Kopš bērns uzsācis bērnudārza gaitas, daudzās ģimenēs regulāri jāsaskaras ar slimošanu. Pārsvarā tā ir saaukstēšanās, un mazais deguntiņš nespēj atgūties, kad slimība atkal ir klāt. Sašutumu par to laikrakstam pauž mammas, kuras ir satraukušās par savu un citu bērnu veselības stāvokli Alūksnes bērnudārzos. Tēma ir aktuāla ik gadu, jo pirmsskolas vecumā, īpaši uzsākot bērnudārza gaitas, bērns slimo līdz pat desmit reizēm gadā, proti, vismaz vienu reizi mēnesī.
Klepo līdz vemšanai
Laikraksta redakcijā vērsās divu bērnu mamma Līva (vārds mainīts), paužot sašutumu un dusmas par lielo bērnu slimošanu Alūksnes bērnudārzos. “Saprotu, ka visvairāk slimo paši mazākie bērniņi, kuri nesen uzsākuši gaitas “dārziņā”, jo viņi pastāvīgi saskaras ar citiem bērniem un neizbēgami arī ar vīrusiem un baciļiem. Tas viss ir normāli un arī saprotami. Manuprāt, ir jārunā par vecāku atbildību un cieņu pret apkārtējiem. Cik esmu runājusi ar citām mammām, un, spriežot pēc savas pieredzes, joprojām vecāki regulāri uz “dārziņu” ved slimus bērnus. Pāris reizes pati esmu redzējusi, ka no rīta tiek atvests bērniņš, kurš, piemēram, klepo līdz vemšanai. Bacilis jau ir paspējis aplipināt pusi grupiņas, jo imunitāte katram mazulim ir atšķirīga, kādam paveicas izsprukt, bet daļa bērnu jau nākamajā dienā paliek mājās slimot.”
Bezatbildīgi vecāki
Mamma saprot, ka daudzi vecāki ir spiesti vest savus bērnus uz dārziņu slimus. Šajā gadījumā “jāmet akmens” darba devēju lauciņā par ne tik saprotošo attieksmi pret vecākiem ar maziem bērniem. “Cilvēki bieži vien neapzinās, ka savas bezatbildības un vēlmes izpatikt darba devējam rezultātā ietekmē arī apkārtējos. Uzskatu, ja tomēr ar darba vidi nav paveicies, tik un tā vecākiem vajadzētu vairāk pastāvēt par savām tiesībām, izmantojot iespēju ņemt slimības lapu, jo tam tās ir paredzētas. Galu galā, kas ir svarīgāks – darbs vai tavu bērnu veselība? Slimam bērnam dārziņā ir grūti, mammas tuvums ir ļoti svarīgs. Mana pieredze rāda, ka bērns nav paspējis atgūties no viena vīrusa, kad pēc pāris dienām jau atkal ir klāt jauns, un tā visu gadu. Vecākajās grupiņās bērnu imunitāte ir stabilāka un masveida slimošana ir retāka, bet problēma tāpat ir vecāku atbildība. Ja bērnu atvedīs ar rota vīrusu, tad neizbēgami saslims arī sešgadīgs bērns. Ja paveicies ar grupas vecāku kolektīvu, tad šādas problēmas ir mazākas, taču mana un vēl citu mammu pieredze ir visai negatīva,” stāsta Līva.
Vajag stingrākas prasības bērnudārzā
Jaunā māmiņa uzskata, ka arī bērnudārzu vadībai būtu jāpievērš lielāka uzmanība šim jautājumam, neuzņemot slimus bērnus “dārziņā” bez ārsta zīmes. “Ja vecāks ir nolēmis, ka vedīs slimu bērnu uz “dārziņu”, viņš nekad neteiks, ka bērns ir slims. Uz vecākiem ir jāizdara spiediens, vairāk par to ir jārunā gan sapulcēs, gan individuāli, ja audzinātājas novēro pastāvīgu slima bērna atrašanos dārziņā. Bet arī tas var nelīdzēt, jo, acīmredzot, ir tāda vecāku paaudze pašlaik, kas neciena nedz savu bērnu, nedz arī apkārtējos,” pauž Līva.
