Jauno gadu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) sācis ar ar labām ziņām par to, ka sākusies virzība plānotajā
Alūksnes depo pārbūvē. Tāpat Alūksnes daļas komandieris priecājas par komandas papildinājumu.
Jaunā autokāpne attaisnojas
VUGD Vidzemes reģiona brigādes Alūksnes daļā pērn un šogad tiek novērtēta jaunā ugunsdzēsības autokāpne, kas jau ir izmantota ugunsgrēka dzēšanā un citos glābšanas darbos.
35 metrus garā autokāpne ir paredzēta dzēšanai no augstuma, piemēram, daudzdzīvokļu mājās virs trīs stāviem, kā arī glābšanas darbos, piemēram, kad jāglābj cilvēks, kurš atrodas ievērojamā augstumā vai – zemāk par autokāpni. “Tās ir situācijas, kad cilvēks jāpaceļ no gravas vai no ūdenstilpes. Tāpat autokāpne ir neaizvietojama brīžos, kad daudzdzīvokļu namā dzīvokļa durvis ir slēgtas, bet operatīvajiem dienestiem ir aizdomas par apdraudējumu cilvēka veselībai vai dzīvībai – mēs varam pacelties pie loga un šo situāciju novērtēt. Bijuši gadījumi, kad ugunsdzēsējus glābējus ar autokāpni izsauc mediķi, kuri nevar iekļūt pie slimnieka, jo viņš nav spējīgs pats atvērt durvis,” stāsta VUGD Vidzemes reģiona brigādes Alūksnes daļas komandieris Gints Ilva. Viņš pauž cerību, ka šādi gadījumi mūspusē nenotiks, taču autokāpnes klātesamība garantē to, ka glābēji šādām situācijām būs gatavi.
Līdz šim Alūksnes daļa autokāpni jau izmantojusi jumta dzēšanai ugunsgrēkā kādā daudzdzīvokļu mājā.
Aprīkojums ar katru gadu attīstās
Par salīdzinoši jaunu tehnikas papildinājumu var dēvēt arī 2017. gadā saņemto autocisternu. “Līdz ar to varam lepoties ar pilnībā jaunu tehniku. Alūksnes daļas rīcībā ir divas jaunas autocisternas, kuras atšķirībā no autokāpnes pielietojuma, kas tomēr specifiskāka tehnika, apritē ir regulāri,” komentē G. Ilva.
Savukārt Apē nu jau otro gadu darbojas jauns depo, kas ir viens no modernākajiem Latvijā. Tajā uz notikumiem izbrauc salīdzinoši jauna autocisterna, kas pārdislocēta no Alūksnes daļas.
“Ugunsdzēsības un glābšanas tehnika un aprīkojums ar katru gadu attīstās un arī mēs ejam līdzi laikam. Sākot no depo un autocisternu modernizācijas un beidzot ar ugunsdzēsēju glābēju aizsargapģērbu. Katrā jaunā automašīnā ir arī jauns aprīkojums, kas darbiniekiem jāapgūst, un zināšanas arvien jāpapildina un jāatsvaidzina,” skaidro komandieris.
Būvdarbi – saskaņošanas procesā
Arī Alūksnes daļa ir ceļā uz modernu depo, un G. Ilva zina stāstīt, ka nu jau darba kārtībā ir divi projekti. Viens ir par vecās pagalma būves demontāžu, kas nu jau ir saskaņošanas procesā, otrs – par jauna garāžas bloka celtniecību, un jau ir zināms arī būvnieks. Tajā būs trīs plašas garāžas trim specializētajiem transportlīdzekļiem.
Tam būs trīs plaši vārti trim jaunajām autocisternām. “Būvniecības darbu ritums, kā zinām, ne vienmēr ir prognozējams, bet mēs ceram, ka šogad rudenī jau varēsim autocisternas iedzīt jaunajās garāžās,” teic G. Ilva. Kā zināms, VUGD depo atjaunošanas un būvniecības projekti tiek realizēti sadarbībā ar ASV vēstniecības Aizsardzības sadarbības biroju, un finansējums šai iecerei ir piešķirts.
Darbu sācis jauns inspektors
Jaunumi ir arī cilvēkresursos. “Kopš kolēģa aiziešanas no dienesta daļas vadībā pusgadu biju viens, taču tagad man ir palīgs,” stāsta G. Ilva, iepazīstinot ar VUGD VRB Alūksnes daļas inspektoru Genādiju Vihrovu, kurš iepriekš bija vada komandiera vietnieks Apes depo. G. Vihrovs neklātienē pabeidzis Valsts ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžu un nu papildinājis Alūksnes depo komandas rindas kā inspektors.
VUGD Alūksnes daļā strādā 32 darbinieki: komandieris un inspektors, kā arī trīsdesmit ugunsdzēsēji glābēji. Savukārt Apes depo ir 14 darbinieki. Komandiera ziņā ir daļas vadība, darba organizācija un sadarbība ar citiem dienestiem, savukārt gan komandiera, gan inspektoru uzdevums ir ugunsdrošības profilakse un uzraudzība, objektu pārbaudes un konsultācijas. Ugunsdzēsēju glābēju funkcijas ir skaidras – viņi izbrauc uz ugunsdzēsības un glābšanas darbiem.
VUGD negarantē drošu ledu
Pašlaik glābšanas darbu aktualitāte ir ūdenstilpju ledus, jo apdraudējums var slēpties tā nevienmērīgajā biezumā. VUGD norāda, ka riska grupa nebūt nav zemledus makšķernieki, kuri lielākoties pārzina ledu, pa kuru pārvietojas, bet gan bērni, kuri savu iespēju robežas pārbauda uz dīķiem un tamlīdzīgām ūdenstilpēm.
“Pirmie vēstneši, kad jāsāk uzmanīties, ir temperatūras svārstības. Kaut arī kādam varētu šķist, ka tagad Alūksnē ledus ir biezs, mēs nevaram jums garantēt drošus ziemas priekus uz ledus, jo tam virsū ir bieza sniega sega. Zem sniega var būt nepatīkami pārsteigumi, tādēļ uz ūdenstilpju ledus labāk nekāpt,” iesaka G. Ilva.
Komandieris arī atzīst, ka nekad nevar droši prognozēt laikapstākļu radītās korekcijas VUGD darbā. “Vērtējot pašreizējo sniega segas biezumu, var prognozēt slapju un garu pavasari. Taču varbūt pavasaris būs ļoti saulains un sniegu ātri nokausēs,” vērtē G. Ilva.
Pavasarī gaidāmā aktualitāte – kūlas ugunsgrēki – arī nav īpaši mazinājušies. “Ja samazinās, tad lielākoties to sekmē bailes no Lauku atbalsta dienesta sankcijām platībmaksājumu kārtībā,” komentē G. Ilva. VUGD pozitīvi vērtē arī to, ka zeme tiek vairāk apstrādāta, par to savukārt rūpi tur zemnieki un pašvaldības. “Piemēram, pagājusī vasara bija ļoti sausa un karsta, tādā pietiek ar nelielu stikla lausku, lai izceltos ugunsgrēks, un kur nu vēl cilvēku neuzmanības faktors,” tā G. Ilva.
