Apes novada finanšu,
tautsaimniecības komitejā izskatīja jautājumu
par Apes novada domes
saistošo noteikumu
“Par ielu tirdzniecību
un tirgus statusa piešķiršanas kārtību Apes novadā”
apstiprināšanu. Noteikumos veikti dažādi juristu labojumi, kurus pieprasījis Ministru kabinets.
Ir jāizstrādā noteikumi
Cerot, ka pašreiz izstrādātie noteikumi tiks apstiprināti, Apes novada teritorijas attīstības nodaļas vadītājs Jurijs Ronimoiss uzsvēra: “Varu pateikt, cik garš un sarežģīts ir šis process. Juristi tiešām iegulda lielu darbu, veicot labojumus un skaidrojumus. Diemžēl noteikumi ir tādi, kādi tie ir.
Vēlētos informēt, ka tas nav tā – šeit varēs tirgoties, iekasē piecus eiro un viss, bet tas nav tik vienkārši. Zinu, ka replikas ir bijušas dažādas un nevis no tirgotājiem, bet no mūsu pašu darbiniekiem.”
Apes novada domes priekšsēdētāja vietniece Astrīda Harju uzsvēra, ka šobrīd iedzīvotājiem noteikumi kļūst par sarežģītu, un bez juristu palīdzības viņi nemaz nav spējīgi tos iztulkot. Viņa atzīst, ka arī domes darbinieki dažkārt bez juristu palīdzības nesaprot atsevišķas lietas. Tāpēc A. Harju atgādina, ka noteikumi ir domāti iedzīvotājiem, bet jāuzsver, ka pašvaldības vaina nav tā, ka tie tiek izstrādāti sarežģītā veidā – to nosaka valdība.
Tirgotājiem vajag vairāk vietas
Turpinot diskusiju, tika lemts par Apes novada pašvaldības organizētu ielu tirdzniecību pasākumā “Pierobežas pavasara gadatirgus Apē” šā gada 12. maijā. Jau daudzus gadus Apē rīko gan pavasara, gan rudens gadatirgus, kas ir ļoti populāri un tirgotāju skaits tajos sasniedzis jau pat 300 tirgotājus.
Šajā gadā ir ieplānots, ka maija otrajā svētdienā, Mātes dienā, no pulksten 9.00 līdz 14.00 rīkos pavasara gadatirgu. “Jautājums ir par to, vai mēs ļaujam braukt visiem, vai veicam atlasi starp tirgotājiem. Vietas ir par maz, tāpēc ir doma, ka vajadzētu tirgus teritoriju vēl paplašināt un pievienot arī Skolas un Stacijas ielu posmus,” sacīja J. Ronimoiss.
Cits maizes darbs
Rudens gadatirgus kūrēšanā atbildīgā persona līdz šim bija Apes novada uzņēmējdarbības speciāliste Baiba Vadone. Viņa uzsvēra, ka rudenī Apē bijuši 240 tirgoņi, pavasarī 300 un vairāk. Apes tirgi uz Latvijas fona atšķiras ar to, ka tiek pieņemti ne tikai amatnieki un mājražotāji, bet arī rūpniecības preču tirgotāji, piemēram, sadzīves preces, apģērbs un cits.
“Ja mēs atstājam šo teritoriju, kas bijusi līdz šim, tad jāveido ierobežots vietu skaits, jo mums fiziski sāk trūkt vietas tirgotājiem. Šajā lēmumā esmu iekļauta kā atbildīgā persona. Rudenī es šos darba pienākumus veicu, bet tagad no to veikšanas atsakos – neesmu vairs spējīga to paveikt, ņemot vērā, ka man ir cits maizes darbs. Tā ir pilna darba slodze un vēl vairāk, vismaz trīsdesmit dienu apjomā,” bilda B. Vadone. Par jaunu atbildīgo personu Apes novada deputāti lems tuvākajā laikā.
Visiem vienādu samaksu
Vēl lielas debates bija par atalgojumu darbiniekiem, kuri strādā tirgus dienā. “Tās ir brīvdienas un smags darbs. Visi tie darbinieki, kuri šajā tirgus dienā strādā, savu brīvdienu patērē vienādi, neatkarīgi no amatalgas, līdz ar to ir piedāvājums, slēdzot līgumu ar darbiniekiem, noteikt, ka stundas likme varētu būt 10 eiro. Taču likmes apmērs ir vēl diskutējams. Ikviens, kurš ir strādājis šajā dienā, saņemtu vienādu atalgojumu – visi ir vienādi, nav priekšnieku vai vietnieku,” uzsvēra J. Roni-moiss.
Apes novada domes priekšsēdētājs Jānis Liberts piebilda, ka iepriekšējā pavasara gadatirgū par vienu un to pašu darbu cilvēki saņēma dažādu atalgojumu, piemērojot tikai piemaksu pie darba algas. Rudenī jau tika slēgtas vienošanās ar katru darbinieku un tika maksāta konkrēta vienāda summa par paveikto darbu. Tādēļ arī šoreiz tas būtu risinājums, lai norēķinātos par paveikto. Vēl kā ierosinājums tika minēta pieteikumu savlaicīga pieņemšana, ko varētu organizēt jau martā. Lai tas notiktu mērenākā ritmā, tāpat, kā līdz šim, jānosaka pieteikumu iesniegšanas pēdējais datums. “Līdz tirgum ir palicis maz laika, interese jau tiek izrādīta, un vajadzētu sākt pieņemt pieteikumus, jo apstrādāt 300 pieteikumus nedēļā vai divās ir nereāli. Cilvēkam, kurš strādās, būs liela slodze, bet diemžēl mūsu valstī birokrātija mazāka nekļūst,” piebilda J. Ronimoiss.
Loreta Jargane
