Topošā valdība sola Veselības un Labklājības ministriju sadarbību
rehabilitācijas jautājumos, liecina aģentūras LETA rīcībā esošais
Krišjāņa Kariņa (JV) valdības deklarācijas projekts.
Deklarācijā pausts, ka, sadarbojoties Veselības un Labklājības
ministrijām, tiks nodrošināts, ka cilvēkiem ar ilgstošām un hroniskām
saslimšanām, arodslimību risku, negaidītiem veselības traucējumiem,
prognozējamu invaliditāti ir savlaicīgi pieejami medicīniskās
diagnostikas, medicīniskās un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi,
moderni un individuālām vajadzībām pielāgoti tehniskie palīglīdzekļi.
Politiķi sola turpināt atbalstīt personas ar īpašām vajadzībām.
“Pārskatīsim un uzlabosim esošo atbalsta sistēmu personām ar
invaliditāti un funkcionāliem traucējumiem, tai skaitā invaliditātes
noteikšanas kārtību, agrīno diagnostiku un sociālo rehabilitāciju.
Pilnveidosim pasākumus personu ar invaliditāti un īpašām vajadzībām
iekļaušanu darba tirgū. Pilnveidosim personu materiālā atbalsta sistēmu,
kā arī izvērtēsim nepieciešamo aizsardzību pret apgādnieka darbspēju
nepietiekamību vai neesamību. Turpināsim tiekties uz jauno pieeju
sociālo pakalpojumu nodrošināšanā bērniem ar invaliditāti, aprobējot un
ieviešot individuālo budžeta modeli, kas balstīsies uz bērna
individuālajām vajadzībām,” pausts deklarācijas projektā.
Tāpat tiek solīts nostiprināt deinstitucionalizācijas procesus ar
mērķi palielināt ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu
sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar garīga rakstura
traucējumiem un bērniem. Politiķi sola izstrādāt reorganizācijas plānus
bērnu aprūpes institūcijām, nosakot darbības pakalpojuma tuvināšanai
ģimeniskai videi.
Senioru dzīves kvalitātes uzlabošanai jaunā valdība varētu izvērtēt
jautājumu par pensiju mantošanas sistēmas pilnveidošanu. Tāpat Kariņa
valdība plāno kāpināt minimālās pensijas apmēru un pilnveidot tās
noteikšanas kārtību, kā arī pārskatīt piemaksas par darba stāžu.
Vienlaikus tikšot izstrādāti priekšlikumi par savlaicīgu finanšu
uzkrājuma jeb rezerves fonda izveidošanu, lai nodrošinātu pensiju
sistēmas ilgtspēju un pildītu saistības pret nākotnes pensionāriem.
Pakāpeniski politiķi vēlas arī pilnveidot minimālo ienākumu atbalsta
sistēmu, paaugstinot minimālo valsts pensiju līmeni, valsts sociālā
nodrošinājuma pabalstu. Sadarbībā ar pašvaldībām iecerēts arī pārskatīt
sociālās palīdzības sistēmu, lai nodrošinātu iedzīvotājiem adekvātu
atbalstu un vienlaikus motivētu cilvēkus uzlabot savu situāciju un
iesaistīties darba tirgū.
Deklarācijā arī norādīts, ka valdība budžeta procesā vērtēs iespējas
palielināt atalgojumu valsts sociālās aprūpes centru darbiniekiem –
primāri palielinot atalgojumu aprūpētājiem. Tāpat valdība sola rūpēties
par cilvēkresursu attīstību pašvaldībās, tostarp uzlabos sociālo
darbinieku un bāriņtiesu darbinieku prasmes un iemaņas ģimeņu sociālo
situāciju, kā arī gadījumu vadīšanai, lai preventīvi novērstu galējās
situācijas – bērnu šķiršanu no ģimenes.
Topošā valdība vēlas arī pilnveidot bezdarbnieku un ekonomiski
neaktīvo iedzīvotāju atbalsta pasākumus iekļaušanai darba tirgū, un
sadarbībā ar sociālajiem partneriem virzīties uz kvalitatīvāku un
drošāku darba vietu nodrošināšanu.
Sadarbojoties Labklājības ministrijai, Izglītības un zinātnes
ministrijai un Ekonomikas ministrijai, iecerēts panākt to, ka pieaugušo
izglītība rada iespējas cilvēkiem, tostarp bezdarbniekiem, ekonomiski
neaktīvajiem un cilvēkiem ar bezdarba risku vai zemu atalgojumu, strādāt
darbos ar lielāku produktivitāti un saņemt lielākus ienākumus.
Kā ziņots, Valsts prezidents Raimonds Vējonis premjera amatam
nominējis “Jaunās Vienotības” politiķi, Eiropas Parlamenta (EP) deputātu
Krišjāni Kariņu.
Kariņa veidoto valdību pārstāvēs piecas partijas – “Jaunā Vienotība”,
Jaunā konservatīvā partija, “KPV LV”, “Attīstībai/Par” un “Visu
Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK).
