Šīs nedēļas populārākā ziņa noteikti ir tā, ka pēc trīs mēnešu diskusijām beidzot Latvijas valstī apstiprināta jaunā valdība. To gaidījuši daudzi – īpaši žurnālisti, kuriem redzot visu to, kas valstī notiek, sakrājies milzum daudz jautājumu valsts politiķiem. Liels jautājumu loks, ko uzdot un uz ko sagaidīt atbildes, noteikti ir arī par pirmsvēlēšanu solījumiem. Tie gan, kā noprotams no jaunās valdības sadarbības līguma, pa šiem mēnešiem ir dikti “nofrizēti” un kļuvuši daudz piezemētāki.
Lai nu kā, valdība mums beidzot ir. To vadīs “Jaunā Vienotība” un politiķis Krišjānis Kariņš, ārēji visnotaļ viens no pozitīvākajiem politiķiem, bet vai smaids atvērs visas durvis? Jo – ņemot vērā, cik ļoti jaunā valdība politiski ir sadrumstalota, jo to veido piecu dažādu politisko spēku ministri, tad K. Kariņam kā Ministru prezidentam vajadzēs ne tikai pozitīvu skatījumu, bet arī lielu prasmi nemitīgi rast kompromisus.
Latvijas tauta pērn oktobrī balsoja par pārmaiņām valstī un jaunu politisko spēku nākšanu pie varas. Kā tas būs īsteno-jies – to parādīs laiks. Starp ministriem ir daudzas politikā jaunas personības – vai viņi būs prasmīgi politiķi, kuri domā par tautu, arī to rādīs laiks, bet starp ministriem vairs nebūs “Zaļo un zemnieku savienības” politiķi. Viens gan ir skaidrs – paaudžu nomaiņa daļēji būs notikusi, kas vieš cerības arī par gaidītajām pārmaiņām.
Risināmo jautājumu šobrīd valstī patiesi ir daudz, un daudzus risinājumus gaidīja jau vakar. Piemēram, valsts budžeta apstiprināšanu, kam valstī pakārtots viss pārējais, tostarp pašvaldību budžeti, izglītības reformas īstenošana un citi. Daudzi ar cerībām raugās uz jauno Izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku no “Jaunās konservatīvās partijas”, kura jau publiski paudusi viedokli arī par atbalstu mazajām skolām. Bet mēs reģionos tagad varēsim aktīvi sekot līdzi aktualitātēm saistībā ar gaidāmo administratīvi teritoriālo reformu, jo jau tagad ir skaidrs, ka 119 novadi, ko Latvijā izveidoja 2009. gadā, nepaliks, to skaits krietni saruks. Arī Alūksnes un Apes novadiem būs jāmeklē citādāks iedalījums Latvijas kartē. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (“Attīstībai/Par!”) jau paudis, ka reģionu reformas gadījumā būs valdības noteikts virziens, uzklausot pašvaldību un iedzīvotāju viedokli, bet pašvaldības, kas nespēj izpildīt likumā noteiktās funkcijas, turpmāk vairs nepastāvēšot. Darba un diskusiju būs daudz.
