Decembrī
Dabas aizsardzības pārvalde saņēma 32 tūkstošus anketu no 250
dabas skaitīšanas ekspertiem par 2018. gada sezonā apsekotajām
teritorijām, kurās tika uzskaitītas Eiropas Savienības nozīmes
aizsargājamo biotopu grupas un vērtēta to kvalitāte. Tā kā
bioloģiski vērtīgo zālāju īpašniekiem gada sākumā ir iespēja
pieteikties atbalsta maksājumiem, zālāju anketas ik gadu tiek
skatītas prioritāri. Šo anketu apkopotie dati no otrās dabas
skaitīšanas sezonas liecina, ka no pērn apsekotajām pļavām
bioloģiski vērtīgas ir tikai 17%.
“Lai
saprastu dabas mainību, mums nav jāvizualizē kūstošie ledāji
Antarktikā, tā norit tepat līdzās – jau divu sezonu dabas
skaitīšanas dati liecina, ka no agrāk zināmajām bioloģiski
vērtīgajām pļavām Latvijā sastopama vairs tikai viena sestā
daļa,” uzsver dabas skaitīšanas vadītāja Irisa Mukāne. Viņa
turpina: “Pēdējo 50 gadu laikā vērtīgo zālāju platības ir
būtiski sarukušas, jo zālāji ir teju vienīgā biotopu grupa, kas
bez cilvēka līdzdalības nevar pastāvēt. Nav runa par mauriņu
vai zāles stiebru izzušanu, bet gan par bioloģiski vērtīgo
zālāju platībām, kurās mazinās krāšņās puķes vainagiem,
ārstnieciskie augi tējām, arī apputeksnētāji un cita dzīvā
daba. Ir apdraudēts nozīmīgs posms dabiskajā dzīvības ķēdē,
ko veicina cilvēka darbība vai, tieši pretēji, bezdarbība. Un
pastāv iespēja zaudēt šo biotopu grupa pavisam!”
Pagājušā
gadā apzināto bioloģiski vērtīgo zālāju īpašnieki līdz
februāra beigām saņems vēstuli uz savu deklarēto dzīvesvietas
adresi par viņa īpašumā esošo zālāju. Lai
nodrošinātu operatīvu informācijas pieejamību un apmaiņu,
informācija vienlaikus ir pieejama Dabas aizsardzības pārvaldes
uzturētajā dabas datu pārvaldības sistēmā Ozols
(http://ozols.daba.gov.lv/pub/).
Ja biotops nav konstatēts, vēstule netiks sūtīta.
Divu
sezonu ietvaros apsekošanai tika atlasīti 172 tūkstoši hektāru
zālāju, kuros pastāvēja iespēja konstatēt Eiropas Savienības
aizsargājamos biotopus. Dati liecina, ka bioloģiski vērtīgajos
zālājos bieži konstatētas ekspansīvas sugas, kuras ātri reaģē
uz nevēlamām izmaiņām zālājā (kūlas uzkrāšanās,
pārmēslošana, pārganīšana, izmaiņas hidroloģiskajā režīmā
u.c.) un nomāc citas zālāja sugas. Retāk tiek konstatētas arī
invazīvās sugas, piemēram, Kanādas un milzu zeltgalvītes, blīvā
skābene, Sosnovska latvānis, daudzlapu lupīna. Tāpat vērojama
tendence, ka zālāji nabadzīgās augsnēs tiek apmežoti.
Vēsturiskie
Latvijas zālāju pētījumi liecināja, ka seši zālāju biotopi
(Vilkakūlas (tukšaiņu) zālāji, Piejūras zālāji, Smiltāju
zālāju, Lakstaugu pioniersabiedrības seklās kaļķainās augsnēs,
Mitri zālāji periodiski izžūstošās augsnēs un Eitrofas augsto
lakstaugu audzes) ir ļoti reti sastopami – vien 10% no visiem
bioloģiski vērtīgajiem zālājiem. Šī tendence saglabājas, to
apstiprina arī dabas skaitīšanas dati, jo abu sezonu ietvaros
minētie biotopi kopā konstatēti vien 11% no visiem noteiktajiem
bioloģiski vērtīgajiem zālājiem.
Šī
gada aprīlī tiks uzsākta trešā dabas skaitīšanas sezona.
Pilnīgu ainu par Latvijas dabas vērtībām un to kvalitāti
uzzināsim nākamgad, kad būs pieejami visu triju sezonu dati un to
izvērtējums par visām sešām Eiropas Savienības nozīmes
aizsargājamo biotopu grupām.
Turpinot
pagājušajos gados iesākto praksi, arī 2019. gadā apsekojamajos
novados notiks bezmaksas semināri zemju īpašniekiem par dabas
skaitīšanu, tās mērķiem, īstenotajām aktivitātēm un sniegtas
atbildes uz jautājumiem. Informācija par semināriem, jaunumi, kā
arī jautājumu un atbilžu sadaļa pieejama vietnē
www.skaitamdabu.gov.lv.
Dabas
skaitīšana jeb projekts “Priekšnosacījumu izveide labākai
bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu
aizsardzībai Latvijā” tiek īstenots ar Eiropas
Savienības Kohēzijas fonda (85%) un Latvijas valsts (15%) atbalstu.
Visu aktivitāšu īstenošana paredzēta līdz 2023. gadam, biotopu
izplatības un kvalitātes noteikšanas jomā līdz 2019. gada 31.
decembrim.
