Videokamera uz ielas stūra, veikalā, valsts iestādēs, parkos, kaimiņa dārzā, pat debesīs virs galvas – ar katru gadu mūsu novērošana caur šo ierīču šķietami bezpersonisko aci paplašinās un patiesībā ir tik personiska, ka likums nosaka virkni pienākumu novērotājiem un tiesības tiem, kurus novēro.
Filmē no balkona
Nesen laikrakstam tika sniegta informācija, ka uz kādas daudzdzīvokļu mājas ēkas balkona Alūksnē izvietota kamera. Citējot aculiecinieka sniegto informāciju: “Nesen pamanīju, ka uz Pils 38. mājas balkona izvietotas novērošanas kameras, kas filmē ietvi uz abām pusēm. Vai tas ir legāli? Es nevēlos, lai mani filmē, un kas zina, kam šis materiāls tiek izmantots.”
Radušos situāciju komentē Alūksnes novada pašvaldības policijas priekšnieks Ardis Tomsons: “Esam informēti par konkrēto gadījumu. Cilvēkam nav aizliegts filmēt dabu un vidi. Stāsts ir par to, ko mēs darām ar iegūto ierakstu un kādam nolūkam tiek izmantoti tā dati. Vai tas tiek kaut kur publiskots? Tādu informāciju neesam saņēmuši, līdz ar to tas nav aizliegts. Mēs katrs ejam ar telefonu rokās – filmējam parku, ezeru, pilsētu. Mēs varam filmēt publisku vietu, bet nevaram apstrādāt personu datus, ja nav sniegta atļauja to darīt, to paredz Vispārīgo datu aizsardzības regula. Dzīvokļa īpašnieks informāciju publiskot nevar, bet vienkārši filmēt, piemēram, skaistu dabu, kāpēc gan nē? Arī privātmāju teritorijās nereti tiek uzstādītas videonovērošanas sistēmas. Arī policijai iegūtos datus no pilsētā esošajām video sistēmām ir atļauts apstrādāt tikai tajos gadījumos, ja tas ir nepieciešams administratīvā pārkāpuma lietvedībai, sabiedriskās kārtības nodrošināšanai. Taču arī mēs savā darbā nerādām un neizplatām ierakstus, kuri mums ir pieejami.”
Zina, kas notiek pilsētā
2018. gada 25. maijā visā Eiropas Savienībā sāka piemērot Vispārīgo datu aizsardzības regulu, kuras noteikumus nacionālā mērogā regulē Fizisko personu datu apstrādes likums.Viens no regulas pamata mērķiem ir pasargāt personas no nesamērīgiem un nevēlamiem privātās dzīves aizskārumiem digitālajā vidē, pastiprinot cilvēka tiesības uz privātumu, kas cita starpā ir viena no Latvijas Republikas Satversmē nostiprinātām cilvēka pamattiesībām, un palielināt personas iespējas kontrolēt to, kas, kādā apjomā un kādiem nolūkiem apstrādā tās personīgo informāciju – arī attēlu.
Likumā noteikts, ka aizsargājamie personas dati ir jebkāda informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisko personu, ieskaitot cilvēka vizuālo attēlu, bet darbības, kas saistītas ar videonovērošanu, – personas datu apstrāde. Atbildība par tās atbilstību likumam gulstas uz pārzini – fizisku vai juridisku personu, valsts vai pašvaldību institūciju, kas veic videonovērošanu.
Zināms, ka arī Alūksnes novadā jau vairākus gadus darbojas vairāk nekā 20 video novērošanas ierīces, taču, kā iepriekš minēts, iegūtie materiāli tiek izmantoti tikai un vienīgi pašvaldības policijas darbam. A. Tomsons skaidro: “Novērošanas kameras dod informāciju par to, kas notiek pilsētā. Bieži, pateicoties šīm iespējām, esam notvēruši agresīvus braucējus un materiālus nosūtījuši Valsts policijai, viņu kompetencē ir sodīšana par agresīvu braukšanu. Tāpat video materiāli noder kriminālpolicijai, lai noskaidrotu, vai personas ir atradušās un tamlīdzīgi. Video novērošanas sistēma dod neatsveramu informāciju, kas tālāk tiek izmantota tikai un vienīgi sabiedriskās kārtības uzturēšanai un pierādījumu vākšanai.”