Bonusā – slimošana
Vēl kāda mamma Samanta (vārds mainīts) dalās pieredzē ar situācijām, kad bezatbildīgi vecāki ved slimās atvases uz dārziņu. “Kopš mans bērns uzsāka bērnudārza gaitas, uzreiz sāka slimot. Augot lielākam, slimošana mazliet samazinājusies, taču visa veida infekciju slimības, piemēram, rota vīruss, stomatīts, konjuktivīts jo-projām ir aktuālas. Un tas viss ir lielākoties tādēļ, ka vecāki slimās atvases ved uz bērnudārzu. No infekcijas nav iespējams izārstēties divās dienās, ja piektdienas pusdienlaikā bērns ir slims un pirmdienas rītā atkal ir atvests uz bērnudārzu. Nākamajā rītā daļa no veselajiem bērniem jau ir slimi. Audzinātājas daudzos gadījumos ir bezspēcīgas, jo, atnesot ārsta zīmi, ka bērnam viss ir kārtībā, viņām ir jāļauj atrasties bērnudārzā, lai gan slimība nemaz nav izārstēta,” pieredzē dalās Samanta.
“Negribi, lai kavēju darbiņu!”
“Loģiski, ka vecāki strādā, un daudzi darba devēji negrib dot slimības lapas. Neviens jau viņu pašu vietā darba pienākumus nepildīs, atliek vien slimo bērnu aizvest uz “dārziņu” ar cerību, ka nekas netiks pamanīts. Ir gadījumi, kad bērns ēdienreizē izvemj tableti, kura ir dota no rīta mājās. Slimu bērnu vest uz dārziņu – tā ir spīdzināšana. Ja bērnam ir vēdera vīruss, un mazais cilvēkbērns tiek aizvests uz visu dienu darbīgā vidē, viņam nāk miegs, sāp, ēst negribas, īsti paskaidrot nemāk un varbūt pat baidās. Viņam tas viss ir jāpacieš līdz vakaram, kamēr vecāki atnāks pakaļ, labi apzinoties, ka bērns nav īsti vesels, jo no rīta pats saka, ka viņam sāp vēderiņš. Steidzīgie vecāki saka: “Tu taču negribi, ka es kavēju darbiņu, un tad būs jāiet pie ārsta,”” uzsver mamma.
Nav temperatūras, nav slims
“Ir reizes, kad vecāki atved bērnu un ģērbtuvē viņam ir ļoti liels klepus, iesnas, bet bērns taču nav slims, ja nav temperatūras! Pēc pašu pieredzes esam vairākas reizes “aplipināti”, un mājās nākas diskutēt, kurš no vecākiem šoreiz ņems slimības lapu, kas, loģiski, saasina situāciju ģimenē. Mūsdienu realitāte ir tāda, ka arī vecvecāki strādā un slimos mazbērnus nevar paņem pie sevis. Tā notiek visos bērnudārzos Latvijā! Bet cietēju lomā paliek tie vecāki, kuri no visas sirds uzņemas rūpes par savu atvasi, kad viņa ir saslimusi. Grūti pat rast risinājumu, jo visus gadus, cik arī mēs vedam bērnu bērnudārzu, ir viens un tas pats – bērni tiek vesti tikko saslimuši vai neizārstēti līdz galam. Būsim reāli, katrs vecāks pazīst savu bērnu no A līdz Z un pat nojauš, kad slimība tuvojas, mainās ierastā uzvedība vai sāk parādīties simptomi, vienkārši daži vecāki grib būt akli un nepamanīt acīmredzamo,” min mamma.
