Ziemassvētki ir laiks, kad varam vairāk padomāt par vērtībām, par kurām ikdienā neaizdomājamies. Tas ir laiks, kad varam piestāt, ieklausīties līdzcilvēkos un sevī. Šajā laikā Alūksnē viesojās domāšanas centra “Pavasara studija” vadītāja, pozitīvās domāšanas vebināru rīkotāja, lektore, prātu rosinošu un atraktīvu spēļu veidotāja, lasītāju iemīļotu grāmatu autore Inese Prisjolkova.
Jādzīvo labi un laimīgi
Autore caur savu grāmatu lappusēm ļāva ieklausīties atziņās. Pieņemt vai nepieņemt tās, darīt vai nedarīt – tas jau paliek katra paša ziņā. Viņa visu savu laiku, uzmanību velta tam, kā dzīvot labāk, gaišāk, skaistāk, sievišķīgāk, dzīvojot absolūti to pasaulīgo dzīvi, kāda mums katram ir dota un kādu esam izvēlējušies.
“Vai jūs esat domājuši, ko mēs, septiņi miljardi iedzīvotāju, darām uz zemes? Nākam, iemiesojamies, dzīvojam, mums kaut kas sanāk, kaut kas nesanāk, kaut kas atkārtojas, kaut ko mēs sākam saukt par “grābekļiem”. Kas liecina par to, ka konkrētā situācija ir izieta, un kā zināt, ka tā vairs neatkārtosies? Protams, būs problēmas. Bet kā dzīvot, lai viss izdotos? Jādzīvo labi un laimīgi! Ja mēs iemācāmies jebkuru dzīves situāciju iziet ar prieku, ar iekšēju gaismu, ar pozitīvu attieksmi, ar mīlestību, tad mums dzīve uzlabojas. Pietiek atkal iekrist dusmās, īgnumā, neapmierinātībā, kašķī, agresijā, aizvainojumā – viss, sveiki, gaidi… Būs atkal melnā svītra, lai kā mēs to negribētu,” saka I.Prisjolkova.
Jānoskaņojas uz gaismu
Viņa ir atklājusi, kā dzīvot laimīgi. Tas nenozīmē, ka viņas dzīvē nav vairs, ko mācīties, ka vairs nav grūtu situāciju, bet tad, kad tādas ir, viņa zina, ka ir jādara tikai viens darbiņš – jāpārnes apziņa jeb prāta domāšana nevis uz ārējiem fokusiem, bet uz sevi, un jānoskaņojas uz gaismu, uz mīlestību. Visu laiku jākoncentrējas, lai cilvēks pats personīgi justos labi, bet tas ir ārkārtīgi grūti.
“Piemēram, saslimst bērns. Kā mammai brīdī, kad saslimst bērns, justies laimīgai? Šķiet, pilnīgs “kukū” – kā tu šādā situācijā vari justies laimīga? Tev taču ir histērija, nervozēšana. Bet iedomājies, ko tu nodari bērnam ar savu stresu, nervozēšanu, histēriju. Tu radi tieši pretējo efektu, bet tu varētu palīdzēt ar savu gaismu un mīlestību. Un tas mums ir jāiemācās. Jebkurā stresa situācijā pilnībā “atkabināt” savas domas no tā, kas notiek, elpot un pāriet uz savu iekšējo mieru. Ja tu to vari iemācīties izdarīt, tad pirmais no vissvarīgākajiem laimes uzdevumiem ir izdarīts.”
Būt laimīgam
Cilvēks var iemācīties domāt, dzīvot, izturēties laimīgi un būt laimīgs. Tam nav nekāda sakara ar notikumiem, kas notiek dzīvē. Šķiet dīvaini, jo, lai būtu laimīgs, jābūt vismaz lielai mīlestībai, daudz un foršiem bērniem. Autores dzīvē viss bijis otrādi. Pirms apmēram 15 gadiem nebijis nekā no tā, ko sieviete varētu nosaukt kā laimīgas dzīves komponentus.
“Man nebija vīra, bērnu, darba, naudas – nekā no tā visa, ko varētu saukt par laimi. Izdarīja triku – tā vietā, lai mestos un kārtotu jomu pa jomai savu dzīvi, pārgāju ar apziņu sevī un uzturēju sevī laimi un mīlestību, arī bezgalīgu pateicību Dievam. Pateicos par to, ka dzīvoju, ka esmu laimīga, ka man viss patīk. Es soli pa solim dzīvoju pilnīgi laimīgu dzīvi bez tiem apstākļiem, kas varētu man dot laimi. Un kas notika? Pēc kaut kādiem neredzamiem fizikas likumiem kā plunkšķis ūdenī, kas aiznes vilnīšus, arī tava enerģētika, kura nu ir laimīga, mirdzoša, skaista, kā plunkšķis aiznes tos vilnīšus, kas sakārto dzīves jomas pa visu dzīvi. Es 40 gados satiku vīru Tomu, apprecējos. Izveidojām “Pavasara studiju”, sāku rakstīt grāmatas, piedzemdēju bērnus, ceļam māju. Vārdu sakot, dzīve ir kārtībā – rožaina, skaista. Ar notikumiem, bez notikumiem, bet manī vienmēr ir šī prasme – būt laimīgai,” stāsta iedvesmotāja.
Lasot viņas grāmatas, soli pa solim darot, patiešām var sakārtot savu dzīvi pēc shēmām, kas grāmatās aprakstītas.
