Pēdējo dienu laikā gaisa temperatūra aptuveni 25 kilometru augstumā
virs Ziemeļpola paaugstinājusies no -76 līdz -13 grādiem, liecina
Japānas Meteoroloģijas aģentūras operatīvie dati.
Strauja
sasilšana stratosfērā sākās īsi pirms Ziemassvētkiem virs Sibīrijas.
Prognozes liecina, ka tuvākajās dienās tā beigsies, bet janvāra otrajā
nedēļā var sākties jauns sasilšanas vilnis.
Pēkšņa stratosfēras
sasilšana (sudden stratospheric warming, SSW) ir regulāra dabas
parādība, kas tika atklāta pagājušā gadsimta vidū, un iepriekšējo reizi
tā tika novērota 2018.gada februārī.
Pēdējos gados zinātnieki pierādījuši sakarību starp SSW
un aukstuma viļņiem vidējā platuma grādos, tai skaitā Eiropā. Piemēram,
Britu salās SSW palielina aukstuma viļņa varbūtību no ierastajiem 5%
līdz 35%.
SSW nereti maina gaisa cirkulāciju stratosfērā un vēlāk
arī troposfērā – atmosfēras zemākajā slānī. Sagaidāms, ka arī šoreiz
mainīsies ierastā gaisa plūsma, palielinot risku, ka janvārī un februārī
Eiropu skars liels sals.
Pirmais aukstuma vilnis Eiropā gaidāms
jau nākamnedēļ, vairāk tas skars Eiropas dienvidaustrumu daļu. Janvāra
otrajā pusē un februārī iespējams bargāks sals.
SSW biežāk notiek
ziemas otrajā pusē, nevis decembrī. Viena no lielākajām sasilšanām
decembrī bija 1984.gadā, un sekojošais februāris Latvijā bija otrais
aukstākais novērojumu vēsturē, sals pastiprinājās līdz pat -38 grādiem.
Pēc
pēdējās SSW – šā gada februārī un martā – teju visā Eiropā bija auksts
laiks, tai skaitā Latviju skāra sals līdz -27 grādiem. Tā kā šoreiz
minētā dabas parādība norisinās agrāk un potenciālie aukstuma viļņi
gaidāmi ziemas vidū, sals var būt bargāks, tomēr ne tik liels kā
1985.gadā.
Pagaidām nav drošu signālu, ka pašreizējā sasilšana
izraisīs būtiskas un noturīgas izmaiņas atmosfēras cirkulācijā. Ja
izmaiņas būs nelielas un īslaicīgas, bargs un ilgstošs sals nav gaidāms.
Pēkšņu
stratosfēras sasilšanu rada planetāro viļņu pastiprināšanās un
pārvietošanās augšup no troposfēras stratosfērā, izjaucot ierasto gaisa
plūsmu un izraisot gaisa saspiešanos un adiabātisku sasilšanu.
Pētījumi liecina, ka globālā sasilšana var izraisīt biežāku un lielāku sasilšanu stratosfērā virs Arktikas ziemas mēnešos.