Kopš 2013. gada – nemainīgi
Vērsāmies arī pie pirmsskolas iestāžu vadītājiem, lai noskaidrotu, kāda ir situācija, un vai šī problēma ir saasinājusies tikai pēdējos gados. Alūksnes pirmsskolas izglītības iestādes “Pie-nenīte” vadītāja Ingūna Dovgāne skaidro: “Pie manis ar sūdzībām nav vērsies neviens vecāks, ka bērnu slimošana būtu akūta problēma. Par to tiek daudz runāts vecāku sapulcēs, arī vecākiem ir lūgts slimus bērnus uz “dārziņu” nevest. Ārpus iestādes teritorijas par bērna veselību atbildīgi ir vecāki. “Dārziņā” regulāri tiek vēdinātas telpas, bērni tiek vesti ārā, tiek veikta profilakse, norūdīšanās procedūras. Bērnudārza darbinieki dara visu iespējamo, lai bērni būtu veseli. Ja cilvēki pauž sašutumu, viņiem ir jāvēršas pie iestādes vadītāja – tad var konstatēt, kurā grupā ir problēma, runāt ar konkrēto vecāku un risināt situāciju.”
Izpētot bērnudārza statistiku par bērnu slimošanu, kopš 2013. gada tā esot nemainīga. Vadītāja uzver – neatkarīgi no vīrusiem un laika apstākļiem, “dārziņu” apmeklē no 90 līdz 100 bērniem. “Protams, bērni slimo, it īpaši ziemas mēnešos. Ziemas sākumā mums slimojošo bērniņu bija vairāk, bet tad gan audzinātājas, gan bērni slimoja atkārtoti. Tas ir vīrusu laiks, kad neesam pasargāti. Arī aizejot veikalā var dabūt kādu bacili. Protams, bērnudārzs ir vide, kur bērni ir saskarsmē cits ar citu. Viens var būt vīrusa pārnēsātājs, viens jau ir saslimis. Taču ir slimības, kas ir jāizslimo,” saka I. Dovgāne.
Aicina vecākus dalīties pieredzē
Alūksnes pirms-skolas izglītības iestādes “Sprīdītis” vadītāja Modrīte Voska skaidro, ka jaunie vecāki, kuru bērni uzsāk “dārziņa” gaitas, pirmajā sanāksmē tiek informēti par iekšējās kārtības noteikumiem, tajā skaitā par rīcību bērnu saslimšanas gadījumos, jo pirmsskolas vecums ir laiks, kad bērni slimo visvairāk. “Kāds slimo vairāk, kāds – mazāk. Kādam atveseļošanās ir ilgstošāka, kādam – vieglāka. Ja ir ļoti daudz satrauktu jauno vecāku, tad atkārtoti organizējam atsevišķas sanāksmes un skaidrojam situāciju, vecāku atbildību. Katrā saslimšanas gadījumā ārsta palīgs vai grupu skolotājas individuāli runā ar vecākiem.
Vecāki tagad ir ļoti izglītoti, lasa dažādu informāciju žurnālos un forumos, kuros skaidro, ka ir jāsaprot – bērni pirmsskolas vecumā slimo, tādējādi viņiem tiek stiprināta imunitāte. Vecākus, kuri aktīvi iesaistās sarunu grupās, aicinu sniegt padomus un dalīties pieredzē ar pārējiem vecākiem, kā viņi ir tikuši galā ar slimošanu, tādējādi sniedzot atbalstu. Kad bērns ir slims, viņš prasa daudz vai- rāk rūpju un uzmanības,” mudina M. Voska.
Ja slims, zvanīs vecākiem
Šobrīd “Sprīdītī”, pamatojoties uz Ministru kabineta 2013. gada 17. septembra noteikumu „Higiēnas prasības bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējiem un izglītības iestādēm, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmu” 15. punkta prasībām, ir izstrādāti iekšējie noteikumi, kas paredz, kā iestāde un bērna vecāki rīkojas bērna infekcijas slimību gadījumos, un laikus iepazīstina ar tiem viņa vecākus. Bērnudārza darbinieki nav ārsti, viņi nevar noteikt diagnozi, taču viņiem jāziņo vecākiem par iespējamajiem saslimšanas vai infekciju gadījumiem.
