Svētdien mazas un lielas rociņas, ašas un vairs ne tik ašas kājiņas dosies pie savām māmiņām, lai vītu rokas ap kaklu, samīļotu un sveiktu Mātes dienā. Kāds noteikti dosies pie savas māmiņas atdusas vietas, lai noliktu ziedus vai iedegtu svecīti, kāds mīļi viņu pieminēs savās domās dienā, kas gadā ir viena, bet tik īpaša un mīļa.
Šonedēļ interneta dzīlēs atrodami daudz un dažādi domugraudi, teicieni, dzeja par mātēm. Viens no tiem saista cilvēka mūža ritējumu ar attieksmi un vajadzību pēc mātes, raisot pārdomas. Tas vēsta, ka sešu gadu vecumā bērns dzīvojot ar pārliecību, ka mamma zina visu! Astoņu gadu vecumā viņš uzskata, ka mamma zina daudz. 12 gadu vecumā uzskata – “mamma patiesībā daudz ko nezina”. 14 gados – “mamma neko nezina!”. 16 gados ir uzskats “mamma, kāda mamma?”. 18 gadu vecumā – “mamma ir novecojusi”. 25 gadu vecumā – “varbūt mamma zina!?”. 35 gadu vecumā jau ir uzskats “pirms izlemju, labāk pajautāšu mammai”. 45 gadu vecumā – “interesanti, ko par to domā mamma?”, bet 75 gadu vecumā – “kaut es varētu pajautāt mammai…!”. Šajā īsajā teicienā, manuprāt, ir daudz patiesības. Kurš gan no mums neatceras sevi bērnībā, kad mamma tiešām bija visa pasaule! Tad nāca spurainie tīņu un pusaudžu gadi, kad šķita, ka pats vislabāk visu zini. Un tad pamazām, līdz ar dzīves briedumu, kad nu kuram tas pienācis, mammas domas, klātbūtne un viedoklis atkal ieņem nozīmīgu lomu. Protams, ne vienmēr un ne visās ģimenēs visiem bērniem ar savām mātēm bijušas siltas attiecības – dzīvesstāsti un situācijas, attieksmes un mācības bijušas dažādas, tomēr cik gan bieži arī šādos gadījumos ir dzirdēts: “Lai nu kā, viņa tomēr ir mana mamma…”
Kopš pati esmu māmiņa, šīs dienas īpašo noskaņu jau vairākas dienas iepriekš man rada Alūksnes pirmsskolas izglītības iestāde “Pienenīte”, aicinot uz Māmiņdienas koncertu – vienkāršu, sirsnīgu, mīļu un patiesu. Bērnu balsis dziesmās, deklamētie dzejoļi ar mīļiem vārdiem un deju soļi vienmēr liek pasmaidīt no sirds un notraukt aizkustinājuma asaru, tajā pašā laikā apzinoties arī to, cik ātri rit laiks un cik ātri mazie ķipari izaug… Tādēļ – sargāsim to, kas mums ir, un neskatīsimies uz to, kas ir citiem! Sargājiet arī savas mammas, jo pienāks laiks, kad skumsiet pēc viņu apskāvieniem. Mīļu Māmiņdienu!
