Turpinot pagājušajā gadā uzsākto tradīciju, arī šogad, 16. februārī, Alūksnē, ledus laukumā pie Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas bija paredzēts biedrības “Alūksnes karavīru klubs” organizētais hokeja turnīrs “Winter Classic”. Diemžēl šogad laika apstākļi izjauca iespēju sacensības aizvadīt uz āra ledus laukuma, bet organizatoriem izdevās Vidzemes olimpiskā centra ledus laukumā sarunāt “ledu”, un sacensības notika vēlā sestdienas vakarā Valmierā.
Turnīrā piedalījās Alūksnes hokeja klubs, Alūksnes Karavīru klubs, Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) apvienotā hokeja komanda un paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas Latvijā hokeja komanda, kurā spēlē kanādieši un viena maiņa bija no slovākiem. Par turnīra uzvarētājiem otro gadu pēc kārtas kļuva NATO kontingenta apvienotā komanda, otrajā vietā VUGD komanda, trešie – “HK Alūksne”, ceturtos atstājot turnīra organizatorus – Alūksnes karavīru klubu.
Tradīciju turpinās
Pasākuma organizators Ivars Skudra stāsta: “Šis ir karavīru kluba biedru organizēts turnīrs, kuru veidojām paši ar savu finansējumu, idejām un iniciatīvu. Mums patīk spēlēt hokeju, tādēļ noorganizējām šo pasākumu, lai spēlētu pret citām komandām. Par “Winter classic” to nosaucām tāpēc, ka izdevās piesaistīt Kanādas karavīru atbalstu. Spēlēšana uz atklātiem hokeja laukumiem nāk no Kanādas, tāpēc atļāvāmies izmantot šo nosaukumu. Neviens arī sliktākajā scenārijā nevarēja paredzēt, ka februāra vidū pat Alūksnē būs tādi plusi un lietus. Tādēļ sanāca tāds “force majeure” pasākums. Jāsaka liels paldies Vidzemes olimpiskajam centram par atsaucību, atvēlot laiku mūsu sacensību pārcelšanai uz Valmieras ledus halli. Protams, formāts vairs nebija tas, jo Valmierā mēs vienkārši izspēlējām spēles. Esam ļoti apmierināti, tikai žēl, ka izjuka ieplānotais. Paldies vietējiem uzņēmējiem un Alūksnes novada domei par atbalstu. Es atvainojos visiem, kuri bija iesaistīti pasākuma norisē, un tiem, kuri gaidīja šos hokeja svētkus, jo mēs līdz pēdējam centāmies saglābt laukumu, pumpējot nost ūdeni. Taču ledus kvalitāte bija tāda, ka vairs nebija iespējams spēlēt.”
Atklāšanā bija paredzēts, ka Linda Berkule dziedās himnu, kā arī konkursi spēlētājiem un skatītājiem pasākuma gaitā. Bija arī plānots atvest tribīnes. Sākotnējā koncepcijā pēc pirmās spēles bija iecerēts vārtsargu konkurss, kurā noskaidrotu labāko. Pēc otrās spēles bija paredzēts metienu konkurss uz precizitāti, kuros bija plānots iesaistīt skatītājus. Trešās veiklības sacensības bija paredzētas ar izgājienu uz vārtiem, bet žūrijā būtu skatītāji. Protams, bija sagatavotas balvas.