“Ja mēs redzam, ka mūsu dzīvespriecīgais bērns “dārziņā” ir saguris, jūtas slikti, bet viņam nav augsta temperatūra, tad mēs tik un tā sazināmies ar vecākiem. Ja darbinieki konstatē bērnam infekcijas slimību pazīmes, nekavējoties informējam vecākus, kuri bērnu izņem no izglītības iestādes un atgriežoties iesniedz ārsta zīmi. Vecāki dažreiz dusmojas, apgalvojot, ka bērnam nekas nekaiš, un mēs tikai izdomājam. Bet tādu gadījumu nav daudz, lielākoties tie ir vecāki, kuri aizbildinās, ka viņiem ir ļoti daudz jāstrādā. Gala diagnozi nosaka ģimenes ārsts, to mēs neapstrīdam. Vecākiem jābūt pacietīgākiem, un ļoti labi, ja ir saprotoši darba devēji,” uzsver M. Voska.
Pieprasa ārsta zīmes
Arī Alsviķu pirmsskolas izglītības iestādē “Saulīte” bērni slimo ar vīrusiem un saaukstēšanos. Izglītības iestādes vadītājas pienākumu izpildītāja Inita Gailīte skaidro, ka vecāki tiek informēti, ja bērniem manāmas slimības pazīmes. “Ir daži vecāki, kuri uzskata, ka tas nav nekas, padzīvo dažas dienas mājās ar bērnu un apgalvo, ka viņš atkal ir vesels. Ikvienam vecākam pieprasām ārstu zīmes, kad bērns atgriezies pēc slimošanas,” skaidro I. Gailīte. Viņa uzsver, ka šādas slimības ir katru gadu, rudens un pavasaris esot izteiktāks periods vīrusu saslimšanām, savukārt ziemā vairāk novērojamas bronhiālās saslimšanas. “Saulītē” daudz laika tiek pavadīts pastaigās, tiek veiktas rūdīšanās procedūras, lietota veselīga pārtika. Piemēram, otrajās brokastīs bērniem vienmēr pasniedzot kādu augli vai dārzeni. Darot visu iespējamo, lai bērniņi būtu mundri un veseli.
Arī Jaunalūk-snes pirmsskolas izglītības „Pūcīte” iestādes vadītāja Ligita Belova atzīst – kad no ziemas pārejam uz pavasara sezonu, tas ir tikai normāli, ka atdzīvojas daudz vīrusu un ir iespējas saslimt. “Krasi mainās gaisa temperatūra, vīrusiem ir labvēlīga augsne, lai tie attīstītos un izplatītos. Tāpēc vecākiem vajadzētu domāt par atbilstošu apģērbu bērniem šajā pārejas periodā, par aktivitātēm svaigā gaisā, par telpu vēdināšanu un jo īpaši – par pozitīvām emocijām ģimenē. Jo nav nekā labāka par pozitīvu vidi, lai bērns nesaslimotu. Vīrusi ir visapkārt, no mums ir atkarīgs, vai pastiprināti šajā laikā vēdinām telpas, mazgājam rokas, arī mājās jāpievērš uzmanība roku tīrībai. Ja to visu darītu arī mājās, iespējams, bērni slimotu mazāk. Vecākiem jāseko līdzi, lai biežāk tiktu mazgā-tas rokas, lietota veselīgāka pārtika un būtu pastaigas svaigā gaisā!”
