Prāta spēļu tradīcijai Latvijā nu jau ir vismaz astoņu gadu stāžs, bet pēdējos divos gados tās uzņem arvien lielākus apgriezienus. Ar turnīru Alūksnē nupat atklāts Prāta spēļu “Latvijas kauss 2019”, un aizvadītajā nedēļas nogalē turnīri jau notikuši Siguldā un Jēkabpilī, turpinoties pa visu Latviju. Turnīru uzvarētāji virzīsies uz pusfināliem, savukārt Latvijas dzimšanas dienas mēnesī labākie tiksies finālā.
Alūksnē “Latvijas kauss 2019” pulcēja 21 komandu. Jānis Začs, kurš ir viens no spēļu organizatoriem, atzina – mazai pilsētai un novadam 21 komanda ir ļoti liela atsaucība un atliekot cerēt, ka arī citur būs tikpat atsaucīga publika. Tāpat viņš augstu vērtēja vietējo erudīciju, jo spēlē iegūtie pāri par četrsimt punktiem nozīmē labu startu kausā un augstu latiņu pārējām pilsētām. Interesenti vēl noteikti var pagūt iesaistīties, lūkojot Prāta spēļu mājas lapā www.prataspeles.lv pēc tuvākās pilsētas, kur pārbaudīt savu erudīciju. Bet esiet uzmanīgi! Dalībnieki, kuri jau ir iesaistījušies, pa jokam brīdina – prāta spēles rada atkarību!
Kas tad īsti ir šis prāta spēļu fenomens, kā tas radīts un kā izdodas noturēt erudītu interesi par to jau gandrīz 10 gadus, saruna ar prāta spēļu “tēvu” Latvijā Jāni Začu.
– Kas ir Prāta spēļu “Latvijas Kauss”?
– Prāta spēles ir izklaidējošs pasākums, kas neprasa vēstures profesora cienīgas zināšanas. Vienlaikus mēs arī redzam, ka šādās spēlēs zināšanas noteikti var iegūt, un tā, pašiem nemanot, iekrist veselīgā azartā.
“Latvijas kausa” spēles notiks Vidzemē, Latgalē, Zemgalē un Kurzemē. Kopumā šobrīd ieplānotas vairāk kā 30 spēles dažādās Latvijas pilsētās. Dalība turnīrā ir bez maksas. Lai pieteiktos, vajag apzināt sešu cilvēku komandu un aizpildīt elektronisko pieteikumu mājas lapā.
– Kā vērtējat aktivitāti pirmajā turnīrā un cik rosīgi “Latvijas kausam” piesakās interesenti citās pilsētās?
– Alūksnē gāja ļoti rosīgi. Arī citās pilsētās, kur jau atvērta reģistrēšanās turnīram, pieteikšanās rit aktīvi. Alūksnes pusē prāta spēļu augsne bija sagatavota, jo te savus turnīrus nu jau ceturto sezonu rīko “Prāta laboratorija”, kuri savus spēlētājus uzrunāja piedalīties “Latvijas kausā” – paldies viņiem par to!
Man patika, cik šeit ir sirsnīgi cilvēki. Var diskutēt, vai bija viegli vai grūti jautājumi, bet: kas kam ir viegls, kas kam ir grūts – tas ir ļoti subjektīvi. Nekad nevar pateikt, ka vienā pilsētā spēle ir vieglāka vai citā – grūtāka. Ja mēs šos pašus jautājumus izspēlētu citā pilsētā, jūs redzētu, ka katrā iegūtie punkti būtu pavisam savādāki.
– Vai konkrētā vietā spēlē tikai vietējie un apkaimes iedzīvotāji, vai piebiedrojas arī prāta spēļu cienītāji no citurienes?
– Lielākoties vietējie. Pēc raunda, kurā bija jautājumi par spēļu norises vietu – Alūksni – šķita, ka dažas komandas nav vietējās, jo punktu skaits bija krasi atšķirīgs no alūksniešu komandu snieguma, kam bija maksimālais punktu skaits.
