No politiķiem bieži vien dzirdam: “Pats svarīgākais mums ir cilvēks!”. Parasti tā ir liekulība vai tukša muldēšana, jo tad, kad nonāk pie konkrētām lietām, “pats svarīgākais” bieži kļūst mazāk svarīgs. Svarīgākas izrādās intereses un nauda. Tāds iespaids ir radies arī par novada izglītības reformas projektu (“Alūksnes Novada Vēstis”, 28.11.2018. publikācijā – turpmāk ANV). Izskatās, ka novada budžetā veidojas problēmas lielo parādu dēļ, tāpēc ātri jāatrod iespēja izdevumus samazināt.
Atrast iemeslus skolu
slēgšanai
Valstī uzsāktās izglītības reformas stūrakmens ir izglītības kvalitātes paaugstināšana. Tā ietver pāreju uz kompetenču izglītību, skolu tīkla sakārtošanu, ar to saistīta skolotāju algu paaugstināšana. Atbalstu gan šo mērķi, gan iezīmēto ceļu. Novada domes darba grupa nepārprotami devusi citu uzdevumu – atrast pēc iespējas vairāk objektīvu iemeslu pagastu skolu slēgšanai. Neatkarīgi no to darba kvalitātes. Iebilstu pret domnieku mērķi trīs gados slēgt piecas pagastu skolas un kļūt par valsts čempioniem skolu likvidēšanas ātrumā (kas ir Domes interesēs), nevis čempioniem izglītības kvalitātē, kas ir ļoti svarīga iedzīvotāju bērniem.
Daudz fantazēšanas
Mazliet “iespert” tam, ko gribas likvidēt, papaijāt to, kuru gribas saudzēt. Runa ir par attieksmi pret Strautiņiem un Māriņkalna (Ziemera) skolām (publikācija “Alūksnes Ziņas” 30.11.2018.). Konkrēti: Strautiņu skolai 150 gadu, vecajā korpusā ir sporta zāle, jaunajā daļā pamatā izveidotas klases, skola pabeigta 1936. gadā un vēl ir gana mūsdienīga. Fantazēšana ir tā, ka alsviķieši pa līkumaino un ziemā nekaisīto grants ceļu brauks uz tuvo Māriņkalna skolu, ja 10 minūtēs var pa asfaltu nokļūt “galvaspilsētā” pie visiem izglītības un pilsētas labumiem. It kā sīkumi, bet liecina par netīru, tendenciozu jautājumu ievirzi, kas sēj šaubas par visas grupas darba objektivitāti.
Materiālā bāze
Izveidojot novadu, pagasti skolas nodeva sapostas, jo tajās ieguldīja novada veidošanai doto naudu. Saimniekojot ar domu par likvidēšanu, ir normāli, ka defektu un trūkumu saraksts katru gadu palielinās. Tāpēc darba grupas un materiālās bāzes nodrošinājums “ir ļoti zems un vērtējams kā neapmierinošs”, tas arī nepārsteidz. Pārsteidz, ka darba grupa deputātu 10 gadu saimniekošanu atļāvusies novērtēt tik slikti. Dome lielas cerības liek uz E. Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas un Alūksnes novada vidusskolas remontu. Tikai jāsaprot, ka remonts nepadara gudrākus ne bērnus, ne skolotājas. Savukārt zems materiālās puses novērtējums nav bijis par šķērsli Strautiņu skolai strādāt augstā kvalitātē. Ļoti vēlos apšaubīt secinājumu, ka Strautiņos klasēm nepieciešams kapitālremonts (par gaiteņiem gan neiebilstu). No 1996. gada katru gadu vienā klasē tika veikts pamatīgs remonts, ieskaitot grīdas maiņu. Atkal rodas iespaids, ka situācija tiek dramatizēta.
