Šonedēļ visos Latvijas reģionos gaisa temperatūra divu metru augstumā noslīdēja zem nulles, liecina dati no meteoroloģisko novērojumu stacijām. Zāles virskārtā temperatūra vietām noslīdēja zem mīnus 10 grādiem. Vai salnu viesošanās maijā radījusi nopietnus postījumus dārzkopjiem?
Nav tā, ka ražas nebūsMāris Narvils, LLKC Augkopības nodaļas vecākais speciālists dārzkopībā:
“Pavasara salnu ietekmi uz augļu un ogu ražām varēs izvērtēt pēc apmēram nedēļas. Atšķirīga ir arī situācija reģionos – ir vietas, kur salnas nebija. Visi augļkoki, kas pēdējās dienās ir ziedējuši, ir potenciālā sala apdraudējuma riska grupā. Vietām varētu būt cietuši ķirši, lai gan citviet tie bija pasargāti no salnām. Tādēļ nav tā, ka šogad ražas nebūs vispār. Piemēram, hibrīdplūmes jau bija noziedējušas, tām izveidojušies augļaizmetņi. Ja bija mazāki “mīnusi”, tās nav cietušas. Būtiski arī, kā kurš dārzs tika aizsargāts. Tāpēc mēs nevaram teikt, ka esam “iekūlušies” masveida nepatikšanās. Lielākā riska grupa ir tieši kauleņkoki, piemēram, plūmes un ķirši, kā arī varētu būt cietuši ogulāji ziedēšanas otrajā pusē. Tikmēr ābeles sals varētu būt skāris salīdzinoši minimāli, jo liela daļa no tām vēl nebija sākušas ziedēt. Augļkoks vienu vai divas reizes var pārdzīvot salu, taču, ja tas turpinās vēl un nav apstākļu, kas var uzlabot situāciju, piemēram, papildu mitrums vai laistīšana, var rasties jauni bojājumi.”
Šķiet, nekas nav nosalisSanta Grigule, ir piemājas dārziņš Jaunlaicenē:
“Dārzs, kur aug sakņaugi, vēl nav apstrādāts un nekas nav sasēts. Ja runā par ābeļdārzu, tad nekas lielajās salnās vēl neziedēja, šķiet, ka nekas nav nosalis. Pie mājas aukstākajā naktī rādīja mīnus 3,5 grādus. Ar salnu plēvi, cik varēju, apsedzu puķu dobes, kur jau zied tulpes, atraitnītes, un vietas, kur jau ir lielas lilijas. Arī rozes tika ietītas salnu plēvē. Uz nakti tika iekurts ugunskurs, lai pagalmu klātu dūmu sega. Par laimi nekas nenosala. Augļu koki – plūmes, ķirši, sāk ziedēt tikai tagad, zemenes un ābeles vēl nezied. Ceru, ka salna nebūs ietekmējusi ražu. Pērn gan augļu kokiem bija labais ražas gads, tātad šogad tā noteikti būs mazāka, neatkarīgi no salnām. Grūti teikt kāda raža būs upenēm, jāņogām un ērkšķogām, nešķiet, ka būtu salušas, bet par to jau vēl grūti spriest.”
Jaunalūksnē – mīnus 9 grādiEdgars Brilts, ir piemājas saimniecība “Tereški – 9”, Jaunalūksnes pagastā:
“Katrs gads lauksaimniecībā ir citādāks, un arī šis nav izņēmums. Pagājušajā gadā salnas bija 5. jūnijā, tad nācās glābt vēlo šķirņu zemeņu ziedus. Šogad pretēji – jāglābj pašu agrāko zemeņu šķirņu ziedi. Visu pasliktināja pārāk karstais un sausais aprīlis. Karstums ir sasteidzinājis augu attīstību, bet sausā zeme salnas padara vēl bīstamākas – pa dienu neuzkrājas siltums aukstajām naktīm. Šoreiz salnas gribētu apzīmēt pat ar vārdu “sals”, jo temperatūra zāles līmeni nokritās līdz pat mīnus 9 grādiem. Līdz ar to līdz šim izmantotās metodes bija veltīgas. Paši pirmie zemeņu ziedi nosala. Ceram, ka to ziedpumpuri nav cietuši, jo mēģinājām laistīt, tādējādi pasargājot no salnas, bet pie šāda aukstuma ūdens sasala uzreiz, nespējot pienācīgi atdot siltumu. Līdz maija sākumam prognozējām ļoti labu zemeņu ražu, bet tagad pēc salnām grūti vairs ko prognozēt. Prātojam, kā zemenes pārdzīvos šādus stresa apstākļus. Salnu faktoru ņemam vērā katru gadu un cenšamies pielāgoties, dārzkopībā citādāk nemaz nevar. Kāpostu stādus norūdām pirms izstādīšanas. Gurķus, kabačus, ķirbjus cenšamies sēt pēc iespējas vēlāk, jo to augšanai nepieciešamas siltas naktis. Daļu zemeņu sedzam ar agrotīklu, lai pagarinātu ziedēšanas laiku. Tādējādi sadalām risku, ka visas var nosalt uzreiz. Zemenēm ziedi ir jutīgi, bet augļu koki pret salnām ir izturīgāki. Noteikti vieglāk augus ir nosargāt apkurināmās siltumnīcās. Ja tādas iespējas nav, tad ieteiktu lietot agrotīklu un dienā ļaut uzsilt mitrai siltumnīcas augsnei vai pat ierīkot siltumnīcā ūdens tvertni. Tā pa dienu uzsils, bet naktī atdos siltumu.” Cerēsim, ka šāds aukstuma vilnis vairs neatgriezīsies!