Netur stikla būrītī
Divu pirmsskolas vecuma meiteņu mamma Kristiāna Kozilāne no Māriņkalna dalās arī savā pieredzē: “Protams, arī manas meitas ir slimojušas, taču ļoti maz. Slimības lapu esmu ņēmusi varbūt tikai divas reizes gadā. Jāuzteic mans priekšnieks, kurš ir ļoti atsaucīgs un saprotošs šādās situācijās. Es savas meitenes rūdu, neģērbju biezās drēbēs, labāk, lai ir mazliet vēsāks nekā pārāk karsti. Esmu redzējusi, ka citus bērnus satuntulē, viņi sasvīst un pēc tam brīnās, ka bērns ir slims. Ja mums ir vēsāk, tas nenozīmē, ka mazajiem ir auksti. Viņi ir aktīvi un kustas vairāk kā mēs. Tāpat meitenes ēd daudz augļus un dārzeņus. Neaizraujamies ar vitamīnu lietošanu, dodamies regulārās pastaigās. Vasarā staigājam ar basām kājām, daudz peldamies – ne tikai siltajās dienās. Ziemā ejam pirtī un lienam āliņģī. Es neiespringstu uz bērnu slimošanu, un laikam tas atsaucas – viņas neslimo. Atceros, kā pati augu – paņēmu dobē burkānu, kleitas malā noslaucīju un ēdu. Ļauju to darīt arī savām meitenēm!”
Pediatre Inese Priedīte, kurai ir 40 gadu darba pieredze, skaidro, ka pirmsskolas vecumā bērniem ir jāslimo, lai viņiem izveidotos imunitāte. “Visi vecāki to ir pieredzējuši. Līdz trīs gadu vecumam bērni slimo, viņiem ir jāiepazīst pasaule un arī slimības. Vecākiem mazo bērnu slimošana ir jāuztver nedaudz vieglāk. Iesnas un klepus ir raksturīgi mūsu platuma grādiem. Bērni izslimo noteiktu slimību daudzumu un tad viņiem tas pāriet. Līdz trīs gadiem viņi nāk mēnesī pat vairākas reizes, nākamajā gadā – varbūt reizi mēnesī, bet pirms skolas aizmirst, ka tāds ārsts vispār ir. Cilvēki pārāk traģiski uztver bērnu slimošanu – jo vairāk vecāki pārdzīvo, jo vairāk bērni slimo. Tikko uzsāk bērnudārza gaitas, bērniņš visu ļoti pārdzīvo, arī tad viņš vairāk slimo. Neslimojot imunitāte neveidosies – ar katru slimību bērnam izveidojas noteikts skaits antivielu pret noteiktu saslimšanu. Bērniem jāļauj augt, nevis nepārtraukti viņus jāārstē! Lai visiem vecākiem priecīgs prāts!”.
Apspriežoties ar psiholoģi Daigu Sliņķi noskaidrojam, ka bērnu bieža slimošana var būt saistīta arī ar psiholoģiskiem faktoriem. “Bērniņš ir pieradis būt mājās ar mīļu cilvēku, tad viņš nokļūst grupiņā, kur vairs nav mamma, viņš vairs nav vienīgais vai viens no diviem bērniem – viņš ir grupā, ir jāmācās dalīties, kas arī rada spriedzi. Vēl esmu ievērojusi, ka dažreiz bērniem slimošana sākas kā sava veida dusmas. Tas ir gadījumos, ja mājās ir visatļaujoša uzvedība, bet dārziņā ir prasības, un bērnam nepatīk, ka viņu “liek rāmīti” – tad nereti viņi savu neapmierinātību izrāda redzamā dusmu veidā. Arī biklākam bērnam, kurš nevēlas doties uz dārziņu, tas var izpausties slimības veidā. Pretestība pret bērnudārzu vai skolu var būt liela, un neatkarīgi no tā, kāds ir iemesls, bērns spēj panākt to, lai nebūtu jādodas uz dārziņu. Protams, jāskatās katrs gadījums individuāli,” skaidro D.Sliņķe.
Psiholoģe vecākiem iesaka saglabāt mieru un turpināt uzņemto kursu uz bērnudārza gaitām. Ja novēro kādas problēmas, jāvēršas pie speciālistiem un kopīgiem spēkiem jārod patiesais slimības cēlonis.