Var redzēt arī viedtālruņos
Alūksnē izvietotās 20 stacionārās dažādu funkciju kameras veic ierakstus īpašumu aizsardzības un drošības nolūkos. Visām kamerām ir ieraksta funkcijas, izņemot kameru, kas uzstādīta uz Alūksnes administratīvās ēkas, jo tā ataino pilsētvidi un ir publiski pieejama visiem. ”Jāteic, ka video novērošanas sistēmu klāstu Alūksnes novadā ir plānots papildināt. Jau ir iegādāta ierakstošā iekārta, kurai var pieslēgt vairāk nekā 50 kameras. Diemžēl mūs ierobežo tehniskās iespējas. Ja ir vieta, kur iespējams nodot skaidru signālu un saņemt patstāvīgu elektrības padevi, tad agrāk vai vēlāk šajās vietās kameras tiek uzstādītas. Viss ir atkarīgs arī no tā, cik mums ir pieejami finanšu resursi, lai iegādātos kameras, taču to klāsts nepārtraukti palielinās.
Pilsētas videonovērošanas iekārtu informācija redzama pašvaldības policijas telpās. Turklāt pašvaldības policisti kamerā filmēto var redzēt arī tiešsaistē savos mobilajos tālruņos un attālināti tās vadīt: grozīt kameru, pietuvināt attēlu, kas policijas darbiniekam ļauj attālināti konstatēt, vai ir veikts kāds pārkāpums. Ir bijis arī tā, ka cilvēki sabojā apgaismojumu pilsētā, un pēc sarunas saprotam un identificējam pārkāpējus. Ierak-sti saglabājas serverī un mēs noteiktu laika posmu tos glabājam.”
Katrā kamerā konstatē pārkāpumus
Pilssala, Kultūras centrs, autoosta, Tirgotāju iela, Dārza iela, Lielās Ezera ielas krustojums, Siguldas un Vējakalna ielas, Brīvības, Jāņkalna ielas krustojumi – katrā kamerā tiek konstatēti dažādi pārkāpumi: vides piesārņošana, alkohola lietošana sabiedriskās vietās, sīkais huligānisms, satiksmes noteikumu pārkāpumi, mantas bojāšana, kriminālie pārkāpumi, zādzības, dažāda rakstura pārkāpumi.
“Mēs nevaram nolikt policistu katrā pilsētas ielā – video novērošanas sistēma atvieglo darbu. Tāpat gadījumā, ja iedzīvotāji konstatē pārkāpumus un policijai tiek ziņots, attiecīgi policija izskata video materiālus. Ir gadījumi, kad pārkāpumi tiek veikti policijas redzes lokā, un ir gadījumi, kad tas nav redzams, tad lieti noder iedzīvotāju sniegtā informācija. Protams, ne vienmēr izdodas atrisināt visus pārkāpumus, tāpēc video sistēma tiks pilnveidota – tas ir tas, uz ko mēs mērķtiecīgi virzāmies. Tehniskās iespējas progresē, un tas palīdz arī policijas darbam. Mēs aicinām cilvēkus ievērot noteikumu prasības un nepārkāpt tos. Mūsu visu uzdevums pilsētā ir radīt maksimāli drošu vidi sev un citiem,” uzsver A. Tomsons.
Videonovērošana arī skolās
Lai arī bieži izskan viedoklis par datu drošību un to, ka videokameras iestādēs vai citviet nesargā cilvēku, tomēr tas ir rīks, kas palīdz atrisināt dažādas strīdīgas situācijas vai konstatēt pārkāpumus un to veicējus. Šobrīd videonovērošana ir ļoti labs drošības līdzeklis ar plašām pielietošanas iespējām. Ar videonovērošanas palīdzību var kontrolēt notiekošos procesus, tāpat to iespējams izmantot, lai nodrošinātu papildu aizsardzību mantai un drošību, piemēram, skolās.
