Šogad enerģētikā un ekonomikā arvien vairāk ienāks e-mobilitāte un
dekarbonizācija, kuras procesā visstraujāk attīstīsies transporta
sektors – automašīnas ar elektrodzinējiem, norāda AS “Latvenergo”
izpētes un attīstības direktors Māris Balodis.
Viņš pauž, ka aizvadītais gads pierādīja, cik cieši esam integrēti
Ziemeļvalstu un visas Eiropas sistēmā. “Tādēļ tajā notiekošais,
piemēram, e-mobilitāte, dekarbonizācija un ar to saistītie procesi
arvien vairāk ienāks enerģētikā un ekonomikā. Dekarbonizācija jeb
bezoglekļa ekonomika būs tie atslēgas vārdi, kas 2019.gadā dominēs visā
Eiropā un arī pie mums,” skaidro Balodis.
Dekarbonizācijas procesā visstraujāk attīstīsies transporta sektors –
automašīnas ar elektrodzinējiem. “Daudz vairāk ikdienā redzēsim
e-mobilitātes ienākšanu, vispirms pilsētvidē, jo tā ir vieta, kurā tās
izmantošana ir aktuāla jau šobrīd – sākot ar privātajiem elektriskajiem
velosipēdiem un beidzot ar elektrisko autobusu infrastruktūras
attīstību,” uzskata “Latvenergo” izpētes un attīstības direktors.
Viņš skaidro, ka Eiropā jau ir daudz šo tehnoloģiju izmantošanas
piemēru. Vācijā 2018.gadā pirmoreiz pārvades sistēmu operators ir
oficiāli apstiprinājis elektroautomobili kā ģenerācijas avotu
mājsaimniecības elektrības patērētāju nodrošināšanai, kas pieskaņojies
elektrotīkla frekvencei. Arī Latvijas transporta sektorā ir
elektromobilitātes lietotāji un tai ir liels potenciāls uzlabot
iedzīvotāju labklājību. Piemēram, 2018.gadā Rēzeknē pasažierus uzsāka
pārvadāt pirmais no četriem pasūtītajiem elektriskajiem autobusiem, kas
brauc praktiski bez trokšņa un saudzē vidi.
“Ēku energoefektivitātes sektorā turpināsies enerģijas izmantošanas
mazināšana ar modernākām tehnoloģijām, ēku siltināšanu un plašāku
elektrifikācijas izmantošanu. Tādējādi apkurei aizvien plašāk tiks
izmantoti siltumsūkņi un elektroapkure, bet pavardos gāzi aizvietos
elektrība. Jau šobrīd aizvien biežāk tiek izmantoti siltumsūkņi, jo to
darbība saistīta ar atjaunīgajiem resursiem zemes vai gaisa siltumu. Šie
procesi kopumā veicinās arī elektroapgādes infrastruktūras racionālāku
izmantošanu,” pauž Balodis.
Lai dekarbonizācijas process notiktu loģiski un racionāli, Eiropas
Savienības (ES) dalībvalstīs jāizstrādā nacionālie plāni. Tādējādi
Latvijai 2019.gadā būs jāpabeidz Nacionālā Enerģētikas un klimata plāna
izveidošana, kurā tiks ietverta minēto progresīvo tehnoloģiju
izmantošana. Šogad plānā jāiekļauj stratēģiskais novērtējums uz vidi,
jāpapildina ar iespējamu jaunu pasākumu definēšanu un to ietekmes
novērtēšanu atbilstoši Eiropas Komisijas (EK) rekomendācijām. 2019.gada
beigās Nacionālais plāns jāapstiprina Ministru kabinetā un jāiesniedz
EK. Tajā noteiktie uzdevumi būs saistoši (obligāti) visām nozarēm,
skaidro “Latvenergo” izpētes un attīstības direktors.
“Aizvadītajā gadā redzējām Latvijas un Baltijas tālāku integrāciju
Ziemeļvalstu tirgū, un elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas starp
valstīm tuvinājās. Elektroenerģijas cena Latvijā arvien vairāk ir
atkarīga no tirgus faktoriem gan Latvijā, gan Eiropā, gan pasaulē. 2019
gada prognozes par elektroenerģijas cenu tendencēm reģionā šobrīd ir
piesardzīgas,” skaidro Balodis.
Viņš uzsver, ka “2019.gadā piedzīvosim inovāciju un jaunu tehnoloģiju
ieviešanu un ienākšanu gan enerģētikā, gan citās ekonomikas nozarēs.
Turpināsies elektroapgādes infrastruktūras digitalizācija, būs pirmie
pilotprojekti, kuros redzēsim mikrotīkla attīstību un izmantošanu.
Inovācijas noteikti mainīs lietotāju domāšanu, stimulējot tos kļūt arī
par ražotājiem un plašāk izmantojot digitalizāciju savā ikdienā.”
