Turpinās no 1. lappuses
Atrasties klusajā atpūtas zonā ar kuģošanas līdzekļiem, kuriem darbojas iekšdedzes dzinējs, būs aizliegts, bet caurbraukt airējot vai ar elektromotoru drīkstēs, arī noenkuroties drīkstēs. Ja to neievēros, būs jāmaksā 50 eiro sods. Šāda zona Alūksnes ezerā noteikta vēl vienā vietā – pie tača: tur nedrīkstēs atrasties tuvāk par 200 metriem no Alūksnes ezera iztekas pie Alūksnes upes ar jebkura veida kuģošanas līdzekli.
Mierīgā un brīvās kustības zona
Alūksnes novada pašvaldības aģentūras “Alja” direktors Māris Lietuvietis laikrakstam norāda – vasarās Pilssala un Alūksnes ezera iekšezers tiek plaši apmeklēti, apmeklētāju grupas viena otrai sāk traucēt, tādēļ izstrādāts Alūksnes ezera zonējums.
“Iekšezera puse gar Tempļakalnu ir un būs mierīgā zona, kur viss notiek lēnāk, otrā pusē – brīvā kustības zona. Klusajā atpūtas zonā ietilpst jaunizveidotās makšķerēšanas vietas gar Tempļakalnu, ko makšķernieki arvien biežāk sāk izmantot, bet viņiem traucē motorizēto laivu kustība, saviļņojot ūdeni, un ir bijis arī tā, ka brauc pāri makšķerauklām. No drošības viedokļa nav arī pieļaujams, ka ar ūdens motorizētajiem transportlīdzekļiem braukā gar jauno pludmali Pilssalā. Uz Gājēju tilta skan mūzika – arī to līdz ar ainavu ir patīkamāk baudīt klusumā. Gar Tempļakalnu ir arī izgaismota laternu promenāde mierīgām pastaigām,” skaidro M. Lietuvietis.
Kuģītis un plosts drīkstēs
Viņš norāda – lai plostam “Kaija” un kuģītim “Marienburg” netraucētu sniegt pakalpojumus, jo šo transportlīdzekļu ātrums nav liels un motoru dzinēji klusi, tad tie drīkstēs pārvietoties klusajā atpūtas zonā, bet pa iepriekš saskaņotu maršrutu – piebraucot pie Gājēju tilta un stāstot pilsētas vēsturi, parādot objektus.
Pie Tempļakalna ielas gan ir arī laivu ielaišanas vieta. M. Lietuvietis uzsver – no tās tagad būs jābrauc apkārt Marijas salai caur lielo tiltu. “Bet arī pie Mākslas skolas ir laivu ielaišanas vieta. Turklāt tikko “Alja” guvusi apstiprinājumu savam projektam Latvijas Vides aizsardzības fondā – tādu pašu laivu ielaišanas vietu izbūvēsim arī pie Ozolu ielas, kopējās izmaksas būs ap 50 000 eiro. Ielaišanas vietu pie Tempļakalna ielas labiekārtosim, bet nepaplašināsim gan,” saka M. Lietuvietis.
Labiekārtos “Vējiņus”
Norādītas arī peldēšanas vietu zonas Alūksnes ezerā: Pilssalā, “Vējiņos”, tautā sauktajā zirgu peldētavā Pleskavas ielas malā, pie Ozolu ielas, pie Ezermalas ielas, Kolberģī aiz Aldaru ielas, Šūpalās, pie Spieķu sēkļa, Gaiļa līcī (aiz “Ezerlīčiem”), atpūtas kompleksā “Jaunsētas” un Melnumā. Līdztekus norādīta arī iespējamā piekļuve šīm peldēšanas vietām ar kuģošanas līdzekli, izņemot pie peldēšanas vietām Pilssalā un “Vējiņos”, kur piebraukt ar laivām nedrīkstēs.
Tur peldēšanās vietas nodalīs ar bojām, citviet krastā izvietos informatīvās zīmes. “Savukārt tiem, kuri brauks no ezera puses ar transportlīdzekli, arī izvietos informatīvas zīmes košās krāsās, tā norādot vietu, kur drīkst piebraukt,” saka M. Lietuvietis.
