2018.gads pašvaldību budžetā noslēdzies ar deficītu 150,5 miljonu
eiro apmērā, kas ir nomināli augstākais fiksētais pašvaldību budžeta
deficīts kopš ekonomiskās un finanšu krīzes pirms aptuveni desmit gadiem
un ir par 136,2 miljoniem eiro lielāks nekā 2017.gadā, aģentūru LETA
informēja Finanšu ministrijā (FM).
Ministrija budžeta deficītu skaidroja ar straujo pieaugumu
kapitālajos izdevumos, ko ietekmēja aktīva Eiropas Savienības (ES) fondu
līdzekļu ieguldīšana.
Augstākais deficīta līmenis konstatēts Rīgas pilsētas budžetā – 35,2
miljoni eiro, Rēzeknes pilsētas pamatbudžetā – 11,6 miljoni eiro un
Dobeles novada pamatbudžetā – 8,9 miljoni eiro. Savukārt visaugstākais
pārpalikums – 2,7 miljoni eiro – konstatēts Salaspils novada
pamatbudžetā.
Lai realizētu iecerētos investīciju projektus, pašvaldības 2018.gadā
izmantoja gan aizņēmumus, gan naudas līdzekļu un noguldījumu atlikumus.
Atbilstoši likumam par valsts budžetu 2018.gadam pašvaldībām tika
noteikts kopējais aizņēmumu limits, taču jau 2018.gada otrajā pusē,
ņemot vērā aktīvu ES fondu līdzekļu ieguldīšanu, kļuva skaidrs, ka
aizņēmumu palielinājums nebūs pietiekams.
Tādēļ 2018.gada oktobrī valdībā tika pieņemts lēmums atbalstīt kopējā
pašvaldību aizņēmuma palielināšanu par 58,7 miljoniem eiro, lai
nodrošinātu nepieciešamos aizņēmumus ES un citu ārvalstu finanšu
palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai. Atbilstoši Valsts kases
datiem pašvaldību kopējais aizņēmumu apjoms 2018.gadā pieauga par 164,4
miljoniem eiro, kas liecina par to, ka pašvaldības aktīvi izmantojušas
iespēju piesaistīt papildu finansējumu, lai realizētu iecerētos
projektus.
2018.gadā pašvaldību pamatbudžeta naudas līdzekļu un noguldījumu
atlikums samazinājies par 3,9 miljoniem eiro un 2018.gada beigās
sasniedza 310,3 miljonus eiro. Salīdzinājumam 2016.gadā un 2017.gadā
pašvaldību pamatbudžeta naudas līdzekļu un noguldījumu atlikums pieauga
par 47,9 miljoniem eiro un 45,6 miljoniem eiro.
Saskaņā ar Valsts kases operatīvo pārskatu, kopējie pašvaldību
budžeta ieņēmumi 2018.gadā, salīdzinot ar 2017.gadu, pieauga par 183,5
miljoniem eiro jeb 7,4% un sasniedza 2,64 miljardus eiro. Lielāko
ieņēmumu pieaugumu 145,8 miljonu eiro jeb 21,6% apmērā nodrošināja
valsts transferti, kas sasniedza 819,7 miljonus eiro. Straujš valsts
transfertu pieaugums pērnajā gadā saistīts ar ES fondu projektu
īstenošanu. Transferti ES politiku instrumentu līdzfinansētajiem
projektiem pieauguši par 110,4 miljoniem eiro jeb 102,3%.
Savukārt nodokļu ieņēmumi pērn pieauga par 34,7 miljoniem eiro jeb
2,2%, veidojot 1,63 miljardus eiro. Lielākās nodokļu ieņēmumu pozīcijas,
kas pašvaldību budžetā veido gandrīz 99% no nodokļu ieņēmumiem, ir
iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) un nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN).
2018.gadā IIN ieņēmumi pašvaldību budžetā pieauguši par 36,1 miljonu
eiro jeb 2,7%. IIN ieņēmumu izpildi ietekmēja vairāki faktori, tajā
skaitā nodokļu reforma, kas stājās spēkā ar 2018.gada 1.janvāri.
