Grāmata vienmēr ir bijusi un būs vērtība. Šo patiesību Alūksnes un Apes novada grāmatu svētku atklāšanā sestdien Alūksnes Kultūras centrā atgādināja Alūksnes pilsētas bibliotēkas direktore Iveta Ozoliņa, uzsverot, ka tie ir kļuvuši par noturīgu tradīciju, jo tiek rīkoti kopš 2002. gada.
Cieņu grāmatām un lasīšanai apliecināja arī tie grāmatu draugi, kuri izvēlējās sestdienu pavadīt, lai bagātinātu sevi, un apmeklēja šo pasākumu. Jāteic, būtu gribējies šajā dienā Kultūras centrā redzēt kuplāku interesentu pulku. Ja uz Grāmatu svētkiem kopā ar pagastu bibliotekārēm nebūtu atbraukuši čaklākie lasītāji, tad klausītāju rindas būtu pavisam retas. Tātad aizbildinājumiem citus gadus, ka labprāt jau apmeklētu šo pasākumu, bet darba dienā tas nav iespējams, nav pamata. Uz Grāmatu svētkiem atnāca vai atbrauca tie, kuriem patiešām ir interese par grāmatām un literatūru.
Un noteikti to nenožēloja. Vispirms – iespēju dzirdēt populāro politologu Filipu Rajevski. Es pat sacītu – ekskuzīvu iespēju, jo viena lieta ir klausīties politisko procesu vērtējumu televīzijā vai radio, bet pavisam kas cits – dzirdēt klātienē un uzdot jautājumus. Politologa viedoklī par iekšpolitiskajiem un ārpolitiskajiem procesiem sava redzesloka paplašināšanā būtu bijis svētīgi ieklausīties arī vietējiem politiķiem, kurus klausītāju rindās nemanīja. Tas nepārsteidz, bet parāda vienaldzīgo attieksmi pret kultūru, tai skaitā arī bibliotēkām, un, pirmkārt, pret Alūksnes pilsētas bibliotēku, kas ir Alūksnes un Apes novada bibliotēku metodiskais centrs.
Pēc Grāmatu svētkos dzirdētā daudz iespaidu. “Bija tik interesanti! Uzzinājām daudz ko jaunu,” pēc tikšanās ar Nacionālās enciklopēdijas galveno redaktoru Valteru Ščerbinski iespaidos dalījās manas kolēģes. “Tas Akmentiņš ir foršs!” sacīja kāda inteliģenta kundze, atceroties novadnieku, dzejnieku un rakstnieku Andri Akmentiņu vēl pavisam jaunu, čirkainiem matiem kādās Dzejas dienās. Šoreiz viņš stāstīja par savu jaunāko romānu “Skolotāji”. “Esmu iemīlējusies Pētera Brūvera dzejā!” viņa meitām, grāmatas “Brūveri brūvē” autorēm Zanei un Indrai, vaļsirdīgi atzinās kāda latviešu valodas un literatūras skolotāja, un visas sirsnīgi apskāvās, it kā būtu jau sen pazīstamas. Tā grāmatas un to autori atrod ceļu uz lasītāju sirdīm…
