Alūksnes muzejam izstrādāta un apstiprināta darbības stratēģija 2020. līdz 2024. gadam. Lai īstenotu stratēģiju par mūsdienīgu muzeju, darāmā vēl daudz, tāpat kā jaunu ieceru, apņēmības un problēmu.
Skatot šo jautājumu kultūras, izglītības un sociālo jautājumu komitejas aprīļa sēdē, domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Fomins atzina – novada darbiniekiem šī stratēģija sagādājusi neērtības, jo iesniegta novēloti, lai to sagatavotu apstiprināšanai. Alūksnes muzeja direktore Diāna Pelaka tam piekrīt, bet norāda – tā kā muzejam akreditācija jāiziet jau jūnijā, tad “visi darbi jāsarauj ātrāk”. “Vēlamies, lai nākotnē Alūksnes muzejs, iegūstot restaurētās pils telpas un interjeru ekspozīcijām, mainītu nosaukumu un kļūtu par Alūksnes pils muzeju. Protams, saglabājot Alūksnes un tuvākās apkārtnes teritoriju kā izpētes objektu, bet līdztekus popularizējot Alūksnes Jauno pili kā kultūrvēstures pieminekli un vienu no Alūksnes atpazīstamības simboliem. Šobrīd līdz ar pili attīstās arī Alūksnes muižas parks,” stāsta D. Pelaka.
Zems atalgojums
Viņa neslēpj, ka stratēģijā iekļauti arī problēmjautājumi, piemēram, par nepietiekamiem cilvēkresursiem muzejā parka teritorijas apsaimniekošanā, kā arī muzeja darbinieku zemo atalgojumu. “Atalgojums ir ļoti būtisks – šā iemesla dēļ speciālisti mani kā direktori jau vairākkārt ir brīdinājuši par aiziešanu no darba. Zinu, ka viņi izzina citas vakances un pie izdevības darbu muzejā pametīs. Tas ir ļoti skumji, jo ilgtermiņā biežā kadru mainība neko labu nenesīs, tāpēc aicinu Alūksnes muzeja darbinieku algu jautājumu risināt diezgan steidzīgi. Speciālisti muzejā ir ļoti labi – viņi iegulda savu darbu, laiku, entuziasmu arī ārpus darba laika, lai paspētu visas muzeja ieceres,” saka D. Pelaka.
Deputāts Druvis Mucenieks taujāja, vai muzejā ir aprēķināts, kādu algu palielinājumu vēlētos. Viņš uzskata, ka muzejam jāgādā par apmeklētāju skaita palielināšanu un reklāmas pasākumiem to piesaistei. “Vajag gādāt arī par ieņēmumu palielināšanu, piemēram, pārskatot ieejas maksu,” prāto D. Mucenieks.
Dara, ko var
D. Pelaka uzsver – šobrīd Alūksnes muzeja speciālistu vidējais atalgojums bruto ir 550 eiro. “Salīdzinot ar citām Alūksnes kultūras un tūrisma iestādēm, mēs esam viszemāk atalgotie. Protams, ka darbinieki ar to ir nemierā un man kā vadītājai prasa tam skaidrojumu, savukārt es vēršos pašvaldībā. Gadā muzeja darbinieku atalgojuma palielināšanai vajadzētu 4000 – 5000 eiro. Savukārt ieejas maksas palielināšanu muzejā veicām jau pērn oktobrī – vairāk nevaram to paaugstināt. Turklāt muzejs nav iestāde, kam jāpelna – tā ir iestāde sabiedrībai, jauniešiem, lai viņi citādāk izzinātu kultūras procesus,” domā D. Pelaka.
Komentējot reklāmas aktivitāšu trūkumu, D. Pelaka uzsver – pašlaik katrs darbinieks mārketinga jomā dara, cik var, sniedzot publiski informāciju. “Protams, tas nav pietiekami, un nākotnē to uzlabosim,” saka direktore.
Izglīto darbiniekus
Deputāte Maruta Kauliņa interesējās, kā Alūksnes muzejs novadā veic metodisko darbu starp muzejiem un sekmē to radošu sadarbību. Viņa interesējās arī par to, cik vakanču šobrīd ir Alūksnes muzejā.