IIN ieņēmumus būtiski ietekmēja arī minimālās algas paaugstināšana no
380 eiro līdz 430 eiro un IIN atmaksas. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta
operatīvajiem datiem, 2018.gadā tika veiktas atmaksas 147,5 miljonu eiro
apmērā, kas ir par 26 miljoniem eiro jeb 21,4% vairāk nekā 2017.gadā.
Iedzīvotāji intensīvāk izmantoja iespēju atgūt pārmaksāto nodokli par
attaisnotajiem izdevumiem un diferencēto neapliekamo minimumu. 2018.gadā
netika izpildīta budžeta likumā noteiktā IIN prognoze, kā rezultātā
pašvaldībām no valsts budžeta kopumā tika kompensēti četri miljoni eiro.
Savukārt NĪN ieņēmumi, salīdzinot ar 2017.gadu, ir samazinājušies par
pieciem miljoniem eiro jeb 2,2%. NĪN ieņēmumu samazinājumu FM skaidroja
ar Valsts zemes dienesta lēmumu par 30% samazināt kadastrālo vērtību
zemei, kuras lietošanas mērķis ir dzīvojamā apbūve un kurai Kadastra
informācijas sistēmā reģistrēts apgrūtinājums – kultūras piemineklis, kā
arī pašvaldību piešķirtajiem NĪN atvieglojumiem.
Nenodokļu ieņēmumi un pašu ieņēmumi veidoja nelielu daļu no
ieņēmumiem, sasniedzot attiecīgi 61,2 miljonus eiro un 129 miljonus
eiro.
Kopējie pašvaldību izdevumi 2018.gadā ir pieauguši straujāk nekā
ieņēmumi, uzrādot 319,6 miljonu eiro jeb 12,9% pieaugumu, un sasniedza
2,79 miljardus eiro. Tieši pateicoties aktīvai ES fondu projektu
īstenošanai, strauji pieauguši kapitālie izdevumi, kas palielinājās par
156,2 miljoniem eiro jeb 30,6%, sasniedzot 667,4 miljonus eiro. Lielāko
kapitālo izdevumu pieaugumu nodrošināja izdevumi kapitālajam remontam un
rekonstrukcijai – par 81,9 miljoniem eiro, kā arī izdevumi
pamatlīdzekļu izveidošanai – par 61 miljonu eiro.
Uzturēšanas izdevumi, salīdzinot ar 2017.gadu, ir pieauguši par 163,4
miljoniem eiro jeb 8,3%, sasniedzot 2,13 miljardus eiro. Lielāko
uzturēšanas izdevumu pieaugumu nodrošināja izdevumi subsīdijām un
dotācijām, atlīdzībai, precēm un pakalpojumiem. Izdevumi subsīdijām un
dotācijām pieauga par 44,9 miljoniem eiro jeb 27,2%, sasniedzot 210,3
miljonus eiro. Lielākā daļa izdevumu subsīdijām un dotācijām tika
novirzīti sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai – 145,4
miljoni eiro, kas ir par 37,9 miljoniem eiro vairāk nekā 2017.gadā. No
tiem 133 miljoni eiro novirzīti Rīgas pašvaldības budžetā, kas tika
izmantoti sabiedriskā transporta braukšanas biļešu atlaižu un zaudējumu
segšanai.
Savukārt izdevumi atlīdzībai, kā arī precēm un pakalpojumiem
pieauguši attiecīgi par 74,3 miljoniem eiro jeb 6,8% un 38,1 miljonu
eiro jeb 6,7%. Pieaugums izdevumiem atlīdzībai pamatā saistīts ar
minimālās darba algas paaugstināšanu ar 2018.gada 1.janvāri, valsts
sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksu likmes paaugstināšanu par
vienu procentpunktu, kā arī pedagogu darba samaksas paaugstināšanu ar
1.septembri.
