Kāda būs skola un skolēns 21. gadsimtā? Atbildes uz šiem jautājumiem tika meklētas Starptautiskajā klašu audzinātāju forumā “Iespējas un izaicinājumi 21. gadsimta skolā audzināšanas darbā”, ko rīkoja Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzija sadarbībā ar Latvijas Universitātes (LU) Alūksnes filiāli.
Foruma mērķis bija pilnveidot pedagogu profesionālo kompetenci audzināšanas procesa organizēšanā, apkopot pedagogu pieredzi klases audzināšanas darba virzienos, prioritātēs, metodikā un darba rezultātos. Piedalījās 344. Sanktpēterburgas liceja un Pečoru pedagogi no Krievijas, Jonišķu Aušros ģimnāzijas pedagogi no Lietuvas, Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas, Alūksnes novada un Jēkabpils Valsts ģimnāzijas pedagogi, kā arī LU studenti.
Tā ieskaņā foruma dalībniekus sveica Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis un priekšsēdētāja vietnieks Aivars Fomins, Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas direktore Daina Dubre – Dobre un LU Alūksnes filiāles direktore Anita Pētersone.
Audzināšana vienmēr ir izaicinājums
Pārdomas rosinoša un reizē iedvesmojoša bija LU lektores Mg. paed., Mg. phil. Ērikas Lankas lekcija par audzināšanas darba aktualitātēm kompetenču pieejā balstītā izglītības procesā.
Jaunā paaudze sabiedrības vērtējumā nekad nav bijusi tāda, kā cerēts, tādēļ audzināšana vienmēr ir izaicinājums, uzsvēra lektore. Sabiedrība cenšas audzināt katru personību, taču skolas un ģimenes attiecības ir mainījušās. Vai neatgriezeniski? Kurp ejam? Pilnībā ir mainījusies izpratne par bērnību, paaudžu attiecības ir balstītas uz sadarbību, nevis uz pakļaušanos. Postmodernajā sabiedrībā tradicionālās vērtības ir jāaizstāv daudz savādāk. Personīgais ētiskais kods ir reizēm svarīgāks par sociālo normu kopumu. Palielinās tolerance un mazinās stereotipi. Mediji spēcīgi ielaužas vērtību pasaulē.
Kas ir kompetence?
Dzīves prasmju iedalījumā ir pašapkalpošanās prasmes, mācīšanās prasmes un sociālās prasmes. Kā uzsvēra Ē. Lanka, pēdējās ir īpaši svarīgas, un galvenais dzīves uzdevums ikvienam ir būt īstam savas dzīves saimniekam un atklāt savu potenciālu. Viņa atgādināja arī ķīniešu domātāja Konfūcija teikto: ”Izvēlies darīt to, kas patīk, un tev visu mūžu nebūs jāstrādā”, saistot to ar karjeras izvēli.
Saskaņā ar projektu ”Skola 2030” valsts izglītības jomas reforma paredz, ka top izglītības process, kas balstīts kompetenču pieejā. Ko nozīmē jēdziens kompetence? Tā ir indivīda spēja kompleksi lietot zināšanas, prasmes un paust attieksmes, risinot problēmas mainīgās dzīves situācijās. Lietpratība jeb kompetence ir kompleksa – tā ietver zināšanas, prasmes un ieradumus, kas saistīti ar motivāciju un gribu.
Aicina “ieslēgt” radošumu
LU pētnieki piedalījušies daudzās diskusijās, konferencēs un kongresos, sagatavojot šo pārmaiņu ienākšanu. Jau 2010. gadā tika diskutēts par jauniešiem svarīgām 12 pamatkompetencēm. Skolēnu individuālo kompetenču attīstība saistīta ar 12 tikumiem, kas veido paradumus.
Lekciju Ē. Lanka ilustrēja ar piemēriem no savas pedagoģiskās darbības un aicināja pedagogus “ieslēgt” savu radošumu un atcerēties, ka ikvienā bērnā ir neaprakstāms potenciāls.
Diskutē par pārmaiņām skolā
Forums turpinājās ar stendu ziņojumiem, kuros AVĢ pedagogi un audzēkņi, kā arī Jēkabpils Valsts ģimnāzijas pārstāvji iepazīstināja, kā norit audzināšanas darbs ģimnāzijās. Pēc tam darbs turpinājās trīs grupās: “Skolēns – skolotājs – vecāks”, “Klases stunda” un “Klases pasākumi”.
Grupas “Skolēns – skolotājs – vecāks” dalībnieki kopā ar moderatori Inesi Ločmeli darba procesā vispirms noskaidroja, ar ko svarīgs un atšķirīgs ir 21. gadsimts gan skolotājam, skolēnam, vecākam, kā arī kā mainījusies skola. Tika secināts, ka daļēji vēl dzīvojam 20. gadsimta skolas modelī, lai gan jācer, ka jaunais kompetenču izglītības modelis palīdzēs pārorientēties uz 21. gadsimtu.
