Aprēķinot
atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai konstatēto
arodslimību, mēneša vidējo
apdrošināšanas iemaksu algu plānots noteikt no cilvēka
apdrošināšanas iemaksu algas par jebkuriem 36 mēnešiem pēc
kārtas pēdējo piecu gadu laikā pirms apdrošināšanas gadījuma
iestāšanās dienas. Šo grozījumu mērķis ir pēc iespējas
nodrošināt cilvēka zaudētajiem ienākumiem atbilstošu sociālās
apdrošināšanas pakalpojuma apmēru. Līdz šim tika ņemts vērā
12 mēnešu periods, to beidzot divus kalendāros mēnešus pirms
mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums.
Minētos
labojumus, ko rosinājusi Labklājības ministrija, paredz
likumprojekts „Grozījumi
likumā „Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes
gadījumiem darbā un arodslimībām””. Tas ceturtdien, 7. martā,
izsludināts valsts sekretāru sanāksmē. Grozījumi vēl ir
jāpieņem valdības sēdē.
Cilvēkam
negūtie darba ienākumi gadījumā, ja tie jau tiek kompensēti
sakarā ar vienu sociālo risku, netiek kompensēti vēlreiz – arī
sakarā ar otru sociālo risku..
Līdz ar to likuma labojumi paredz, ka gadījumā, ja cilvēkam ir
tiesības gan uz atlīdzību, gan invaliditātes pensiju, varēs
saņemt vienu – sev izdevīgāko – pakalpojumu. Lai ievērotu
tiesiskās paļāvības principu, cilvēki, kas jau saņem gan
atlīdzību, gan invaliditātes pensiju, turpinās saņemt šos
pakalpojumus līdz
lēmumā par pakalpojuma piešķiršanu, pārrēķināšanu vai
izmaksas termiņa pagarināšanu noteiktajam laikam.
Likumprojekts
precizē
arī atsevišķas citas likuma normas saistībā ar slimības
pabalsta un atlīdzības izmaksu. Plānots, ka jaunā
vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas kārtība
attiecībā uz atlīdzību aprēķināšanu stāsies spēkā 2021.
gadā, līdz kuram tiks izstrādāti arī attiecīgie Ministru
kabineta noteikumi.
Informē Labklājības
ministrijas Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību
speciālists Egils Zariņš.
