Bieži dzirdēts viedoklis par to, ka Latvijai jābūt zaļākajai valstij pasaulē, lielu daļu teritorijas aizņem meži. Mūsu valstī ir pietiekami daudz cilvēki, kuri nopietni nodarbojas ar mežsaimniecību. Artis Taurmanis no Alūksnes apgalvo, ka tas jau ir dzīvesveids. Šogad viņš ir viens no trīs Latvijas Meža īpašnieku biedrības rīkotā konkursa “Sakoptākais mežs” finālistiem. Sarunas laikā A.Taurmanis runā par kokiem un arī par cilvēku domāšanu, ko tik ātri neizdodas mainīt, jo mežos ir daudz piesārņojuma.
Labvēlīgi klimatiskie apstākļi
A.Taurmaņa sakoptais mežs atrodas Zeltiņu pagastā. “Mani vienmēr ir interesējusi daba, pēc izglītības esmu mežsaimnieks, līdz ar to diezgan likumsakarīgs ir iznākums. Mežu esmu gan mantojis, gan arī pats iegādājies,” stāsta vīrietis.
Viņš ir arī Latvijas Meža īpašnieku biedrībā, līdz ar to iesaistās dažādās ar mežu saistītās aktivitātēs, savā īpašumā ir organizējis arī ziemas semināru. “Godīgi sakot, esmu patīkami pārsteigts par to, ka iekļuvu finālā konkursā “Sakoptākais mežs”, bet es nebūt nevēlos pretendēt uz pašu sakoptāko mežu. Vienkārši tas ir mans dzīvesveids. Protams, ne vienmēr viss izdodas. Strādāt mežā nav tik vienkārši – daba mēdz būt neparedzama,” skaidro A.Taurmanis.
Mežā ir savs darba ritms – lai nonāktu līdz sakoptībai, jānoiet garš ceļš. “Ir divi atšķirīgi meži – tie, kuri ir audzēti, un tie, kuriem vienkārši atļauj augt. Latvijas klimatiskie apstākļi ir labvēlīgi mežam, tikai jautājums, kas izaug. Protams, katra platība ir jākopj, jāattīra,” stāsta vīrietis, kura mežos ir gan priežu, gan arī egļu jaunaudzes. “Meža būtība sākas no sēklas, no sēklkopības. Tur ne vienmēr izaugs tas, ko cilvēks vēlas. Katram kokam nepieciešama sava augsne. Ļoti daudz kas atkarīgs no meža tipoloģijas,” atzīst A.Taurmanis.
Visskaistākā egle aug pļavā
Cilvēks mežā ir ciemiņš, jo tur dzīvo daudz meža zvēru – tās ir viņu mājas. “Latvijā ir pārāk daudz pārnadžu, piemēram, aļņu, stirnu. Barības bāze ir pietiekami liela, līdz ar to populācijas vairojas. Mežsaimnieks sastāda mežu, un ir gadījumi, ka meža zvēri iznīcina jaunaudzes, bet tāda ir daba. Protams, ir dažādi jaunaudžu aizsardzības ķīmiskie līdzekļi, bet tas nav garants, ka izdosies visu saglabāt, tas ir ļoti darbietilpīgs un ne lēts process,” stāsta meža īpašnieks.
Ir arī kāda dilemma. “Kas mums ir vajadzīgs, kas jāattīsta – mežsaimniecība vai medībsaimniecība? Uz jautājumu, kādi meža aizsardzības pasākumi ir veikti, bieži vien nav skaidras atbildes. Negaidīti viesi mežā var būt cilvēki Ziemassvētku laikā. Pirmssvētku periodā noteikti atradīsies kāds, kurš nerespektēs zīmi “privātīpašums” un meklēs sev svētku eglīti. Es cilvēkiem ieteiktu vairāk pastaigāt kājām, atrast kādas aizaugušas pļavas, kur noteikti egle būs daudz kuplāka un skaistāka, jo aug savā dabiskajā vidē,” aicina A.Taurmanis un atzīst, ka viņš ir klasiskās egles piekritējs – nocērt sev eglīti un tad tā tiek skaisti izrotāta.
Pēc atpūtas dabā daudz piesārņojuma
BPiemērotu svētku egli atrast nemaz nav tik vienkārši. “Žēl noskatīties, ka cilvēki, meklējot egles, atstājuši tās zemē – nozāģē un tad saprot, ka tomēr nepatīk… Te jau var runāt par cilvēku kultūru. Piemēram, “Rally Alūksne” – pēc šī pasākuma ir ļoti daudz atkritumu gar meža malām,” stāsta vīrietis un uzsver, ka viens no rallija posmiem ir arī viņa īpašumā. “Pavasarī tur varu savākt vairākus maisus ar atkritumiem. Cilvēks aizbrauc atpūsties un visu atstāj dabā. Diemžēl daudzi ved uz mežu savus atkritumus ļoti apzināti. Mums katru gadu notiek Lielā talka, bet rezultāta nebūs, kamēr nemainīsies cilvēku domāšana. Skumji,” secina A.Taurmanis.
Viņš uzsver, ka katram jāsāk ar sevi, jāmēģina mainīt savi ieradumi, uzskati. “Cilvēks, ejot garām sakņu dārzam, varbūt neiedomāsies tur iemest pudeli, bet, dodoties gar mežu, to izdara ļoti bieži. Viņam varbūt šķiet, ka viss ir kopējs, gan jau kāds sakops,” viņš saka.
Jaunā paaudze kļūst
izglītotāka
Tas, kāds ir cilvēks, ļoti lielā mērā atkarīgs no audzināšanas. “Prieks, ka pamazām mūsdienu jaunieši sāk izglītoties vides piesārņojuma jautājumā. Viņi iesaistās dažādās aktivitātēs, un tas ir pozitīvi,” uzsver A.Taurmanis. Ļoti daudzi ir izteikuši viedokli – ja Latvijā būtu PET pudeļu nodošanas vietas, piesārņojums būtu daudz mazāks. “Ja mežā kāds nomet stikla pudeli, tā ar gadiem apaug ar sūnām, tā ir mežam ļoti bīstama tieši no ugunsdrošības viedokļa. Bet stikla pudele pamazām iegrims sūnās. Toties plastmasas pudele gadiem var klejot pa mežu. Tas ir viegls materiāls, kas nesadalās,” saka A.Taurmanis. Tomēr viņš atzīst, ka, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, Latvijas meži ir pietiekami sakopti.
Mežā nevajadzētu izkliegties
“Darbs ir mūžīgs – zeme, jūra, mežs ir mūžīgs. Cilvēks uz zemes ir vienkārši viesis. Daudziem noteikti no bērnības prātā palicis teiciens par to, ka mājās nav jākliedz, bet to var darīt mežā. Es domāju, ka arī mežā nevajadzētu kliegt, jo tur ir dzīvas radības,” saka vīrietis un piebilst, ka mežā drīzāk jāmēģina ieklausīties.
Ziemassvētki būs pēc dažām dienām, kad mēs otram vēlēsim visu to labāko. “Es alūksniešiem Ziemassvētkos novēlu pašu galveno – būt kopā ar saviem mīļajiem. Šis ir daudz skandēts vēlējums, bet tas patiesi ir būtisks. Ir svarīgi atrast laiku ģimenei! Es pats grēkoju, daudz strādājot, bet ir vajadzība apstāties, uz mirkli lielos darbus nolikt pie malas,” uzsver A.Taurmanis.
— Laura Felša