Sievišķība nav greznība
Vēl autore atklājusi otru vissvarīgāko uzdevumu, ko cilvēki dara uz zemes. Visi mācās dzīvot ar sava dzimuma enerģētiku. Tātad meitenes, sievietes mācās sadzīvot ar sievišķo un vīrieši mācās izturēties vīrišķīgi.
“Sievišķība nav greznība, sievišķība ir absolūta dzīves nepieciešamība, ko Dievs ir lēmis. Sievietes ir veidotas sievišķajai enerģijai. Sievietei ir pilnīgi atšķirīga kaulu, muskuļu struktūra, hormonu, nervu sistēma. Pēc savas būtības viņa ir citādāka. Protams, laiku laikos tas viss ir sajucis. Bet sieviete ir domāta daudz smalkākai, tīrākai, vieglākai, mirdzošākai enerģētikai nekā vīrietis. Vīrietis paredzēts raupjākai, koncentrētākai enerģētikai. Piemēram, apaugļošanās mirklī vīrišķais skrien, lai būtu pirmais no miljona. Viņam ir vienalga, kas ir gar malām, ja otrais nomirs. Vīrišķības būtība ir iet uz mērķi, neredzot, kas notiek apkārt. Bet kādas ir sievietes? Ir darbi, ir bērni, kas ieķērušies kājās, vēl blakuslietas. Nedomājam pašas par sevi, jo ir pienākumi, ko mēs esam apņēmušās, solījušas. Tajā visā nav nekā sievišķīga! Ko dara sievišķais apaugļošanās mirklī? Bauda! Jo olšūna ir laimīgāka, jo tā ir veselīgāka un būs labāks bērns. Vienīgais, kas sievietei sievišķībā ir jādara, ir maksimāli jābauda tas, kas notiek. Ko tas nozīmē ikdienā? Arī jābauda! Tad arī jūsu hormonu sistēma ir līdzsvarā, laimes un sievišķie hormoni ir kārtībā. Sieviete vīrišķībā? Piemēram, iedomājieties, “Leksus” luksusa klases auto, tikko no salona. Mēs tādu esam nopirkušas un atceramies, ka mums ir jaunbūve un nepieciešamas šķembas. Nav problēmu – pieberam pilnu salonu ar šķembām un vedam vienreiz, otrreiz, trešoreiz… Aizvest jau var, bet kāds tas “Leksus” izskatās? Tas notiek ar mums, kad mēs ar vīrišķo enerģiju dragājam pa pasauli. Katrai vajag padomāt par sevi. Nedariet sev pāri!”
Septiņas saules
Autores vislielākais lepnums ir grāmata “Septiņas saules”, kurā apspriestas cilvēka septiņas čakras jeb cilvēka enerģētiskie lauki. Ja cilvēkam nav enerģijas, tad viņš nespēj dzīvot pasaulīgo dzīvi. Viņš var izsapņot, parunāt, bet reāli to nevar izdarīt, jo nav spēka. Apakšējās čakras ir tās, kas atbild par materiālo dzīvi. Izrādās, ka cilvēks nevar nevis tāpēc, ka nav prasmes pelnīt naudu, bet tāpēc, ka apakšējās čakrās nav enerģijas.
“Apkārtējā pasaule ir tavas iekšējās pasaules spogulis, jo tā parāda, ka jums nestrādā pirmā (apakšējā) čakra. Piemēram, attieksme pret vecākiem – ja, iedomājoties mammu, kļūst silti vai, iedomājoties par tēti, rodas drošības un piepildījuma sajūta, tad čakras daļa ir atvērta. Vēl svarīga ir attieksme pret pagātni. Vajadzētu būt tā, lai tu vari pakāpties uz saviem pagātnes notikumiem un kļūt stiprāka, gudrāka, veselāka, jo viss, kas tavā dzīvē noticis, vispirms ir noticis ar tavu dvēseles izvēli. Dvēselei šeit patīk pilnīgi viss, tā būtu gatava būt ar tevi kara, mēra, jebkuru katastrofu laikā, jo debesīs viņa to nespēj izdzīvot. Šeit tā vēlas izdzīvot pilnīgu pieredzi – pozitīvo un negatīvo. Tas, kam šeit nepatīk, ir mūsu ego, un ego aizvainojumi ir tie, kas velkas līdzi. Tādēļ jāiemācās savu pagātni piepildīt ar mīlestību,” saka I.Prisjolkova.
Nevar dzīvot pagātnē
Vēl ir jāiemācās dzīvot šeit un tagad, jo, ja dzīvojat nākotnei vai pagātnei, jums nav spēka šim brīdim. Tāpat jāiemācās iesākt un pabeigt lietas. Nevajadzētu būt tā, ka ir piecas grāmatas pie gultas, kuras lasāt vienlaikus – jāpabeidz viena un tad jāņem nākamā. “Tas viss mūs “pakar” nestabilā stāvoklī. Ja vēlies būt saimnieks savā dzīvē, tev vajadzētu iesākt un pabeigt lietas. Tāpat iemīli šo vietu – Alūksni, Latviju – sajūti spēku, ko dod zeme! Tad būs jūtama enerģija no saknēm.”
Kādēļ jāiemācās attīrīt čakras? Tas ir tāpat kā kopt ķermeni. Kad ir grūti, energolauks sašaurinās, kad ir labi – paplašinās. Tāda ir enerģētikas būtība. Mūsdienās cilvēki neprot sakārtot savu enerģētiku, tāpēc šobrīd ir daudz izdegušu cilvēku, daudz cilvēku, kuriem ir veģetatīvā distonija, jo nav sakārtoti enerģētiskie lauki.
— Teksts un foto: Loreta Jargane
