Kā iepriekš esam ziņojuši, Apes novada sēdē tika izskatīts jautājums par Virešu pagasta pārvaldes vadītāja Māra Ceļmillera atbrīvošanu no amata un jauna pārvaldes vadītāja pienākumu izpildītāja iecelšanu. Ar 1. februāri Virešu pagasta pārvaldes vadībā iecelts Virešu pagasta tūrisma un sporta darba organizators Armands Būda, kurš atklāja savu redzējumu par pagasta nākotni.
– Lūdzu, pastāstiet par sevi…
– Esmu visu mūžu dzīvojis Virešos, neskaitot skolas gaitas. Brīvajos brīžos papildus nodarbojos ar mežizstrādi. Pašlaik sāku strādāt par pārvaldes vadītāja pienākumu izpildītāju Virešos, pirms tam biju tūrisma darba un sporta darba organizators Virešu pagastā.
– Kāpēc, jūsuprāt, tika izvēlēta tieši jūsu kandidatūra?
– Māris (Ceļmillers – red.) jau bija gana ilgi nostrādājis šajā amatā un vietā. Pārāk ilgi vienā vietā būt nav ieteicams, ir nepieciešams veidot izaugsmi, vienmēr jāiet uz priekšu un jāsāk darīt tas, kas cilvēkam patīk. Tāpēc viņš nolēma mainīt darba vietu. Tā kā pasaule nemīl tukšumu un es jau labu laiku esmu ieskaitāms inventārā, jo pārzinu gan praktisko, gan juridisko pusi, tāpēc tika lemts par labu manai kandidatūrai.
– Ko jau līdz šim esat paveicis Virešos?
– Sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi Virešos ir izveidotas vienas no skaistākajām dabas takām – Tilderu, Vizlas un Randatu dabas takas. Pašlaik mērķis ir vienu arī atjaunot. Mēs lepojamies ar augstāko dolomīta klinšu atsegumu Randatu dabas takā. Vizlas taka ir ļoti populāra fotogrāfu vidū, un viņi brauc no visām Latvijas pusēm tās fotografēt. Tās var apmeklēt jebkurš un par to netiek prasīta samaksa. Protams, tiek veikti taku uzturēšanas darbi, atjaunošana, pļaušana. Cilvēki ar savām ģimenēm brīvi var baudīt Virešu dabas taku burvību, kas mums ir dota.
Tāpat ar Eiropas projektu finansējumu esam izveidojuši sporta laukumu, kas ziemā tiek izmantots kā āra hokeja laukums. Katru gadu mums ir apgaismots laukums, kur visi mazie mācās slidot. Laukumu izmanto gan skola, gan vietējie iedzīvotāji. Iepriekš tādas iespējas nebija, jaunieši spēlēja florbolu uz asfalta. Ir bijis tā, ka pie mums ierodas viesi no citām vietām un priecājas, ka vietā, kur ir 600 līdz 700 iedzīvotāju, tāpat izveido paši savu sporta laukumu ar apgaismojumu. Mēģinām pilnveidot infrastruktūru.
Virešos ir atjaunots Saieta nams, kur notiek pasākumi. Rīkojām arī Valentīna dienai veltītu pasākumu, kurā piedalījās Apes novada vokālie ansambļi un viesmākslinieki. Apmeklējums bija, cilvēki bija atbraukuši no Trapenes, Gaujienas, Apes, jāteic, vietējo iedzīvotāju nebija tik daudz, kā vēlētos.
– Kas vēl Virešos ir īpašs?
– Mums ir ļoti forša skoliņa. Lielās klases brauc mācīties uz Api, savukārt mazās klasītes no pirmās līdz sestajai mācās Vidagas skoliņā. Vēl ir pirmsskolas grupiņas, protams. Jāteic, ka tās ir pilnas, tātad šajā pagastā esam sākuši domāt par demogrāfiju. Tur ir ļoti dzīvelīgi, mazajiem ir foršas audzinātājas. Turklāt pagastu skolās visi ir vairāk kā viena liela ģimene.
– Kā ir ar darba vietām pagastos?
– Mums ir zemnieku saimniecības, kur cilvēki cītīgi strādā. Bet darba spēka pietrūkst, īpaši to, kuri tiešām vēlas strādāt. Ir cilvēki, kuri tikai grib čīkstēt un nestrādāt. Bet tie, kas grib darīt, tie dara. Protams, skola ir ļoti svarīga vieta, kur ir darba vietas. Svarīgi, lai būtu izglītība un sakārtota infrastruktūra.
Protams, jūtami ir samazinājies cilvēku skaits, arvien vairāk cilvēki dodas strādāt uz Igauniju. Apē tas ir ļoti izteikti, tur ir liels darbinieku trūkums. Tāpēc arī pagasti cieš. Mums ir šoseja, te ir ļoti skaista vieta dzīvošanai, pavasarī šeit būs vimbu laiks, varēs makšķerēt un baudīt dzīvi. Tagad ir 21. gadsimts, cilvēki braukā uz darbu citās vietās, un ir opcijas to apvienot, strādājot kaut vai mājās no datora. Galvenais ir labi cilvēki un laba aura – tas viss mums Virešos ir!