VIEDOKLIS
Visur slimo vienādi
Ģimenes ārsts Alvis Ādamsons norāda, ka pirmsskolas vecuma bērnu skaits, kuri ikdienā tiek konsultēti akūtu slimību gadījumos, ir ļoti dažāds: vidēji četri – pieci bērni dienā. Esot dienas, kad neatved nevienu, bet citkārt jāpieņem 13 – 14 bērni. Viņaprāt, Alūksnē bērni neslimo vairāk kā citviet Latvijā. Tradicionāli vasarās slimo retāk, jo mazāk apmeklē bērnudārzus un skolas. Vasarās vairāk vērojamas dažādas sīkas traumas, zarnu infekcijas, samērā bieži – tonsilīti, tautā saukti par angīnu. Rudenī līdz ar jauno mācību cēlienu, kā arī pazeminoties gaisa temperatūrai, sāk cirkulēt dažādi elpceļu infekciju ierosinātāji. Bērnudārzu un skolu kolektīvi, kur bērniem ir ciešs savstarpējais kontakts, ir pateicīga vide dažādu vīrusu un baktēriju ierosinātu infekciju izplatībai. Šobrīd praksē visvairāk tiekot ārstētas akūtas nespecifiskas elpceļu infekcijas, mazāk kuņģa – zarnu trakta infekcijas. Ir bijuši atsevišķi gripas gadījumi. 2018. gada nogalē bija Koksaki vīrusa (dēvē arī par pēdu, plaukstu, mutes slimību; dažiem šis vīruss izpaudīsies kā sāpīgas čūliņas mutē, citiem var būt temperatūra, ūdeņaini izsitumi – red.) uzliesmojums.
Bērna stāvoklis jānovēro
A. Ādamsons uzsver – slimu bērnu uz bērnudārzu vest nevar. “Bieži vien paaugstināta ķermeņa temperatūra ir slimības pirmā izpausme, pēc tam parādās arī citi simptomi. Līdz ar to bērna stāvoklis ir jānovēro, jānodrošina pietiekama šķidruma uzņemšana. Ieteiktu mājās aptieciņā glabāt bērnu vecumam atbilstošu līdzekli temperatūras pazemināšanai, ko lietot atbilstoši instrukcijai, konsultējoties ar farmaceitu vai ārstu. Tālāk veselības stāvokli būtu jānovērtē mediķim un jānozīmē atbilstoša ārstēšana, izvērtējot katru gadījumu individuāli,” viņš saka.
Ģimenes ārsts uzsver, ka pirmsskolas vecuma bērni var slimot līdz desmit reizēm gadā, un tas ir pieņemami. Dzīvojot mājās bērns ir vairāk pasargāts no kontakta ar slimiem cilvēkiem. Nokļūstot bērnudārzā vai jebkurā citā lielākā ļaužu kolektīvā, viņš nonāk kontaktā ar vīrusiem un baktērijām, ar ko organisms un imūnā sistēma līdz šim nav saskārusies, līdz ar to slimošana ir biežāka. Vecākiem tas sagādā raizes, bet tā ir fāze, kurai ir jāiziet cauri. Ja bērns tiešām slimo pārmērīgi bieži vai smagi ar komplikācijām, tad katru gadījumu individuāli izvērtēs ārsts, mēģinot noteikt cēloņus.
Ieteikumi bērnu ārstēšanā
“Noteikti ieteiktu vakcinēties pret infekcijas slimībām, kas noteiktas vakcinācijas kalendārā, jo tās ir dzīvībai bīstamas infekcijas. Rekomendēju vakcinēties arī pret gripu. Zīdaiņiem papildu aizsardzība pret infekcijām ir barošana ar krūts pienu. Bērnus jāģērbj atbilstoši laikap-stākļiem un gaisa temperatūrai. Viņiem ir nepieciešamas regulāras pastaigas un kustības svaigā gaisā. Vasarās par labu nāks staigāšana ar basām kājām drošā vidē. Saņemot sabalansētu uzturu ar pietiekamu augļu un dārzeņu daudzumu, nav nepieciešams papildus uzņemt vitamīnus. Izņēmums ir D vitamīns, kuram trūkstot organismā bērns var slimot biežāk,” iesaka A. Ādamsons.
