku, kurš manu tulkoto tekstu angļu valodā varētu izrediģēt. Pēc ilgiem un nesekmīgiem pūliņiem es tiku savesta kopā ar Ivaru Graudiņu – Amerikas latvieti, kurš arī pats ir cēlies no Alūksnes puses. Viņš uzreiz piekrita sadarboties ar mums, par ko esmu ļoti pateicīga,” stāsta L. Eglīte.
Teksti ar zemtekstiem
Lielākās grūtības bijušas pārnest tekstus no latviešu valodas, kas tik dziļi iesakņoti mūsu tautas kultūrā, vēsturē, tradīcijās, uz angļu valodu. “Daudzi teksti satur zemtekstus, pārnesto nozīmi, tikai mūsu kultūrai raksturīgas reālijas, tādēļ mums nācās būt ļoti radošiem. Grāmatas oriģināls latviešu valodā sastāv no dažādu autoru atmiņu stāstiem, dzejoļiem, tēlainām miniatūrām un tās teksts nav rediģēts, lai saglabātu autoru stilu. Pirms tulkošanas to tomēr nācās rediģēt, kas arī paildzināja projekta gaitu. Sarežģīti bija tulkot dzejoļus – tos neatdzejojām, bet tulkojām aprakstoši, saglabājot galveno vēstījumu. I. Graudiņš tekstu profesionāli izrediģēja, uzlaboja izteiksmi – pateicoties viņa darbam, šī grāmata ir ļoti labā un vijīgā angļu valodā,” uzsvēra L. Eglīte. Viņa klātesošajiem nolasīja arī Amerikā dzīvojošā I. Graudiņa sveicienus līdz ar grāmatas iznākšanu.
Greznība – labi cilvēki
Kluba “Sarma” vadītāja Dzidra Mazika ar lepnumu atzina, ka tagad arī ārvalstnieki varēs lasīt par vēstures notikumiem Alūksnē. “Tādēļ man šodien ir svētku diena! Ir bezgala liels prieks un pateicība, ka man bija iespēja satikties un strādāt ar brīnišķīgiem cilvēkiem labā komandā. Tā ir liela greznība, ko nevar nopirkt par naudu. Ir lepnums par garā bagātajiem cilvēkiem, kuri savulaik mācījušies tagadējā ģimnāzijā, un kuru svēts pienākums bija sava valsts, tauta un kultūra. Paldies Alūksnes novada pašvaldībai, Latvijas Politiski represēto apvienībai par finansējumu grāmatas izdošanā. Paldies Visvalža Plotnieka meitām, Ērika Egles meitai un visiem pārējiem par atbalstu. Visiem klātesošajiem sūtu arī mīļus sveicienus no Lūcijas Sāgamežas – Nāgeles: vienīgās šīs kustības dalībnieces, kura vēl ir starp mums,” pauda Dz. Mazika.
Patriotiskās audzināšanas stunda
Jaunās grāmatas atvēršanas svētki ģimnāzistiem bija īstena patriotiskās audzināšanas stunda, jo skolēni guva informāciju par tā laika notikumiem un drosmīgu jauniešu rīcību, dzirdēja fragmentus no abām minētajām grāmatām gan latviešu, gan angļu valodā, varēja vērot arī šodienas drosmīgo jauniešu – jaunsargu prezentāciju par savu organizāciju. Muzikāli pasākumu bagātināja Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas koris (diriģente Ina Perevertailo) un skolēnu solo dziedājumi.
Ģimnāzijas direktore Daina Dubre – Dobre ar lepnumu uzsvēra, ka ģimnāzijā vēstures notikumi pieminēti vienmēr un pateicās Dz. Mazikai par atsaucību un izpratnes veicināšanu, izglītojot ģimnāzistus par vēstures notikumiem.
Pašvaldības Kultūras un sporta nodaļas vadītāja Sanita Eglīte pateicās Dz. Mazikai, kura panākusi grāmatas tulkojumu. “Tā laika jauniešiem piemita drosme darīt kaut ko tādu, par ko varēja atņemt dzīvību: cik daudzi mēs šodien būtu gatavi būt tik drosmīgi? Rakstīt dzeju ir Dieva dots talants, ko jaunieši izmantoja, lai paustu savas domas: cik labi, ka tas ir saglabājies,” sacīja S. Eglīte.
Pasākumā piedalījās arī pededzieša, politiski represētā Visvalža Plotnieka meitas – zinātnieces, Alūksnes vidusskolas absolventes Māra un Aiva Plotnieces. Arī A. Plotniece uzteica Dz. Maziku par vēstures izzināšanu un dokumentēšanu.
Uzziņai
1945. gada 2. oktobrī piecas Alūksnes vidusskolas (tagad ģimnāzijas) meitenes: Līvija Eglīte, Inta Eglīte, Lūcija Sāgameža, Anna Prindule un Rēzija Lauce – satikās kādā dzīvoklī un nolēma cīnīties pret svešo un naidīgo varu, kas bija okupējusi Latviju. Sākās grupas “Tālavas sili” darbība. Viņas izdeva žurnālu “Kokle”, kurā iekļāva patriotisko dzeju un uzsaukumus jauniešiem. Tas iznāca tikai piecus mēnešus, jo meitenes tika izsekotas un par viņu darbību paziņots attiecīgajām iestādēm. 1946. gada 26. februāra agrā rītā visas meitenes arestēja un sākās viņu moku ceļš ieslodzījumā.
Pēc “Tālavas silu” sagrāves darbību uzsāka jauniešu kustība “Dzimtenes sili”, kas izdeva žurnālus “Liesma” un “Avots”. Tā pastāvēja līdz 1948. gadam un 1949. gadā cieta sakāvi, jaunieši piedzīvoja arestus un kara tribunāla tiesu.