Grib redzēt kanādiešu
hokeju
“Spēlējām visi, kas piedalās karavīru klubā. Sasniegumi nebija tik labi, kā vēlētos, bet akcents bija uz to, ja paši maksājam, tad gribam arī izspēlēties. Rezultāti mums bēdīgi, tik labi neveicās. Ar rezultātu 0:7 zaudējām VUGD komandai. Otrajā spēlē par trešo vietu arī piekāpāmies HK “Alūksne” ar rezultātu 0:6. Bet patiess prieks bija vērot finālu un to, cik augstā līmenī spēlēja viesi. Arī VUGD rādīja augstas klases hokeju. Spēles norisinājās pēc amatieru līgas noteikumiem, bet bez spēka paņēmieniem. Tagad “salaizām” rētas, norijam rūgtumu un gaidām nākamo gadu, kad centīsimies parādīt labāku sniegumu. Noteikti turpināsim šo tradīciju, centīsimies to pilnveidot un attīstīt. Redzu, ka vajadzētu attīstīt infrastruktūru – apgaismojumu un laukuma aprīkojumu, bet tam ir vajadzīgi lielāki vai mazāki ieguldījumi. Būtu lieliski, ja varētu pārģērbties pie laukuma. Paldies Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijai, kas nāk mums pretī un atļauj pārģērbties savās telpās. Arī ledus sagatavošana ir uz hokeja entuziastu pleciem. Būtu lieliski, ja novada pašvaldība vairāk atbalstītu to, jo citādi kāpēc gan Alūksni sauc par ziemas sporta galvaspilsētu? Šim pasākumam rezonanse Latvijā bija liela, kaut arī to pārcēlām, Valmierā bija daudz skatītāju. Daudzi smiltenieši un valmierieši ar mani kontaktējas, viņiem gribējās redzēt kanādiešu hokeju un kā notiek pasākums. Kanādā sporta infrastruktūra ir attīstīta pat tādās mazās pilsētās kā mūsu Balvi, Alūksne un Gulbene, ir pieejamas zāles, kamēr mūsu gadījumā ir jābrauc 130 kilometri. Ideāls variants būtu, ja mazās pašvaldības varētu sadarboties un kopā uzcelt halli. Manuprāt, tas atmaksātos ļoti ātri, jo tuvākā halle ir Valmierā un Daugavpilī,” domā I. Skudra.
“Prieks, ka izdevās uzspēlēt, jo domāju, ka laika apstākļi šogad vairs neļaus to darīt ārā. Sacensība bija ļoti interesanta. No sākuma izlozējām pārus, to uzvarētāji spēlēja savstarpēji un noteica turnīra uzvarētājus, kamēr zaudēji cīnījās par trešo vietu. Tas viss bija laika taupīšanas nolūkos, jo halli bijām dabūjuši tikai uz trīs stundām. NATO karavīriem, tā saucamajiem kanādiešiem, bija noteikts datums, kad var spēlēt, un izdevās veiksmīgi sarunāt. Pirmo spēli aizvadīja VUGD komanda ar Alūksnes Karavīru klubu. Tajā pārliecinoši labākie bija ugunsdzēsēji. Otro spēli aizvadījām mēs, Alūksnes hokeja kluba komanda, ar NATO kontingenta hokeja komandu. “Kanādiešiem” zaudējām tikai otrajā periodā 0:2. Mums bija izdevības, bet ripa kaut kā neiekrita vārtos. Ja būtu bijusi veiksme, nez kā vēl spēle pagrieztos. Ja salīdzinām ar Vidzemes čempionātu, tad tik ātra spēle mums vēl nekad nebija bijusi vispār. Pretinieks bija ļoti ātrs un profesionāls, brīžiem netikām līdzi. Spējām viņus noturēt. Arī mūsu vārtsargs nospēlēja ļoti augstā līmenī, jāizceļ viņa meistarība. Nebija slikti arī uzbrucēji, veidoja momentus, bet diemžēl neiekrita. Domāju, ka ir ļoti cienīgs rezultāts,” par cīņu priecīgs bija Alūksnes hokeja kluba komandas pārstāvis Aivars Teters.
Pēc zaudējuma komanda cīnījusies par trešo vietu, kurā pārliecinoši uzvarēta Alūksnes Karavīru kluba hokeja komanda. “Spēlējot nebija tas ātrums, kas bija ar kanādiešiem, kad nebija laiks padomāt, bet bija jāskrien “uz pilnu gāzi”. Bija laiks apsvērt, kam dot piespēli un kur slidot. Kanādiešiem šogad bija citi spēlētāji. Cik sapratu, klāt bija arī Slovākijas kontingents. Spēle ar viņiem bija kārtīgs hokejs augstā līmenī, bija gan pašam prieks spēlēt, gan no malas paskatīties. Ja ņem vērā, ka viņi finālā uzvarēja “ugunsdzēsējus” 6:2, tad mēs nospēlējām ļoti labi. Tāda bija izloze. VUGD bija diezgan spēcīgi. Ļoti žēl, ka turnīrs nenotika ārā. Alūksnes skatītājiem tas būtu bijis ļoti labs, interesants pasākums, jo bija, ko redzēt,” saka A. Teters.