Viņš atklāj, ka atbalstu guvis arī “Aljas” projekts par peldēšanās vietas “Vējiņi” labiekārtošanu un pludmales izveidi 70 000 eiro apmērā. “Šos darbus veiksim šovasar, un tad pie pilsētas Alūksnes ezerā būs jau divas labiekārtotas peldēšanās vietas. Reizēm iedzīvotājiem šķiet, ka vienā vietā dara un otru atstāj novārtā, bet tā nav – lēnām viss tiek uzlabots. Tiesa, kamēr veiks labiekārtošanu, “Vējiņi” nebūs pieejami atpūtai,” viņš saka.
No visām laipām makšķerēt nedrīkstēs
Aizliegumi noteikti arī makšķerniekiem, kuri turpmāk nedrīkstēs makšķerēt no laipām Pilssalā, izņemot sporta laipu (pirmā laipa no lielā tilta puses – red.). Par makšķerēšanas ierobežojumu pārkāpšanu Alūksnes ezera iekšezerā no abām laipām pie peldvietas, kā arī iepretim “Aljas” ēkai jeb no pontonu laipas sods būs 20 eiro.
“Top arī atsevišķi noteikumi par kārtību, kā iznomāsim piestātnes pie pontonu laipas. Būs izsole, kurā interesenti varēs nosolīt piestātni laivu turēšanai uz sezonu. Līdz ar to uz šīs laipas tīri fiziski nevarēs pilnvērtīgi makšķerēt, kā arī no drošības viedokļa tur nebūs īstā vieta liekai kustībai, jo citi tur par maksu glabās savu privātīpašumu. Savukārt atpūtnieki pārvietoties pa pontonu laipu varēs, lai baudītu ainavu. Alūksnes ezerā pietiek vietas citur, kur makšķerēt, tostarp jaunajās vietās gar Tempļakalnu. Turklāt būtiska ir arī makšķernieku kultūra, jo nereti aiz sevis viņi atstāj visādu drazu – “Aljas” darbinieki to jau gan būs ieaudzinājuši,” saka M. Lietuvietis.
Būs ātruma ierobežojums
Viņš norāda – no sporta laipas makšķerēt gan drīkstēs, jo tur īslaicīgi piestās vai stāvēs kuģītis un plosts, līdz ar to viens otram netraucēs. Savukārt peldēties no sporta laipas gan nedrīkstēs. “Tiks izvietotas arī ūdens navigācijas zīmes par atļauto braukšanas ātrumu iekšezerā – to kontrolēs Valsts policija. Pārkāpumus piekrastē – pašvaldības policija, kontroli veiks arī “Alja”. Ātruma ierobežojumu vajag. Pērn, piemēram, bija gadījumi, kad ar ūdens motociklu riņķoja iekšezerā un saskrējās ar katamarānu. Šobrīd vēl izvērtējam, kāds būs ātruma ierobežojums,” saka M. Lietuvietis.
Vai jaunais zonējums iekšezeru un tā atpūtniekus turpmāk pasargās no pārgalvīgiem braucējiem, kuri grib izrādīties? M. Lietuvietis norāda – katram būs vieta, kur uzturēties: makšķerniekiem, peldētājiem un tiem, kuri pārvietojas ar kādu ūdens transportlīdzekli, kā arī noteikumi.
Tikai sodi
Par grozījumiem noteikumos Alūksnes novada domes deputāti diskutēja februāra finanšu komitejas un domes sēdē, kur tie arī tika jau apstiprināti pašvaldības līmenī. Deputāte Līga Langrate uzskata – noteikumos nav atrunāts, kā šajās teritorijās nodrošinās sabiedrisko kārtību. “Saistošo noteikumu projekts paredz kārtību, kādā uzturamas laivu piestātnes, kā tiek organizēta mehānisko ūdens transportlīdzekļu atrašanās un kustība publiskajās pašvaldību ūdenstilpēs, autotransporta kustība uz ledus, noteiktas vietas atpūtai, ugunskuru kurināšanai un telts celšanai. Šobrīd izmaiņas noteikumos paredz tikai sodus par visu ko, nevis kārtību! Līdz ar to noteikumi neizpilda savu uzdevumu. Nekur nav arī atrodams, kādā kārtībā tad laivu piestātnes jāuztur,” saka L. Langrate.
