Pededzes tautas namā sestdien, 12. janvārī, svinēs slāvu
gadskārtu tradīciju svētkus “Svjatki”, kuros piedalīsies kolektīvi no Igaunijas, Krievijas un Latgales, kā arī Pededzes tautas nama amatiermākslas kolektīvi.
Tradīcijas nākamajām paaudzēm
“Pededzes tautas nams ir kultūras un tradīciju centrs mūsu pagastā, jo tajā mājvieta ir bibliotēkai, darbojas amatiermākslas kolektīvi – folkloras kopa “Labā oma”, sieviešu, jauniešu un vidējās paaudzes deju kolektīvi, bērnu vokālais ansamblis. Trīs kolektīvi piedalījās Dziesmu un deju svētkos. Tautas namā izvietota arī muzeja ekspozīcija – krievu istaba, kas raksturo dzīvi pierobežā. Mūsu tradīcijas ir savdabīgas un veidojušās vēsturiski ar latviešu, latgaliešu, igauņu un setu kultūras ietekmi. Tās savā ziņā ir unikālas, tādēļ mūsu uzdevums ir saglabāt šīs tradīcijas nākamajām paaudzēm. Pareizticīgo Ziemassvētku vakars ir 6. janvārī un 12 dienas no Kristus dzimšanas – no 7. janvāra līdz pat 19. janvārim (Kristības jeb Kunga piedzimšanas diena) – tiek sauktas par Svjatkiem vai svētajām dienām. Ja stingri ievēro reliģiskās tradīcijas, tad šajās dienās nav pieņemts strādāt. Visam pa vidu ir arī Vecais Jaunais gads, kas sākas pusnaktī no 13. uz 14. janvāri,” stāsta Pededzes tautas nama vadītāja Tatjana Steklova.
Ciemiņus cienā
ar gardumiem
Viņa atklāj, ka vārds “Svjatki” ir radies no darbības vārda “svētīt”. Šajos svētkos tiek slavēta Kristus dzimšana. Kristus slavētāji gājuši pa pagalmiem un dziedājuši koļadas – garīgas dziesmas. Vecos laikos viņiem tika dota nauda, bet vēlāk – konfektes, cepumi, pīrāgi, kas nu kuram ir mājās. Vēsturiski Svjatki bija arī tas laiks, kad tika sniegta palīdzība mazturīgajiem. Svjatkos cilvēki iet ciemos cits pie cita, apsveic un sagaida viesus savās mājās, novēl visu to labāko un arī uzcienā viesus ar dažādiem garumiem.
“Tā kā Pededze ir liels pagasts, tad vēsturiski izveidojies, ka katrā no ciemiem bijusi sava reize, kad kādos gadskārtu svētkos uzņemti ciemiņi no visa pagasta, un šim nolūkam atvēlēta kāda māja vai šķūnis. Svjatkos tika gatavoti dažādi ēdieni – vārīts zivju galerts, cepti pīrādziņi, bulciņas ar magonēm, rīsiem, olām, vārīts ķīselis ar rozīnēm un žāvētiem āboliem, lai varētu pacienāt viesus,” saka T. Steklova.
Aicina izbaudīt svētku
prieku
Šogad, atjaunojot Svjatku svinēšanas tradīciju, pededzieši ciemos aicinājuši amatiermākslas kolektīvus no Repinas, Balviem un Krievijas. Pededzes folkloras kopa “Labā oma” svētku koncertā dziedās Kristus slavēšanas dziesmas, bet deju kolektīvu dalībnieki iejutīsies čigānu lomās un skatītājiem zīlēs nākotni.
Pededzes pagasts izsenis tuvākā un tālākā apkaimē bijis pazīstams ar Masļeņicas svinēšanu, kas jau vairākus gadus iekļauta arī tūrisma piedāvājumā. T. Steklova norāda – pēc pareizticīgo kalendāra šogad Masļeņica būs 9. martā, tādēļ pirms tam var pagūt nosvinēt vēl vienus lielākus svētkus – Svjatki, kas arī varētu piesaistīt plašāku interesentu loku. Pēc koncerta visi aicināti uz balli, līdzi ņemot cienastu.
Dace Plaude