Atrod savu velosipēdu
Kāds 11. klases audzēknis no Alūksnes pastāstīja, kā videonovērošana skolas teritorijā palīdzējusi atrisināt situāciju, kad viņa novietotais velosipēds vairs nav atradies savā vietā. “Izejot no skolas, pamanīju, ka mans velosipēds nav tur, kur es to atstāju. Dodoties to meklēt, pagāja aptuveni piecas minūtes, un es to atradu – citā vietā, nomestu zemē. Mana pirmā doma bija – kameras. Uzreiz ieraudzīju, ka man ir paveicies un viena ir tieši vietā, kur atstāts velosipēds. Devos pie skolas saimnieka, video bija redzams, kā persona uzkāpj un aizbrauc ar manu velosipēdu. Ļoti žēl, ka skolā visas kameras neieraksta un nesaglabā visu informāciju. Manā situācijā kamera, kurā vislabāk varētu redzēt vainīgo personu, nebija saglabājusi ierakstu, tāpēc mēs skatījāmies kameras ierakstu, kura bija tālāk. Cilvēku bija ļoti grūti atpazīt, taču skolas saimnieks noskaidroja video materiālā esošo personu. Tāpēc ļoti svarīgi ir pēc iespējas ātrāk, kad konstatēta problēma, lūgt video materiālu apskatīšanai, jo kameras, kuras saglabā ierakstu, pēc noteikta laika automātiski to izdzēš, jo tie aizņem vietu. Uzskatu, ka kameras skolās ir ļoti noderīgas un pat nepieciešamas, it īpaši mūsdienās, kad tās ieraksta tik augstas kvalitātes video, ka iespējams atpazīt personas, redzēt automašīnu numurzīmes un tamlīdzīgi.”
Skolēni zina, kur filmē
Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas informātikas skolotājs un informācijas tehnoloģiju nodrošinātājs skolā Ainārs Zučiks stāsta: “Ģimnāzijā pakāpeniski ir ieviesta videonovērošanas sistēma. Ieskaitot internātu, ir aptuveni 25 kameras dažādās vietās – gaiteņos, zālēs, skolas iekšpagalmā un citur. Kameras ir izvietotas vietās, kur biežāk pārvietojas un uzturas audzēkņi. Videonovērošana ir labs variants gadījumos, ja tiek veikti pārkāpumi. Internāta un sporta zāles video materiāli ir internāta administratores Sarmītes Zilauas kompetencē, savukārt skolas teritoriju pārrauga skolas saimnieks Ivars Mikijanskis. Attiecīgi, ja tiek konstatēta, piemēram, zādzība, tad jāvēršas pie šiem pārstāvjiem, jo ierakstus arī pārrauga viņi.
Ja pieskaramies tematam par nepilngadīgajiem smēķētājiem – būsim reāli, visi jaunieši zina, kur skolas teritorijā atrodas kameras, un zina, kur to nav. Tāpēc vienīgais, kas ir redzams, ir tas, ka bariņš jauniešu aiziet aiz stūra un nav iespējams pierādīt, ka viņi dodas tieši smēķēt,” skaidro A. Zučiks.
Viņš uzsver, ka top skolas renovācijas projekts, kurā ir iekļauts finansējums gan remontam, gan video novērošanas sistēmām, lai papildinātu kameru klāstu, kā arī to funkcionalitāti. Tāpat plānā iekļautas kameras, kas fiksēs visu skolas teritoriju arī no ārpuses.
Nevis vērot, bet aizsargāt
Savukārt Alūksnes novada vidusskolā līdz šim uzstādītas 22 videonovērošanas kameras. Alūksnes novada vidusskolas direktore Ilze Līviņa stāsta: “Pirmās kameras skolā uzstādītas teju pirms pieciem gadiem, pēc skolas remonta tika izvietotas krietni vairāk. Kameras ir izvietotas skolas teritorijā, visās koplietošanas telpās un koridoros. Videonovērošana ir ļoti labs risinājums skolās, tā nav domāta kāda vērošanai, bet gan lai aizsargātu katru skolas telpās esošo personu. Tāpēc arī tiem, kuriem nav ko slēpt, un tiem, kas ievēro visas pieklājības un uzvedības normas, neviena kamera nav traucējusi.”
Vainīgo atradīs
“Ja runājam par nepiederošu personu ienākšanu skolā – mums tādu nav. Skolā ir dežurants, kas fiksē visas piederīgās personas, tādēļ opcija par nepiederošajiem nav pat pieļaujama. Vienīgi, ja skolas teritorijā tiek konstatētas nepiederošas personas, tad dežurants var reaģēt. Kameru ieviešana atvieglo mūsu dzīvi – tās palīdz dažādu pārkāpumu risināšanā, tāpat starpgadījumos, jo ir situācijas, kad bērni uzskata, ka nav vainīgi, bet, kad paskatāmies video, atklājas kas cits. Ja neesi bijis klāt, tad to nevar pierādīt. Šis ir risinājums arī sliktākos gadījumos, kad skolā bijušas zādzības, kas nav bieži, jo ir pieticis ar divām reizēm, kad visi saprot, ka nav jēgas nodarboties ar šāda veida pārkāpumiem, jo vainīgais tik un tā tiks atrasts.