Klausoties Balvu Profesionālās un vispārizglītojošās vidusskolas skolotājas Birutas Vizules ziņojumā par Karjeras izglītības iespējām audzināšanas darbā no pieredzes un izaicinājumu puses, grupas dalībnieki guva interesantas atziņas par karjeras izglītības iespējām, jo karjeru var uzskatīt par izglītības darba un privātās dzīves mijiedarbību mūža laikā. Lai būtu rezultāts, skolēniem šis mācīšanās process jāveido personīgi nozīmīgs un visā procesā jādominē kritiskajai domāšanai, neaizmir-stot visa veida sadarbības iespējas un pēc iespējas nodrošinot daudzveidīgāku mācību vidi.
Mācās uzņemties atbildību
Jonišķu “Aušros” ģimnāzijas skolotāja Jurgita Bulzgiene iepazīstināja ar sociāli emocionālo audzināšanu Jonišķu ģimnāzijā. Tur liela uzmanība tiek pievērsta sabiedrības izglītošanai ar dažādām aktivitātēm: integrētas nodarbības, skolēnu pašpārvaldes organizācija, iniciatīvas, izglītojoši ceļojumi un cits. Skola cenšas iesaistīt visu ģimnāzijas sabiedrību neformālās izglītības pasākumos, tāpēc tiek organizētas daudzveidīgākas aktivitātes, tiek meklēti pievilcīgi projekti, kas varētu interesēt un iesaistīt visus. Tādējādi skolēni iemācās uzņemties atbildību ne tikai par savu labklājību, bet arī par visiem apkārtējiem. Skolēnu īstenotās iniciatīvas ir ļoti atšķirīgas: no vienkāršākā smaida vai siltas un uzmanīgas sarunas ar tuvākajiem cilvēkiem līdz labdarības pasākumiem. Aušras ģimnāzijā daudzas pilsoniskās aktivitātes tiek veiktas, izmantojot skolēnu brīvprātīgo darbu. Brīvprātīgais darbs palīdz saprast, ka arī skolēni var būt aktīvi ģimnāzijas un pilsētas sabiedrības locekļi, viņu rīcība pozitīvi ietekmē vispārējo labklājības radīšanu. Ģimnāzijā, izmantojot formālo un neformālo izglītību, cenšas apvienot sabiedrību, kas respektē attiecības, rada apstākļus pozitīvai uzvedībai un nozīmīgai darbībai. Skolēni sāk saprast, ka cilvēku labklājība un izdzīvošana ir atkarīga no personīgā ieguldījuma, tāpēc viņi cenšas būt atbildīgi, apņēmīgi un aktīvi pilsoniskās sabiedrības locekļi.
Bērns – ģimenes spogulis
Tatjana Šolohova un Svetlana Makerova no Sanktpēterburgas 344. liceja iepazīstināja, kā notiek audzināšana ģimenē un kā veido attbildīgu attieksmi vecākos. Skolotājas akcentēja, ka bērns ir ģimenes spogulis, un ģimene ir vide, kurā veidojas tās fiziskā, garīgā, emocionālā un intelektuālā attīstība. Viena no galvenajām ģimenes funkcijām ir izglītība: bērnu audzināšana un pašrealizācija. Mūsdienu bērni rāda, ka pieaugušo vērtības ir mainījušās. Ir notikušas lielas izmaiņas tādu vērtību aizstāšanā kā smags darbs, paklausība, precizitāte, cieņa pret vēlmi atpūsties, likt uzsvaru uz turību un daudz domāt par sevi. Jautājums – kāpēc mūsdienu vecākiem ir vajadzīgi bērni? Bērns, lai izrādītos. Bērns – šķērslis. Bērns – Visuma centrs. Ir nepieciešama nepārtraukta pieaugušo un bērnu izglītošana, tā tiks ierobežota problēmu veidošanās, attīstīšanās un tiks novērstas daudzas kļūdas.
Sanktpēterburgas 344. liceja direktore Maija Šeļuhovskaja uzsvēra, ka izglītības pasākumu programma Krievijā pašlaik notiek sekojošās jomās: skolēnu patriotiskā audzināšana, starpkultūru, starpetnisko un starpkonfliktu attiecību saskaņošana, kā arī tolerances izglītība Sanktpēterburgā, skolēnu izglītošana likumpārkāpumu izpratnē, rūpes par veselīgu dzīvesveidu, garīgā un morālā izglītība, izglītības iestāžu skolēnu un absolventu profesionālā orientācija un adaptācija darba tirgum. Īpaša uzmanība pievērsta darbam ar talantīgajiem bērniem, kā arī bērniem ar īpašām vajadzībām, izveidojot augsto tehnoloģiju izglītības centrus.
Svarīgākais – panākt uzticēšanos
Aktualizēja arī vecāku nozīmīgumu izglītības iestādes darbā – no to ieguldītā darba, attieksmes un atbildības ir atkarīgs tas, kā bērns jutīsies skolā, mācīsies, iesaistīsies. Arī vecākiem ir ļoti daudz jautājumu, uz kuriem viņi neredz atbildes. Kā izkonkurēt datoru, mazināt vienaudžu ietekmi? Kā palīdzēt bērnam iejusties skolā? Cik daudz iesaistīties, lai neapslāpētu bērna iniciatīvu? Kādā valodā runāt mājās, lai palīdzētu bērnam integrēties? Kā nodrošināt savam bērnam labāko iespējamo izglītību?
Svarīgākais ir panākt vecāku iesaistīšanos, no tās radīsies skolotāju – vecāku uzticēšanās, bet tas būs sākums skolēna piederības izjūtai skolai.
