Tieši tik daudz pakāpienu es daudzus gadus esmu mērojusi pa kāpnēm Pils ielā 27, kāpjot uz “Malienas Ziņu” redakcijas otro stāvu. Šī ēka ir bijusi redakcijas mājvieta, ja atmiņa neviļ, vairāk nekā pusgadsimtu.
Šajās dienās mēs atvadāmies no tās, jo dosimies uz citām telpām. Tādēļ man šodien gribas pateikt paldies mājvietai, kurā ar kolēģiem mitinājāmies tik ilgu laiku. Pati pirmo reizi nācu uz redakciju, toreiz vēl “Oktobra Karogu”, būdama skolniece. Nesu rakstiņu par ozolzīļu vākšanu. Ieraugot uzrakstu uz laikraksta redakcijas durvīm, sakautrējos un atvērt nesadūšojos, vēstulīti atstāju durvju spraugā…
Kad vēlāk nācu uz redakciju pie savām “darbaudzinātājām” Annas Celmiņas un Dainas Siņeļņikovas, viņām bija pats siltākais kabinets – ar skatu uz pagalmu, kurā kuploja liels ozols. Pat saulainākajās dienās šajā kabinetā dega gaisma, jo varenie ozola zari aizsedza sauli. Taču ar laiku ozols nokalta. Varbūt mūsu pagalmā tam bija kļuvis par šauru… Savukārt redaktora Jāņa Skopiņa kabinetā bija kamīns. Tas gan tika kurināts reti un ienākot telpā vienmēr apņēma vēsums. Jau daudz vēlāk, kad tas kļuva par reportieru kabinetu, ziemas laikā to kurinājām bieži ne tikai sildoties, bet arī pa brīdim palūkojoties uguns liesmās, kas radīja mājīgumu. Pie kamīna esam pavadījuši arī ne vienu vien bohēmisku mirkli, bez kuriem tāda radoša kolektīva kā laikraksta redakcijas ikdiena arī nav iedomājama.
Taču lielākā vērtība ir cilvēki, kuri iegriezušies Pils ielā 27. Kad no rītiem autoostā pienāca autobuss no laukiem, zinājām, ka drīz klāt būs arī mūsu lasītāji – abonēt laikrakstu vai pasūtīt sludinājumu. Taču sarunas jau bija ne tikai lietišķas, cilvēki dalījās savās pārdomās par lasīto, stāstīja, kas viņiem patīk un kas nepatīk laikrakstā, ierosināja tematus rakstiem. Tā bija mūsu atgriezeniskā saite. Redakcija Pils ielā 27 bija arī sabiedriskās domas centrs un viena no “radošajām saliņām” pilsētā. Te tika rīkotas savulaik tik populārās “Apaļā galda” diskusijas un arī viena no pirmajām Tautas frontes Alūksnes nodaļas dibināšanas sanāk-smēm. Te bieži iegriezās vēsturnieks Jānis Līcis, novadpētnieks Aivars Puzulis, mākslinieks Gunārs Ozoliņš, Uldis Veldre, kuri nesa redaktoriem savus rakstus, grafiķe Dzidra Ezergaile, kura ar savu radošo garu allaž “sapurināja” arī mūs. Braucot uz Alūksni, redakciju apciemoja dzejnieki Māris Melgalvs, kurš te bijis praksē, Andris Akmentiņš un daudzas citas radošas personības, daloties savā enerģijā, kas šeit krājusies un virmo joprojām.
Paldies par šo enerģiju! Daļu no tās mēs paņemam līdzi, dodoties uz Rūpniecības ielu 7a, bet daļa vienmēr paliks Pils ielā 27.