Atminos situāciju, kad bērns ziņoja par mantas bojājumu – viņam bija sagriezta vējjaka. Apskatot visus video ierakstus un veicot vairākkārtējas pārrunas, tomēr atklājās, ka neviens viņa jaku nav aizticis. Galu galā izrādījās, ka jaunietis pats jaku bija sagriezis, jo tā viņam nebija patikusi. Savukārt mājās vecākiem skaidroja, ka manta bojāta skolā. Arī šādās situācijās video materiāls palīdz konstatēt faktus,” uzsver I. Līviņa.
Kameras kā palīgs
“Mūsu skolā visus ierakstus pārrauga un fiksē datortīkla administrators. Jāpiebilst, ka skolas ierakstus neglabājam ilglaicīgi. Ja ir noticis kāds starpgadījums, tad mums ir opcija redzēt iepriekšējās dienas ierakstu un risināt radušos problēmu. Uzskatu, ka skolā esošās videonovērošanas iekārtas pilda savas funkcijas un jauninājumi nav nepieciešami. Taču nebūtu slikti, ja novērošana būtu arī sporta un aktu zālē, jo tad varētu izskaust arī starpgadījumus, piemēram, sporta zālē. Ir bijis nepatīkams gadījums, kad spēles karstumā notika starpgadījums. Mēs varētu tā pārliecināties, piemēram, ka tas nav tīšs pāridarījums bērniem.
Tāpat uzskatu, ka kameras vajadzētu arī klasēs, tad nebūtu pārpratumu, jo ir bijuši gadījumi, kad skolēni apgalvo, ka skolotājs liek pildīt smagus uzdevumus. Kas katram ir smagi? Ja sportā ir jāveic vēderpreses vingrinājumi, vai tas ir kas neizpildāms? Tāpēc uzskatu, ka videokameru esamība ļauj atrisināt radušās situācijas un palīdz kā pedagogiem, tā audzēkņiem,” skaidro I. Līviņa.
Uzziņai
◆ Filmēšana publiskās vietās ir saistīta ar personas datu aizsardzību, jo pastāv iespēja, ka kadrā nokļūs arī cilvēki. Tāpēc jāvērtē, vai uzfilmētais materiāls ir personas datu apstrāde un kāds ir filmēšanas nolūks, piemēram, vai video materiālu ir plānots nodot trešajām personām, publicēt internetā u.tml. Videonovērošanas veikšanai ir nepieciešams likumisks pamatojums, kas visbiežāk ir noziedzīgu nodarījumu novēršana, īpašuma un personu aizsardzība. Taču var būt arī citi leģitīmi videonovērošanas iemesli, piemēram, filmēšana reklāmas vai mākslinieciskiem nolūkiem, sporta spēļu iemūžināšana, zinātniski un statistiski pētījumi, personu privātas vajadzības.
Likums paredz, ka, uzstādot videonovērošanas kameras, pārzinim rūpīgi jāizvēlas videokameru izvietojums, lai to novērošanas laukums būtu tik liels, cik nepieciešams konkrētās videonovērošanas mērķim; videonovērošanas kamera jāuzstāda tā, lai novērošana vai ieraksts tiktu veikts tikai tad, kad problēma, kuru plānots novērst ar videonovērošanas palīdzību, reāli pastāv; jānodrošina datu saglabāšana tikai tik ilgi, cik nepieciešams, lai sasniegtu mērķi, kādēļ videonovērošana tikusi veikta; iegūtie dati jāuzglabā tā, lai tiem nepiekļūtu trešās personas.
◆ Gadījumos, kad videonovērošana tiek veikta īpašuma novērošanai, kamerām jābūt uzstādītām tā, lai tās fiksētu tikai šajā īpašumā notiekošo. Kaimiņu īpašuma filmēšana nav pieļaujama. Nekādā gadījumā nav pieļaujama videonovērošana vietās, kur cilvēki sagaida īpaši augstu privātuma aizsardzību – tualetēs, ģērbtuvēs, apģērbu pielaikošanas kabīnēs, atpūtas telpās darbavietās.
◆ Sods par nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem – Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 204.7 pants par tām paredz brīdinājumu vai naudas sodu – fiziskajām personām no 70 līdz 570 eiro, amatpersonām – no 140 līdz 570 eiro, bet juridiskajām personām –
no 1400 līdz pat 11 400 eiro. Par iespējamiem personas datu aizsardzības normu pārkāpumiem ir jāziņo Datu Valsts inspekcijai.
Informāciju sniedz: lvportāla.lv ārlietu un izglītības redaktors Guntars Laganovskis
