Alūksniete Jeļena Poļakova rokdarbnieces talantu sevī atklājusi salīdzinoši nesen, taču nu jau tas kļuvis par neatņemamu prieka avotu sev un citiem.
J. Poļakova ikdienā ir Valsts Policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Alūksnes iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas vecākā inspektore jeb vienkāršāk sakot – izmeklētāja, kura šobrīd atrodas garākā atvaļinājumā. Šis darbs prasa stiprus nervus un pamatīgu pozitīvo balansu, kas palīdz atbrīvoties no dienas laikā uzkrātajām negācijām. Jeļena to ir atradusi rokdarbos, kas ķer sapņus.
Radošumu atraisa
pozitīvās atsauksmes
“Adīt iemācījos skolā rokdarbu stundās, taču tas nekļuva par manu vaļasprieku. Rokdarbi pamazām iekļāvās manā ikdienā laikā, kad gaidīju dēliņu. Viņš arī bija pirmais, kuram uzvilku savas tamborētās zeķītes un zābaciņus, tad pa kādam pārim sarūpēju arī dāvanām, taču aizrautība nāca tikai vēlāk,” stāsta J. Poļakova. Pirms diviem gadiem Ziemassvētkos Jeļenas dēliņa audzinātāja palūdza uzadīt kādu spēļmantiņu, kas radījusi radošo revolūciju viņas ikdienā. “Pirmais, kas man ienāca prātā, bija sniegs un sniegavīriņš. Kāds impulss internetā, kaut kas no sevis, un pāris stundu laikā tamborētā rotaļlieta bija gatava. Pamanot sevī vēlmi darboties, pieteicos pirmajam tirdziņam un uztamborēju dažus sniegavīrus, piedāvājumam pievienojot arī mazuļu zeķītes un zābaciņus. Tirdziņā jutu cilvēku interesi, un tas mani motivēja turpināt radīt,” atklāj Jeļena.
Meklējot jaunas izpausmes, tamborētajām rotaļlietām un zābaciņiem pievienojās filca piespraudes, kas vēlāk pārtapa filca matu rotās. Katram meistaram iesācējam ir svarīgs arī publikas viedoklis, tādēļ rokdarbi publiskoti arī sociālajos tīklos. Arī tur saņemtas pozitīvas atsauksmes, kas stimulēja iesākto turpināt. Tā radās arī pirmie pasūtījumi. “Idejas nekad nekopēju, un to nemaz nav iespējams izdarīt. Pat divas it kā vienādas rotas nekad vienādas nesanāk. Ieeju veikalā, ieraugu kādas īpašas krāsas audumu vai dziju un manā iztēlē jau dzimst ideja jaunam darbiņam. Acs “aizķeras” aiz taurenīša, un es jau redzu, uz kādas rotas tas man sēdēs,” stāsta Jeļena.
Pirmais sapņu ķērājs
Par jaunāko un nu jau visbiežāk darināto ideju kļuvuši sapņu ķērāji. “Vasarā automašīnas spoguļa dekorēšanai iegādājos nelielu sapņu ķērāju. Uzreiz jau nebija domas, ka arī man vajadzētu tādu radīt pašai, bet laiks ritēja, dekors šūpojās acu priekšā, turklāt līdztekus sociālajos tīklos pamanīju aicinājumu uz sapņu ķērāju gatavošanas kursiem. Vārdu sakot, visi apstākļi sakrita, lai es apgūtu kaut ko jaunu,” stāsta rokdarbniece. Diemžēl kursi atlikti, bet Jeļenas neatlaidīgā daba neļāva iesākto pamest. “Internetā noskatījos, kā to dara, un tapa mans pirmais sapņu ķērājs. Tas tika uzdāvināts manam brāļa dēlam, un tagad rotā viņa istabu. Tad jau, kā saka, maisam gals bija vaļā, un es sāku darināt sapņu ķērājus arī pēc pasūtījuma,” atklāj Jeļena.
Ķer skaistos sapņus
Dekors tiek darināts no visdažādākā materiāla, kam pamatā ir aplis, kurā veido tīklojumu, izmantojot diegu un putnu spalvas. Jeļena cenšas izmantot tikai dabīgus materiālus, piemēram, sapņu ķērāja aplītis ir no koka, pērlītes arī, tiek izmantots džutas diegs un krāsotas dabīgās spalvas. Ja sākumā visus izejmateriālus uz vietas nebija iespējams iegādāties, tagad meistarei ir jau vairāki sadarbības partneri, kas visu palīdz sarūpēt tepat Alūksnē.