M. Lietuvietis uzsver – noteikumi paredz, ko drīkst un nedrīkst darīt, kā arī nosaka soda apmēru, bet kārtību nodrošināšot pašvaldības policija un ezera apsaimniekotājs – aģentūra “Alja”.
Īpašumu nodaļas vadītājs Ingus Berkulis skaidro – publiski tiks izvietota informācija par to, ko un kurā vietā drīkstēs un nedrīkstēs darīt, lai iedzīvotājiem tas būtu skaidri saprotams. “Kad noteikumi būs saskaņoti ministrijā un stāsies spēkā, “Alja” zīmes izvietos,” saka I. Berkulis.
Pie tača – 200 metri
Deputāts Ainars Melders interesējās par noteikumu punktu, kas paredz – ja atradīsies tuvāk par 200 metriem no Alūksnes ezera iztekas pie Alūksnes upes ar jebkura veida kuģošanas līdzekli, būs jāmaksā naudas sods 20 eiro.
“Vai šie 200 metri no iztekas tiks uzskatāmi dabā iezīmēti? Kā tie, kas brauc ar laivām, zinās, kur ir 200 metri? Vajag izvietot kādu atzīmi,” uzskata A. Melders. Viņam piekrita arī deputāts Modris Lazdekalns un gribēja zināt, kad sodu piemēros: esot ar laivu kustībā; nejauši apstājoties; ja noslāpis dzinējs; ja izmetis enkuru aizliegtajā zonā? M. Lietuvietis norāda – ar bojām šī teritorija netiks iezīmēta. “Zvejniecības likumā ir noteikts, ka izvieto koordinātes. Attiecīgi, ja makšķerniekam ir GPS sistēma – parasti vairumā gadījumu tā ir pieejama laivā vai kabatā – un zina, kur ir šī robeža. Katru gadījumu dabā vērtēs atsevišķi,” saka M. Lietuvietis.
Laikrakstam viņš norāda, ka bīstamajās vietās – Bunduļa sēklī un Akmens sēklī – izvietos arī brīdinošas bojas.
Ja alkohola reibumā – sods
M. Lazdekalns arī interesējās, vai tagad visi pašvaldības policisti, “Aljas” darbinieki un pagastu vadītāji būs jānodrošina ar kontroles ierīcēm, lai īstenotu noteikumu punktu par peldēšanu alkohola vai psihotropo vielu ietekmē, jo šīs amatpersonas ir tiesīgas to kontrolēt. M. Lietuvietis norāda – nē. “Reizēm ir problēmas Pilssalā ar iereibušiem cilvēkiem, it īpaši, ja šādā stāvoklī iznomā laivu un peld, lec no laivām ūdenī, traucējot pārējiem. Tagad varēs izsaukt pašvaldības policiju un būs punkts, pēc kā piemērot sodu,” skaidro M. Lietuvietis. M. Lazdekalns uzskata – tad vajag precizēt, jo tagad tas paredz atbildību tikai par peldēšanu reibumā, bet ko darīšot, ja persona reibumā stāvēs uz laipas un nepeldēs, bet tikai šūposies? A. Melders precizē – tad var piemērot atbildību par atrašanos reibumā sabiedriskā vietā. Deputāts arī rosināja palielināt sodu šādos gadījumos – noteikumos bija sākotnēji paredzēti 20 eiro, bet būs 70 eiro.
Diskusija par hidroplānu
Noteikumi paredz, ka iekšezerā nosēdināt vai pacelties ar hidroplānu nedrīkstēs. Pārējā akvatorijā to darīt var, hidroplāna vadītājam izvērtējot situāciju. “Tika apsvērta iecere iezīmēt ezerā atsevišķu zonu, kur pacelt un nosēdināt hidroplānu, bet tas nozīmētu, ka šī zona visas vaļējā ūdens sezonas laikā būtu slēgta un nebūtu pieejama nevienam citam. Savukārt, raugoties no hidroplāna vadītāja viedokļa, ne katru reizi, ņemot vērā vēja virzienu vai citus aspektus, viņš hidroplānu var nosēdināt vienā noteiktā vietā,” pauž M. Lietuvietis.