Labi rādītāji visās skolās
Darba grupas secinājumos svarīgākais ir skolu uzturēšanai tērētā nauda. Neteikšu, ka tas nav mazsvarīgi, tomēr, manuprāt, visu darbu vajadzēja sākt, izejot no katras skolas darba kvalitātes. Plānojot reformu tā, lai tās gaitā kvalitāte vismaz nepazeminātos. Pagastu skolu bērniem nevajadzētu kļūt par lielākajiem zaudētājiem šo pārmaiņu laikā. Tomēr tieši kvalitātes rādītājiem katrā skolā “ Alūksnes Novada Vēstīs” ir pietrūcis. Papētot internetā 6. un 9. klases vērtējumus valsts pārbaudes darbos, labākais rezultāts ir Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijā un Strautiņos. Labas sekmes ir arī Pededzē un Jaunannā. Ir tikai divas skolas, kur sekmes ir zem valsts vidējā līmeņa. “Malienas Ziņas” lasot šķiet, ka visus laurus plūc E. Glika Alūksnes Valsts ģimnāzija. Alūksnes novada vidusskolas ziņotais par lielāku olimpiāžu dalībnieku skaitu ir nepieciešams, tomēr skolu sekmju līmeni tas precīzi raksturot nevar. Objektīvi salīdzināt skolu varēšanu attiecībā uz mācību olimpiādēm var tikai, godalgoto vietu ieguvēju skaitu attiecinot pret audzēkņu skaitu skolā. Atgādināšu vēsturi (1995.-1998. g.), kad arī ģimnāzija olimpiādēs izskatījās pārliecinošs līderis. Kā pagasta deputāts mēģināju Strautiņus salīdzināt ar citām skolām. Kopā ar izglītības pārvaldes metodiķi Anitu Palmas kundzi sagatavojām skolu reitingu salīdzinājumu pēc iepriekš minētās metodikas. Tas tika darīts vairākus gadus un publicēts “Malienas Ziņās”. Goda vietās ierindojās arī pagastu skolas! Tolaik tā bija vienīgā salīdzināšanas iespēja, jo valsts pārbaudes darbi un centralizētie eksāmeni sākās vēlāk. Diemžēl šis sekmju uzlabošanas bezmaksas līdzeklis turpmāk izmantots netika. Tagad būtu īstā reize šādu precīzu salīdzinājumu sagatavot – gan skolu papildu izvērtēšanai, gan vecāku pārliecināšanai, ja kāda skola tomēr jāslēdz.
Secinājumi
Novadā nav pārliecinoši apstiprinājies popularizētais uzskats, ka lielas skolas ir arī labākās. Lētākas gan, neapšaubāmi, bet labs bieži nav lēts. Savas priekšrocības ir gan lielajām, gan mazajām skolām. Salīdzinot mazās skolas, rodas virkne jaunu problēmu. Likvidēto internātskolu vietā veidojam skolas ar internātu, kur bērni tāpat būs visu nedēļu. Ļeņins teica: “Solis uz priekšu, divi atpakaļ!”. Tāpat arī tagad, un tās visas ir lielas izmaksas.
Likvidējot Strautiņu, Pededzes un Jaunannas skolas, kuras turas virs valsts vidējā līmeņa un ceļ uz augšu novada līmeni, skolniekiem piespiedu kārtā būs jāpāriet uz skolu ar zemāku sekmju līmeni. Vai tādu reformu iecerējusi Izglītības un zinātnes ministrija? Vai vecāki ar to samierināsies? Enerģiskākie, apsviedīgākie, tie, kuri spēj aizbēgt, to arī darīs. Novads zaudē savas nākotnes labāko daļu. Iepludināti vājākā skolā, bērni pielāgosies zemākajam līmenim, nevis to uzlabos. Ja reforma tiks veikta iecerētajā variantā un tempā, tas ir ceļš uz muļķu novadu, jo izpostīt labus kolektīvus nav sarežģīti. Tieši tāpēc nevajadzētu pārsteigties ar pagastu skolu slēgšanu. Arī kompetenču mācīšana neuzcelsies kā rīta saulīte, kas visus apspīdēs – izglītībai ir liela inerce.
Ir jāpadomā – kas ir vissvarīgākais?
