Izlasījis publikāciju “Cilvēki no putniem var daudz mācīties” 9. aprīļa “Alūksnes un Malienas Ziņās”, uz redakciju piezvanīja alūksnietis Herberts Rudzītis. Viņš pauda savus vērojumus par gulbjiem Alūksnes ezerā.
“Jau četrus gadus vēroju gulbjus Alūksnes iekšezerā. Pavasarī, kad no olām izšķiļas gulbju mazuļi, putni cienīgi peld pa ezera zilo ūdeni. Taču diemžēl mazuļu katru gadu paliek arvien mazāk. Kādēļ? Domāju, ka gulbju ģimenēm ļaunumu nodara cilvēki. Pieļauju, ka, labu gribēdami, gulbjus regulāri cilvēki baro ar rupjmaizi. Varbūt tā vēl varētu būt baltmaize, bet tas putniem, manuprāt, nodara lielu ļaunumu, tādēļ arī gulbju ģimenes katru gadu sarūk. Vēlētos zināt, ko par to saka speciālisti?” jautā H. Rudzītis.
Ornitologs Elvijs Kantāns piekrīt Rudzīša kungam un atzīst, ka barot gulbjus nevajadzētu vispār. “Gulbji ir spējīgi paši sev atrast barību, un barot putnus, īpaši ar rupjmaizi, kurā vairāk ir sāls nevis cukurs, nebūt nav pareizi. Vienkārši – ejiet un priecājieties par viņiem!” saka ornitologs.
E. Kantāns norāda, ka arī rudenī, uznākot lielākam salam, putni pat nevēlas lidot projām, jo viņi ir pieraduši pie tā, ka cilvēki viņus baro. Tomēr gulbis ir gājputns un viņam ir jālido projām. Ja tas tomēr nav noticis, iespējams, gulbim ir kāda trauma, tad putnam varētu palīdzēt, to izmitinot šeit pat, vai arī pats gulbis uzskata, ka vēl nav pienācis īstais laiks aizlidošanai.
“Tomēr iemesls tam, ka gulbju ģimenes sarūk, nav putnu barošana. Novērots, ka gulbju un citu peldošo putnu mazuļus ezerā mēdz notiesāt lielās līdakas,” atklāj E. Kantāns.
