Mēs katrs darām savu darbu un to, cik ļoti mums tas patīk vai nepatīk, var manīt pavisam vienkārši – pēc komunikācijas ar sabiedrību un kolēģiem. Nesen saskāros ar situāciju, kad, ieejot veikalā, pārdevējas “asās” atbildes tā vien lika sajusties slikti. Pieļauju, ka arī jums dzīvē vismaz reizi ir bijis tā, ka komunikācijā ar kādu sajūties pie kaut kā vainīgs, lai gan patiesībā tā nemaz nevajadzētu justies. Veikalā nodomāju – varbūt problēmas darbā ar kolēģiem. Varbūt cilvēkam ir slikta diena. Varbūt vienkārši nepatīk savs darbs…
Neturpinot komunikāciju, atradu sev nepieciešamo un devos prom. Bet kā sagadījies, kā ne, pēc neilga laika man bija jādodas uz šo pašu veikalu un atkal strādāja tā pati pārdevēja, un viņa atkal bija neomā! Rodas jautājums, vai vispār pieļaujams, ka cilvēki, kam ir komunikācijas problēmas, var strādāt darbā ar cilvēkiem? Es uzskatu, ka nē. Iedomājieties, ja žurnālista darbā, komunicējot ar cilvēkiem, mēs runātu agresīvā tonī un paceltā balsī. Ja tā būtu, diez vai jūs varētu lasīt intervijas, kas mūsu laikrakstos ir pieejamas. Diez vai jūs vispār lasītu avīzi. Uzskatu, ja cilvēks tomēr nav sabiedrības dvēsele un nevēlas komunicēt pienācīgā ceļā ar otru, trešo, simto… tad, iespējams, jāmeklē cita darba joma, kas nav ciešā saskarsmē ar klientiem. Introvertie cilvēki ir fantāziju, grāmatu un sapņu cilvēki un komunicēt ar citiem viņi īpaši nemīl. Tad varbūt arī pieturēties pie vides un darba, kurā šie cilvēki jūtas ērti. Kāpēc gan man jājūtas slikti, aizejot uz veikalu? Vai tas ir slikti, ja vaicāju pēc padoma kādam, kas varētu būt zinošāks? Ironiski, bet komunikācijas laikmetā mums ir radušās problēmas ar komunikāciju.
Vēl piemērs – partijas “KPV LV” pārstāvji un kolēģi – Aldis Gob-zems un Artuss Kaimiņš. Savstarpēji aizvainojumi, pārlieku lielās līderu izpausmes un nespēja vienoties par kompromisu – būtisks piemērs komunikācijas kļūdai. Amizanti, jo, ja pat tādas personas, kas pārstāv mūsu valsti, nespēj valdīt savas emocijas un strādāt kā komanda, tad kāpēc mēs brīnāmies par uzņēmumiem vai cilvēkiem, kas nespēj savstarpēji komunicēt pienācīgā veidā. Paužot negācijas un meklējot vainīgos, produktīvs mērķis nekad netiks sasniegts. Zinu, ir situācijas, kad emocijas ņem virsroku un nākas eksplodēt. Reizēm tas viss ir saprotams, bet ne jau pastāvīgi. Tāpēc jāņem vērā, ka katrs rīts ir labs. Un rīts jau nav vainīgs, ja tu neesi izgulējies!