– Katrā prāta spēļu norises vietā plānota kārta par konkrēto pilsētu?
– Jā. Tās tiek veidotas apzināti, lai vietējiem būtu privilēģija attiecībā pret – sauksim viņus par viesmāksliniekiem vai tūristiem jeb prāta spēļu entuziastiem no citām vietām. Piemēram, pērn Simtgades kausā mēs piedzīvojām situācijas, kad uz turnīriem novados brauca cīnīties arī pieredzējušās komandas no Rīgas, kas jau ir pieradušas spēlēt pret cilvēkiem, kuri ir ļoti zinoši un gudri, bet vēl nav guvuši pieredzi prāta spēlēs. Tāpēc ir konkrētās pilsētas raunds, lai viņiem būtu privilēģija. Savukārt viesiem tā ir iespēja turnīra pilsētu iepazīt.
– Kas notiek pēc turnīra konkrētajā pilsētā?
– Tagad mēs noskaidrojām pirmās trīs komandas, kas rudenī cīnīsies pusfinālā. Pusfināli sākas oktobrī, savukārt novembrī būs “Latvijas kausa” lielais fināls.
Pagājušajā gadā dalījums bija pa vēsturiskajiem novadiem plus Rīga, bet šogad mēs pilsētas sadalījām pa grupām. Lai nesanāktu tā, ka kādā novadā ir vairāk norišu vietu, bet citos – mazāk. Ar grupām un citu informāciju var iepazīties mūsu mājas lapā. Lai izslēgtu iespēju, ka spēcīga komanda, kas uzvar vienā pilsētā, neplūc laurus arī citās, noteikumi paredz, ka tā citviet nevarēs piedalīties turnīrā. Lai pēc iespējas vairāk dalībniekiem ir iespēja izjust gandarījumu par pirmo vietu!
– Lūdzu, raksturojiet jautājumus – kādam zināšanu spektram jābūt?
– Pagājušā gada turnīrā, kas bija veltīts valsts simtgadei, dominēja jautājumi par Latviju, savukārt šogad raugāmies plašāk. Jautājumi ir visdažādākie, tostarp par un ap Latviju. Katrs raunds sākas ar deviņu tēmu piedāvājumu, kas redzamas uz ekrāna, piemēram, “Klasiskā mūzika”, “Vēsture”, “Anatomija”, “Sporta zvaigznes”, “Rēķinām”, “Atpazīsti filmu”, “Latvijas kultūras kanons”, “Grāmatu tārps” un citas. Vienai no komandām izlozes kārtībā tiek dota iespēja tēmu izvēlēties.
Lai nebūtu tā, ka dalībniekiem jābūt tikai un vienīgi akadēmiskām zināšanām, tiek iekļauti arī izklaidējoša satura raundi, piemēram, par “Latvijas muzikālo banku”, kas tieši šajā laikā norisinājās, un citi. Domājam par to, lai turnīros ir interesanti piedalīties arī bērniem un skolēniem. Ieklausījāmies pagājušā gada spēļu dalībnieku atsauksmēs, ieteikumos un esam norisi uzlabojuši un pilnveidojuši.
– Vai spēlēm var sagatavoties iepriekš?
– Kā zināms, prāta spēlēs izmantojam tikai to, kas ir mūsu galvās, iztiekot bez palīglīdzekļiem. Grūti pateikt, vai var sagatavoties. Ja cilvēks seko līdzi apkārtējiem procesiem, par kaut ko konkrētu interesējas, tad, iespējams, viņam var būt priekšrocība kādā raundā, bet to jau nekad iepriekš nevar zināt.
Piemēram, pagājušā gada Latvijas turnīros bija gadījumi, kad dalībnieki mazliet negodprātīgi bija nofotografējuši visas 20 uz ekrāna redzamās tēmas un pēc tam tieši tām gatavojušies. Tādēļ šogad spēli sadalījām divās daļās, lai otrā daļa pārsteigtu ar pavisam jaunām tēmām, neradot iespēju iepriekš sagatavoties.
