Pagājušajā gadā 55,3% gadījumu iedzīvotāju mirstības cēlonis bija
asinsrites sistēmas slimības, liecina Slimību profilakses un kontroles
centra (SPKC) provizoriskā statistika.
Kopumā pērn mira 28 510 cilvēki, kas ir nedaudz vairāk nekā vēl pirms
gada, kad no dzīves šķīrās 28 454 cilvēki. Lielākā daļa jeb 84,1% bija
vecāki par 60 gadiem, bet 104 no mirušajiem bija bērni līdz 14 gadu
vecumam, kas ir par 25 bērniem mazāk nekā pirms gada. 53,2% no
mirušajiem bija sievietes.
Pērn asinsrites slimību dēļ mira 15 771 cilvēks, kas ir par 60
cilvēkiem mazāk nekā pirms gada. Visvairāk jeb 6930 iedzīvotājiem nāvi
izraisīja sirds išēmiskās slimības, tostarp akūts miokarda infarkts,
akūta koronārā mazspēja un hroniska sirds išēmiska slimība.
Kā skaidro Nacionālajā veselības dienestā, sirds išēmisko slimību
izraisa hroniskas izmaiņas asinsvados, kas apgādā sirds muskuli ar
skābekli. Sirds asinsvados uzkrājas holesterīna nogulsnējumi,
pakāpeniski sašaurinot asinsvadus. Slimības sekas var būt stenokardijas
lēkmes, infarkts, kā arī tā var izraisīt pēkšņu nāvi.
Pēc SPKC datiem, asinsrites slimību vidū daudzu jeb 5304 iedzīvotāju
mirstības cēlonis bija cerebrovaskulārās jeb smadzeņu asinsvadu
slimības, tostarp insults, no kura mira 2046 cilvēki, smadzeņu infarkts
un intrakraniāla hemorāģija.
Vienlaikus 21,3% mirušo nāves cēlonis bija audzējs. Lielākā daļa no
cilvēkiem, kas miruši audzēja dēļ, bojā gāja tieši ļaundabīga audzēja
dēļ, tostarp no bronhu un plaušu, kolorektālās daļas, krūšu, kuņģa,
prostatas, aizkuņģa un citu ķermeņa daļu ļaundabīgiem audzējiem.
Visvairāk cilvēku mira tādu audzēju dēļ kā bronhu un plaušu audzējs,
kolorektālās daļas audzējs un krūts audzējs.
Pērn 1076 cilvēku nāves gadījumus izraisīja gremošanas sistēmas
slimības, piemēram, aknu, zarnu asinsvadu, kā arī žultspūšļa, žultsceļu
un aizkuņģa dziedzera slimības. 2018.gadā 604 cilvēki mira psihisku un
uzvedības traucējumu dēļ, vēl 583 cilvēku nāvi izraisīja cukura diabēts,
509 – nervu sistēmas, kā arī ausu un aizauss paugura slimības, bet vēl
426 nāvju cēlonis bija uroģenitālās sistēmas slimības.
Tāpat pērn iedzīvotāji mira dažādu ārēju nāves cēloņu dēļ, no kuriem
visbiežākais bijis pašnāvība. Pērn pašnāvību izdarīja 299 cilvēki, kas
ir par 55 cilvēkiem mazāk nekā gadu iepriekš. Otrs biežākais ārējais
nāves cēlonis bija kritiens, proti, kritiena dēļ bojā gāja 213 cilvēki,
kas ir par vienu gadījuma mazāk nekā 2017.gadā.
Pērn iedzīvotāju nāves cēlonis 175 gadījumos bija transporta nelaimes
gadījums, 144 – saindēšanās un pakļaušana kaitīgu vielu iedarbei, 124 –
noslīkšana un slīkšana, 103 – pakļaušana dūmu, uguns un liesmu
iedarbei, 88 – nosalšana, 72 – saindēšanās ar alkoholu, bet vardarbīgā
nāvē bojā gāja 72 cilvēki.