Iesaka modernizēt laukumu
Novadnieks VUGD priekšnieka vietnieks ģenerālis Intars Zitāns par VUGD komandu stāsta: “Mums nav reģistrēta oficiāla komanda, bet tā tika nokomplektēta no mūsu nodarbinātajiem, kuri brīvajā laikā spēlē dažāda līmeņa komandās. Tajā skaitā ir mūsu novadnieki no Alūksnes un Apes, kuri savu bērnību pavadījuši šeit, pārējie bijuši no visas Latvijas. Nav noslēpums, ka pie mums spēlē Guntis Džeriņš, kurš ir vecākais brālis Latvijas izlases spēlētājam. Mūsu nodarbinātie ļoti mīl hokeju, un daudzi to spēlē brīvajā laikā. Ja mūs uzaicina uz turnīru kā VUGD komandu, tad mēs izveidojam izlasi, apzinot darbiniekus no visas Latvijas, kuri spēlē hokeju. Jau pagājušajā gadā runājām ar Alūksnes Karavīru kluba pārstāvjiem par iespējamību iesaistīties šajā kausā, lai padarītu turnīru dzīvāku un Alūksnes iedzīvotājiem būtu lielākas iespējas baudīt hokeju. Diemžēl pirmajā reizē neizdevās ātri saorganizēties. Bet prieks, ka mūsu nodarbinātie aizstāvēja hokeja kluba “Alūksne” godu.
Viņš pauž nožēlu, ka šogad laika apstākļi pievīluši un nācies pārcelt spēles uz citu vietu. “Pārcelšanās dēļ arī nācās mainīt sastāvu, bet jaunā komanda, manuprāt, parādīja pat brīnišķīgu sniegumu. Spēle ar NATO kontingenta spēkiem bija tikpat aizraujoša kā Rīgas “Dinamo” spēles. Protams, jāatzīst, ka viesi bija profesionālāki, bet mēs arī labi uzbrukām un izdevās pāris reizes pārspēt viņu vārtsargu. Jāteic – gan meistarība, gan veiksme šoreiz bija viņu pusē. Neiztika arī bez asumiem, bet prieks, ka spēlētāji varēja sakoncentrēties spēlei, bija disciplinēti. Sarunāts bija iztikt bez spēka paņēmieniem, un uz robežas arī spēlēja, kas spēli padarīja skatāmu un baudāmu. Gribētos teikt lielu paldies mūsu komandas spēlētājiem, kuri atrada brīvu laiku, lai aizstāvētu VUGD komandas godu šajā turnīrā, kā arī organizatoriem par milzīgu ieguldījumu, tik labi noorganizējot turnīru,” tā I. Zitāns.
Viņš pauž cerību, ka nākamgad izdosies ar šo pasākumu iepriecināt Alūksnes iedzīvotājus, un prieku par to, ka Valmieras hallē netrūka līdzjutēju, kas uzmundrināja spēlētājus. “Manuprāt, būtu vērts sākt diskusiju par laukuma paklāja un saldēšanas iekārtu iegādi Alūksnē, ja tas būtu, tad spēle noteikti notiktu. Šis jautājums ir aktuāls no tā brīža, kad tika veidots hokeja laukums Alūksnē. Veiksmīgs piemērs ir “Dinamo” āra spēles Rīgā. Esmu bijis Polijā, kur notiek identiskas sacensības. Jo vairāk būs šādu sporta aktivitāšu vietu, kur cilvēki var sportot, kā, piemēram, slēpošana un biatlons ziemas sporta centrā “Mežinieki”, jo mazāk cilvēkiem būs laika darīt sliktas lietas. Laukumu var izmantot ne tikai hokejam, bet publiskai slidošanai. Arī hokeja skatītāji atbrauktu līdzi saviem spēlētājiem kā tūristi,” tā I. Zitāns.
Didzis Bauers