D. Pelaka atzīst – metodisko darbu sāka veikt pirms pieciem gadiem, kad Alūksnes muzejs mērķtiecīgi un aktīvi centās apvienot Alūksnes novada muzejus. “Bet arī tam ir vajadzīgs finansējums. Alūksnes muzejs ar savu mazo speciālistu skaitu fiziski nevar regulāri apzināt visus novada muzejus un mazās krātuves. Finansējums muzejam tiek samazināts, likvidēja arī metodiskā darba speciālista amatu. Tagad iespēju robežās savstarpēji komunicējam, rīkojam tikšanās klātienē un konsultējam. Šā brīža mērķis ir panākt, lai mazās krātuves aprakstītu savus krājumus. Tāpat arī iesaistāmies muzeja speciālistu apmācībās,” saka D. Pelaka. Viņa norāda – Alūksnes muzejā šobrīd ir astoņi darbinieki un brīvu vakanču nav, bet viens speciālists darbam ar apmeklētājiem būtu nepieciešams, jo tad muzejs brīvdienās varētu strādāt ilgāk.
Papildinās krājumu
Deputāte Jana Zilkalne interesējās, vai Alūksnes muzejs sadarbojas ar Nodarbinātības valsts aģentūras Alūksnes filiāli un izmanto tur piedāvātās programmas darbinieku piesaistei, kvalifikācijas paaugstināšanai. D. Pelaka atzīst – līdz šim tikai vasaras mēnešos, iesaistoties skolēnu nodarbinātības programmā un uzticot skolēniem sniegt velorikšas pakalpojumu un pieskatīt daudzās izstāžu zāles.
“Alūksnes muzejam ir kāpurķēžu pacēlājs, lai nodrošinātu cilvēku ar kustību traucējumiem nokļūšanu otrajā stāvā. Vai ar tā palīdzību var nokļūt arī pašā pilī?” jautāja J. Zilkalne, saņemot atbildi, ka vajadzība izmantot pacēlāju ir dažas reizes gadā un parasti šie cilvēki ir kopā ar kādu pavadoni, kas laikus informē muzeja darbiniekus.
Viens no Alūksnes muzeja mērķiem ir arī krājuma papildināšana un informācijas, priekšmetu apkopošana par mūslaiku vēsturi, amatnieku darinājumiem. “Līdz šim krājuma priekšmetus Alūksnes muzejs nav pircis, tie muzejam ir dāvāti, bet pils inventāru gan esam iegādājušies. Savukārt tuvākajos gados plānota arī krājuma priekšmetu iegāde,” saka D. Pelaka.
Restaurē atradumus
Alūksnes muzejā nonāk arī priekšmeti, kas tiek atrasti arheoloģisko izrakumu laikā, piemēram, pēdējos gados Alūksnes Pilssalā. “Muzeja darbinieki fiksē procesu dabā un atradumus, saņemam atskaites no arheologiem. Pērn Alūksnes novada pašvaldība atrasto senlietu restaurācijai un konservācijai piešķīra finansējumu. Ir restaurētas vairāk nekā 20 vienības, restaurācija turpināsies līdz gada beigām. Kopumā muzejam iesniegtas ap 4000 atrasto vienību – visas restaurēt nevaram, tas atkal ir finanšu jautājums,” saka D. Pelaka.
J. Zilkalne uzskata, ka pašvaldības Plānošanas un attīstības nodaļai zinot, ka tiks veikti Livonijas ordeņa pils vietā arheoloģiskie izrakumi, izstrādājot projektus, vajag jau paredzēt finansējumu priekšmetu restaurācijai un konservācijai. “Savukārt arheologiem vajadzētu muzejam sniegt detalizētu informāciju par atrastajiem priekšmetiem, lai muzejs varētu tos reklamēt,” domā J. Zilkalne.
Alūksnes muzeja stratēģija tika apstiprināta vakar domes sēdē. Savukārt jautājumā par atalgojuma palielināšanu muzeja darbiniekiem domes vadība uzsver, ka tas jau darīts visiem pašvaldībā strādājošajiem vienādā apmērā – četri procenti.
Līga Vīksna
