16.
janvārī pulksten 12.00 Alūksnes
pilsētas bibliotēka, realizējot Valsts Kultūrkapitāla fonda
atbalstīto projektu “Galvenajā lomā – rakstnieks”, aicina uz
sarunu ar rakstnieku Aivaru Kļavi.
Alūksnes
pilsētas bibliotēkas direktore Iveta Ozoliņa informē, ka šī būs
iespēja tikties ar latviešu
rakstnieku un žurnālistu, stāstu, romānu, kā arī daudzu
publikāciju autoru, kurš
literatūrā ienāca 20. gadsimta 70. gados ar stāstu krājumu
“Kafejnīcā zagtas karotītes”, ko sarakstīja drīz pēc
vidusskolas beigšanas.
“Tas
bija mēģinājums pirmo reizi latviešu padomju literatūrā
atveidot jauna cilvēka reālo pasaules skatījumu,” iepazīstina
I. Ozoliņa. Sekoja vairākas līdzīgā intonācijā ieturētas
stāstu un aprakstu grāmatas, tostarp īpaši iezīmīgs bija
garstāsts “Es saucu, lai atsauktos” un stāstu krājums “Mans
nams”. 1987. – 1991. gados rakstnieks ieņēma žurnāla “Avots”
galvenā redaktora posteni. “Žurnālam piederēja svarīga loma
Atmodas laika intelektuālā klimata veidošanā un tas kļuva par
platformu, kurā debitēja jaunā autoru paaudze,” stāsta I.
Ozoliņa.
Par īpaši nozīmīgu pavērsienu rakstnieka daiļradē
kļuva četru vēsturisko romānu cikls “Viņpus vārtiem”, par
kuru rakstnieks 2012. gadā saņēma Baltijas Asamblejas balvu. Tie
ir saistoši romāni par latviešu tautas ceļu, sākot ar 11.
gadsimtu, padziļināti pievēršoties 18., 19. un 20. gadsimta
notikumiem, koncentrējot to visu vienā konkrētā vietā – bijušajā
Adiamindē (tagadējā Skultē) un tās apkārtnē. Tetraloģijā
„Viņpus vārtiem” ar latviešu literatūrā līdz šim nebijušu
vērienu atainota Latvijas vēsture triju gadsimtu garumā.
2016.
gadā dienas gaismu ieraudzīja romāns “Likvidētie autobusi”.
Tas ir vēstījums
par vienu no daudzajiem ciemiem, kuri pazuda no Latvijas kartes šīs
desmitgades sākumā. Realitāte, ar kuru saskaras romāna varoņi,
viņu savstarpējās attiecības, kaislības, traģēdijas, cerības
un bezcerība, vēlme izdzīvot par katru cenu un apziņa, ka tie
nevienam vairs nav vajadzīgi – viss ir spilgti un patiesi
atspoguļots šajā romānā. Tas ir arī stāsts par šodienas
septiņdesmit un sešdesmitgadniekiem – par paaudzi, kurai nācās
dzīvot divos pilnīgi atšķirīgos laikmetos un kurai bija būtiska
loma valsts neatkarības atgūšanā. Kā viņi jūtas pašlaik šajos
no kartes pazudušajos ciemos ar bērniem un mazbērniem Vācijā,
Īrijā un Lielbritānijā.”
“Latviešu
rakstnieki pēdējā laikā lasītāju lutina ar vēsturiskiem
romāniem, ielūkojoties nesenajā mūsu valsts pagātnē, taču jau
labu laiku neviens autors nav ķēries pie senu un vissenāko laiku
portretējuma. Šo tukšumu apņēmies aizpildīt Aivars Kļavis ar
triloģiju “Ceļš uz Nezināmo zemi”. Tas ir piedzīvojumu
romāns jauniešiem par senbaltu vēsturi laikposmā pirms vairākiem
tūkstošiem gadu, kad vēl tikai veidojās mūsdienu civilizācijas
un kultūras,” ieinteresē I. Ozoliņa.