– Noteikti ir izvirzīti mērķi ko vēlaties sasniegt…?
– Mans darba pienākumu klāsts ir plašs. Svarīgākais darba pienākums ir uzturēt infrastruktūru Virešos ar esošajiem resursiem, tāpat nodrošināt pakalpojumu pieejamību mūsu pagastā. Jāpiebilst, ka aptiekas, benzīntanka un veikala Virešos nav. Bet ar martu būs autoveikals, kas brauks uz Virešiem, lai cilvēki varētu iegādāties pirmās nepieciešamības preces. Virešos cilvēki jau ir iemācījušies pielāgoties apstākļiem. Vēl turpmāk vēlētos sakārtot pašvaldības ceļus, lai ir paliekoša vērtība. Lai tie būtu pēc iespējas labākā stāvoklī un pēc iespējas ilglaicīgāk lietojami. Jo, kā zināms, nekas nav prognozējams pēc reģionu reformām. Skolu, Saieta namu mēs esam atjaunojuši. To mums neviens nevar atņemt.
Pašvaldība vēlas pēc iespējas vairāk palīdzēt cilvēkiem. Šobrīd visaktuālākā problēma ir sniegs. Ir vientuļie cilvēki – iespēju robežās cenšamies viņiem palīdzēt, tīrām ceļus, lai būtu iespēja pie viņiem piekļūt, savukārt viņiem – izkļūt no savām mājām. Cik resursi mums atļauj, tik cenšamies izdarīt. Pērkam ārpakalpojumus tīrīšanai, tāpat cenšamies iztikt ar savu tehniku, lai spētu nodrošināt visas nepieciešamās vajadzības.
– Kāds ir jūsu viedoklis par administratīvi teritoriālo reformu?
– Visi dzīvo tādā kā neziņā. Mums ir jāizmanto laiks. Cilvēkiem bija grūti pierast pie novadiem, nevis rajoniem, un pie tā, ka pagastā vairs nav deputāti, bet gan tikai novadā. Ir pagājis ilgs laiks, kad beidzot cilvēki kļuvuši patriotiskāki un sākuši pastāvēt par savu novadu, jo sākumā visi bija kā četri sveši cilvēki, kas salikti kopā un katrs “vilka deķi” uz savu pusi. Pašlaik beidzot ir sistēma, kad strādājam kā novads, kad nauda ir kopīga, lai būtu labi visiem pagastiem. Un tagad pēkšņi tā mākslīgi mēģinās reformēt. Jo lielāka apvienošanās, jo lielāks kolhozs. Naudas no tā nevienam vairāk nebūs, taču infrastruktūra būs tāpat jāuztur. Ieguvumu tam visam neredzu, jo tāpat vairāk attīstīsies novadu centri nekā nomales. Protams, mēs centīsimies, lai par mums neviens neaizmirst. Mēs – tādi mazi un bezkaunīgi, varam arī paprasīt.
Bet diemžēl mēs to visu nevaram ietekmēt. Tāpat, runājot par skolu slēgšanu – skola ir pagasta centrs, ja nav skolas, tad tas nav pagasts, tad tā ir tikai apdzīvota vieta. Skola ir kā mazs motoriņš, ap ko viss darbojas. Tā ir acīmredzama nākotne, uz ko skatāmies. Pierobeža ir tā vieta, kur skolām būtu jāsaglabājas. Jā, varbūt šobrīd vecākajās klasēs skolēnu nav, bet skatoties uz pirmsskolu, bērnu paliek arvien vairāk.
– Kas būtu jāņem vērā pagasta iedzīvotājiem?
– Liela problēma ir ar dzīvojamajām ēkām, cilvēki vēlas dzīvot laukos, bet nav tādas iespējas, jo fiziski nav kur dzīvot. To pašvaldība īsti nevar risināt, arī pašiem jādomā, kā to darīt. Virešu pagastā pašvaldībai daudzdzīvokļu mājas nav. Jāuzsver, ka cilvēki arī ir piemirsuši pašvaldības funkcijas. Mēs nevaram izdarīt visu. Daudzi cilvēki ir pieraduši, ka pašvaldība ir lielais laimes lācis. Ja tu paprasīsi, tad tev iedos. Bet jāatceras, ka tā diemžēl nav. Protams, jebkurš iedzīvotājs aicināts vērsties pārvaldē ar saviem jautājumiem un ieteikumiem, jo mēs nevaram zināt katru problēmu, katra vajadzības. Tāpēc mēģināsim risināt lietas, ko varam atrisināt. Gribu piebilst, ka cilvēkiem vajadzētu izmantot un novērtēt to, ka mākslinieki brauc pie mums ar savu kultūras piedāvājumu, filmās ieejas maksa ir simboliska… Protams, mēs nevaram katram sarīkot pasākumu, kāds viņam patiks, jo vienam patīk meita, otram – kleita. Taču iedzīvotājiem vajadzētu arī vairāk novērtēt iespējas, ko dod dzīvošana mūsu pagastā!