A. Melders gan uzskata, ka iezīmēt teritoriju vajag, un salīdzināja to ar dzelzceļu. “Visi zina, ka bānītis brauc divas reizes dienā, bet “stop” zīme pie pārbrauktuves autovadītājiem jāievēro visu diennakti. Tā ir ļoti nopietna lieta! Tad arī te var teikt: kāda jēga apstāties? Labi, šobrīd Alūksnes ezeru regulāri izmanto viens hidroplāna vadītājs, bet ko darīs, ja tādi būs vairāki?” jautā A. Melders.
Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis norāda – par to ir diskutēts, domas dalījās, tādēļ noteikumos iekļāva punktu šādā formulējumā. “Hidroplānu vadītājiem ir arī vēl savi noteikumi, ko noteikti jāievēro,” saka A. Dukulis.
Ar iedzīvotājiem apspriests nav
Deputāts Laimonis Sīpols interesējās, vai šo noteikumu izmaiņas ar iedzīvotājiem ir apspriestas – piemēram, pagastu pārvaldēs, jo tie atteicas uz visu novada teritoriju. “Cilvēki būs neizpratnē,” saka L. Sīpols.
Publiska apspriešana par izmaiņām nav rīkota. Noteikumos norādīts, ka konsultācijas ar privātpersonām par to saturu nav notikušas, un visi, kurus skar šo noteikumu piemērošana, var vērsties aģentūrā “Alja”.
Domes sēdē L. Langrate rosināja atlikt izmaiņu apstiprināšanu un noteikumus pārstrādāt, paredzot arī atbildību, ne tikai sodus, bet deputātu vairums šādu priekšlikumu neatbalstīja un to izmaiņas apstiprināja.
Šobrīd noteikumi nosūtīti saskaņošanai atbildīgajām institūcijām un spēkā vēl nav stājušies.
Uzziņai
Alūksnes novada pašvaldības saistošajos noteikumos par publisko un pašvaldības ūdenstilpju, to salu un piekrastes zonas uzturēšanu un sabiedrisko kārtību definēts, ka Alūksnes ezera iekšezers ir Alūksnes ezera teritorija, ko no pārējā ezera šķir iedomāta līnija no Pussalas tālākā dienvidu punkta uz Alūksnes ezera krasta (Alūksnes Muižas parka teritorijā) tālāko ziemeļu punktu un kura izmantošana noteikta Alūksnes ezera un Alūksnes ezera iekšezera zonējumā.
Saskaņā ar šiem noteikumiem noteikta arī administratīvā atbildība par pārkāpumiem Alūksnes ezerā un Alūksnes ezera iekšezerā. Par mehānisko transportlīdzekļu, izņemot velosipēdus, un gadījumus, kur to atļauj ceļu satiksmes noteikumi, apstāšanos un stāvēšanu ūdenstilpju piekrastes zonā (10 metri joslā no krasta līnijas), piemēros naudas sodu 50 eiro apmērā.
Par iebraukšanu Alūksnes ezera iekšezera peldēšanās vietās ar jebkura veida kuģošanas līdzekļiem (izņemot glābšanas dienestu, Alūksnes ezera apsaimniekotājus un gadījumos, ja tas saistīts ar cilvēku dzīvības glābšanu) piemēros 30 eiro naudas sodu.
Par iebraukšanu ar jebkura veida kuģošanas līdzekļiem ārpus Alūksnes ezera iekšezera peldēšanās vietām, neievērojot tur noteiktos ierobežojumus, piemēros 30 eiro naudas sodu.
Par jebkura veida kuģošanas līdzekļa ātruma ierobežojuma pārsniegšanu Alūksnes ezera iekšezerā (izņemot glābšanas dienestu, Alūksnes ezera apsaimniekotājus un gadījumos, ja tas saistīts ar cilvēku dzīvības glābšanu un citos gadījumos, kuri saskaņoti ar Alūksnes ezera apsaimniekotāju) piemēros 20 eiro naudas sodu.
Par atrašanos tuvāk par 200 metriem no Alūksnes ezera iztekas pie Alūksnes upes ar jebkura veida kuģošanas līdzekli piemēros naudas sodu 20 eiro apmērā.
Par peldēšanu alkohola vai psihotropo vielu ietekmē – 70 eiro naudas sods.