“Jaunums ir dekori ar latviešu spēka zīmītēm, kuras ieaudu sapņu ķērājā, tā iegūstot dubultu nozīmību,” saka meistare. Kā zināms, dekora pamatizcelsme meklējama indiāņu kultūrā, kur šādi darinājumi nodrošinājuši labu miegu. “Tīklā aizķērās labie sapņi, bet sliktie izslīdēja cauri, tādēļ dekoru ieteicams piekārt gultas tuvumā, lai tas dara savu darbu,” iesaka Jeļena, atzīstot, ka pati tagad sapņojot tikai skaistus un harmoniskus sapņus. Saldākā miegā viens pēc otra atzīstoties arī citi. “Laiku pa laikam sapņu ķērāju ieteicams izpurināt, lai var krāt sapņus no jauna,” saka meistare.
Jautāta, kas raksturo tieši viņas sapņu ķērājus, jo visapkārt ir tik plašs šo dekoru piedāvājums, rokdarbniece atzīst, ka tā noteikti ir spontanitāte radīšanā, jo Jeļena neko neplāno un skices nezīmē.
Prieks dažādībā
“Tagad vērtēju savus pirmos darbiņus un spriežu, ka tie bija ne īpaši veiksmīgi, taču meistarība jau rodas tikai darbojoties,” spriež rokdarbniece. Viņa atzīst, ka liela nozīme ir atpazīstamībai un cilvēku novērtējumam, tam lieti noder izveidotais konts “Facebook.com”. Nokārtotas arī visas tirdzniecībai nepieciešamās formalitātes pašnodarbinātās personas statusam. “Tirdziņi nav bieži, bet interneta vidē mani darbiņi ir apskatāmi un novērtējami. Ja nebūtu tik daudz skatījumu, patikšanas apliecinājumu un pozitīvu komentāru, tad varbūt šo nodarbi mestu pie malas, bet – cilvēki priecājas. Tātad esmu uz pareizā ceļa,” stāsta J. Poļakova.
Pašlaik visvairāk laika viņa velta tieši sapņu ķērāju darināšanai, rotas un mazuļu zābaciņi top retāk. Meistarei grūti pateikt, cik sapņu ķērājus noteiktā laikā var pagatavot, jo iepriekš ir jau sarūpētas sagataves, taču vairāki desmiti ir tapuši un ķer sapņus ne tikai Alūksnē vai Latvijā, bet arī ārzemēs. Vistālākais Jeļenas darinātā dekora ceļš vedis uz Šveici. Interesantākais pasūtījums pēdējā laikā bijis melns sapņu ķērājs – iznākums patīkami pārsteidzis pašu meistari. Savukārt emocionālākais darbiņš tapis aizvadītajos Ziemassvētkos, kad kāda labdare viņai pasūtīja desmit pārus mazuļu zābaciņus dāvināšanai Vidzemes slimnīcas dzemdību nodaļai. Rokdarbniece ir atvērta sadarbībai un labprāt sadarbotos arī ar kādu tirdzniecības vietu.
Atvieglojums
saspringtajai ikdienai
Protams, vaļasprieku jāprot sabalansēt arī ar ikdienas dzīvi, gūstot ģimenes atbalstu, kas Jeļenai ir. “Dēliņš man ļauj mierīgi darboties. Piecgadniekam mans vaļasprieks vairs nešķiet interesants, bet darbiņus gan viņš novērtē, pasakot kādu atzinīgu vārdu. No bērna mutes tas jau skan vispatiesāk,” saka Jeļena. Mājiniekiem ar saviem rokdarbiem viņa “pa kājām” nemaisoties. Jeļenai ir pagatavots īpašs statīvs, kur līdzās izvietotas kastes ar izejmateriāliem – lai viss ir pa rokai, un darbs vedas raiti.
“Es nekad nevaru nosēdēt mierā, man vienmēr vajag kaut ko darīt, tādēļ atvaļinājums man tagad ir piepildīts pārpārēm. Zinot, cik aktīva esmu, draugi brīnās, ka esmu ļāvusies tādai nodarbei, kas prasa mieru un pacietību, taču, acīmredzot, tas ir tieši tas, kas man pietrūka,” spriež rokdarbniece.
Savu vaļasprieku Jeļena nesauc par biznesu, bet priecājas, ka radusi to kā balansu saspringtajam ikdienas darbam policijā. “Pēc emocionāli smagas dienas mājās negribas neko darīt, palīdz tikai tas, ka dēliņš pienāk pie manis un pasaka: “Es tevi mīlu!”, atnes manu rokdarbu kasti un lūdz uztaisīt kaut ko skaistu,” saka Jeļena Poļakova.
