Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amata kandidāts
Juris Pūce (“Attīstībai/Par!”) apstiprināšanas gadījumā cer uzlabot
Valsts vides dienesta (VVD) darbu un teju uz pusi samazināt pašvaldību
skaitu, aģentūrai LETA pastāstīja politiķis.
Pūce norādīja, ka administratīvi teritoriālā reforma ir ne tikai AP,
bet visas valdības viens no galvenajiem uzdevumiem. Pūces ieskatā,
minimālais reformas uzdevums ir to pašvaldību apvienošana, kuras jau
tagad neatbilst likuma prasībām iedzīvotāju skaita dēļ. Patlaban no 119
pašvaldībām 57 neatbilst administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu
likumā noteiktajam iedzīvotāju skaitam.
“Optimālais līmenis būtu virzīties uz attīstības centru sistēmu, kas
būtu “21+9″ modelis. Vienlaikus skaidrs, ka sevišķi vajadzēs pievērsties
Pierīgas pašvaldībām, jo to ekonomiskā situācija un iedzīvotāju skaits
ir pašpietiekams,” pauda Pūce, sakot, ka par visiem jautājumiem tiks
meklēts kopsaucējs ar valdības partneriem, taču jau tagad esot skaidrs,
ka galvenajos jautājumos partiju vidū esot vienprātība.
Politiķis norādīja, ka turpinās iesākto darbu pie dzērienu iepakojuma
depozīta sistēmas ieviešanas. Viņš gan uzsvēra, ka Latvijai jāturpina
domāt arī par kopējo taras depozītu, ne tikai plastmasas,
stikla un metāla iepakojumiem. “Mums ir ilgtermiņā jādomā par
alternatīviem modeļiem, kas saistīti ar atkritumu apsaimniekošanu un
vides jautājumu uzlabošanu. Klimata pārmaiņas ir un arī turpmāk būs
svarīgs jautājums. Mums daudz ir jāizdara, lai būtu gatavi, piemēram,
jūras un citu ūdenstilpju krastu erozijai. Šobrīd mēs tam vēl neesam
gatavi,” sacīja Pūce.
Runājot par VVD, deputāts norādīja, ka esot daudz komunicējis gan ar
vides jomas nevalstiskajām organizācijām, gan uzņēmumiem, kas tieši
sadarbojas ar dienestu, un tie visi norādot, ka VVD kā institūcija esot
ļoti birokrātiska. “VVD pamatfunkcija ir aizsargāt vidi, taču to var
darīt arī klientiem draudzīgā veidā. Pēdējos gados esam redzējuši
situācijas ar, piemēram, riepu degšanas gadījumiem, un tas viss ir
noticis VVD zem deguna. Tā ir liela problēma un būs jāiegulda liels
darbs, lai viņu darbu efektivizētu,” pauda deputāts.
Pūce dzimis 1980.gadā. 2003. un 2005.gadā Latvijas Universitātē ieguvis maģistra grādu tiesību zinātnēs un vadību zinātnēs.
Valsts pārvaldē Pūce ieņēmis vairākus vadošus amatus. No
2006.-2007.gadam viņš bijis Izglītības un zinātnes ministrijas valsts
sekretāra padomnieks stratēģijas jautājumos, 2009.gadā strādāja par
ekonomikas ministra Arta Kampara ārštata padomnieku izglītības
jautājumos, bet 2010.gadā bija Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs.
2013.gadā Pūce no amata atkāpās, jo atsevišķi politiķi saskatīja
interešu konfliktu faktā, ka viņa sieva vada biedrību “Ascendum”, kas
dažādiem kultūras, mākslas un izglītības projektiem saņēmusi ziedojumus
no būvniekiem. Vienlaikus Pūce vairākos uzņēmumos darbojies arī kā
valdes loceklis.
2017.gada pašvaldību vēlēšanās tika ievēlēts Rīgas domē no “Latvijas attīstībai” saraksta.
Pūces amatpersonas deklarācija liecina, ka viņa parādsaistības ir
9965 eiro apmērā un viņš ir izsniedzis aizdevumus 54 320 eiro apmērā.
Pūcem pieder “Toyota Rav4” automašīna.