Taču kopumā tādas viltības mūsu prāta spēļu kopienā nav raksturīgas, cilvēki vienkārši izmato to, ko zina, un labi pavada laiku.
– Jautājumu sagatavošana prasa milzu darbu. Kā jums izdodas divatā sagatavoties turnīriem un kā neapsīkst idejas?
– Mums ar brāli Ediju ļoti daudz palīdz fantastisks draugs Ivo Krumholcs. Trijatā tad arī izstrādājam 99 procentus no turnīros piedāvātajiem jautājumiem. Ar idejām “pieslēdzas” arī sieva, tāpat brālis ģimenē gūst kādu ierosmi jaunām tēmām un tamlīdzīgi.
Redziet, kas ir ļoti pozitīvi… Neraugoties uz to, ka mēs jau kopš 2011. gada rīkojam un vadām spēles, lampu drudzis ir tieši tāds pats kā pirmajā dienā – un tas ir labi! Jo – ja ir satraukums, tātad nav rutīnas. Ja nav rutīnas, tas nozīmē, ka joprojām ir interesanti. Tāpēc esmu priecīgs, ka spriedze vēl aizvien ir saglabājusies, un aukstie sviedri pirms pasākuma joprojām ir.
– Acīmredzot tas arī ir viens no iemesliem, kas izskaidro prāta spēļu fenomenu – paši organizatori ir azartiski un aizrauj līdzi citus!
– Esmu ļoti priecīgs, ka cilvēki novērtē un aizraujas ar to, ko mēs esam radījuši.
– Varbūt tas ir kas tāds, kā trūkst pasākumu klāstā Latvijā…?
– To man grūti pateikt, bet ir ļoti patīkami to dzirdēt. Tas, kas man personīgi prāta spēļu turnīros patīk, ir ovācijas, prieks un gandarījums dalībnieku acīs. Redzēt, kā viņi savstarpēji komunicē, pieņem lēmumus… Esam taču ievērojuši, ka draugi satiekas uz kafiju, bet rezultātā abi “sēž” savos viedtālruņos. Te mēs telefonus liekam malā – lai dzirkstī dzīvo sarunu un saprašanās prieks! Visapkārt virmo pozitīvā enerģija! Tas arī ir tas, kas mani uzlādē un motivē turpināt.
– Dalībniekus noteikti motivē arī skaistā Latvijas kausa iegūšanas iespēja. Vai par to ir kāds īpašs stāsts?
– Īpaši veidots ar īpašu stāstu bija gan Simtgades prāta spēļu kauss, gan arī Latvijas kauss šogad. Simtgade ir tikai vienreiz, tādēļ pērn balva palika pie uzvarētājiem uz mūžu. Savukārt šī gada Latvijas ceļojošā trofeja ir mans iztēles auglis, kuru man izdevās materializēt sadarbībā ar kokgriezumu meistaru Gintu Rudzīti. Kausa trofeja ir darināta no diviem materiāliem: ozola un stikla. Tā attēlo komandas gara spēku, kas paceļ galvenās vērtības – prāta gaismu un zināšanas. Spēles laikā galvenais panākumu avots ir tieši komandas spēks. Interesanti, ka šogad kausa izgatavošana aizkavējās, jo daudzi meistari teica, ka nevar man to stikla lodi – prāta gaismu – uztaisīt…! Beigās man ienāca prātā ideja to lūgt Līvānu stikla meistaram Aleksandram Logvinam. Līdz šim brīdim nezinu, kā viņam tas izdevās, bet – kauss gaida savu pirmo saimnieku. Finālā, noskaidrojot Latvijas erudītākās komandas, tas tiks pasniegts 1. vietas ieguvējiem, kuri kausu paturēs pie sevis mēnesi, lai pēc tam tas tiktu izstādīts goda vietā attiecīgās pilsētas pašvaldībā, no kuras nāks uzvarētāja komanda. Protams, uzvarētājus gaida arī citas balvas, tostarp ceļojumu kartes braucienam ar “Tallink”.
Sandra Apine
