“Alūksnes Ziņās” esam saņēmuši lasītāja jautājumu par valsts nozīmes autoceļu Alūksne-Ziemeri-Veclaicene un tiltu pār Vaidavas upi Ziemera pagastā. Iedzīvotāji jautā, vai ceļš un pārbrauktuve pār tiltu šobrīd ir drošs satiksmei ziemā.
Bērnu pāri neved
Kāda māmiņa, vedot savu mazo meitiņu, nav sadūšojusies pār to braukt pāri un izvēlējusies citu ceļu, jo vizuāli tas nav šķitis drošs. Iedzīvotāji jautā, kur paliek viņu maksātie nodokļi valstij, ja jāpārvietojas pa šādu ceļu. “Cik ilgi vēl “Latvijas valsts ceļi” spēlēsies ar iedzīvotāju dzīvībām?
Pa šo ceļu ikdienā kursē arī skolēnu autobuss,” saka lasītājs.
Skaidrot situāciju aicinājām valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts ceļi” Komunikācijas daļas vadītāju Annu Kononovu. Viņa uzsver, ka valsts pārziņā ir 969 tilti un to uzraudzībai tiek pievērsta pastiprināta uzmanība. Patlaban neviens no tiem nav slēgts satiksmei, taču vairāk nekā 50 tiltiem ir ieviesti satiksmes ierobežojumi, pārsvarā gabarītiem – masai, platumam un citiem. Starp šiem tiltiem ir arī tilts pār Vaidavu Ziemeru pagastā.
Noteikti masas ierobežojumi
“Koka tilts pār Vaidavu autoceļa Alūksne–Ziemeri–Veclaicene 8,8. kilometrā ir būvēts 1976. gadā kā vienkārši balstīts trīslaiduma koka siju tilts un ir sliktā tehniskā stāvoklī. Ekspluatācijas laikā tilta konstrukcijas ir nolietojušās, tāpēc tiltam 2012. gadā ir uzstādīts masas ierobežojums 30 tonnas, kas vēlāk samazināts līdz 10 tonnām, taču, neņemot vērā masas ierobežojumus, tilta apsekošanas laikā 2018.gada vasarā konstatēts, ka, pārkāpjot ceļa zīmi, pa tiltu tomēr pārvietojas arī kravas automašīnas virs 10 tonnām. Šonedēļ tiltam uzstādīti jauni masas ierobežojumu un ir liegta satiksme transportam, kas ir smagāks par 3,5 tonnām. Ja pa tiltu pārvietojas, nepārkāpjot masas ierobežojumus, tas ir drošs,” skaidro A.Kononova.
Pārbūvēs nākamgad
Šobrīd tiltam pār Vaidavu ir izstrādāts būvprojekts, kas paredz esošā tilta nojaukšanu un jauna tilta būvniecību. “Pašreiz procesā ir līguma slēgšana Vaidavas tilta būvprojekta ekspertīzei. Tilta pārbūve ir plānota 2019. gadā. Jautājums par to, kā tiek pārdalīti iedzīvotāju nomaksātie nodokļi, būtu jāadresē Finanšu ministrijai, kura ir atbildīga par valsts budžeta sagatavošanu. Kā zināms, visi nomaksātie nodokļi, tajā skaitā tie, kurus maksā autobraucēji, iegādājoties degvielu, nonāk kopējā valsts budžeta summā, un katru gadu valdība un Saeima lemj par to, kāda naudas summa tiks atvēlēta valsts autoceļu uzturēšanai. Valsts autoceļu tīkls ilgstoši – vairāk nekā 25 gadus – tiek uzturēts nepietiekama finansējuma apstākļos, kas nozīmē, ka nav iespējams veikt visus nepieciešamos remontdarbus uz visiem ceļiem un tiltiem uzreiz un īsā laikā. Katru gadu atbilstoši tam, cik ir piešķirts finansējuma, remontdarbi tiek plānoti prioritārā secībā, vispirms ieguldot līdzekļus ceļu posmos, kur ir lielākā satiksmes intensitāte un kur ieguldījums līdz ar to būs visefektīvākais un ekonomiski pamatotākais. Kā zināms, nepietiekama finansējuma dēļ arī vairāk nekā puse valsts pārziņā esošo ceļu atrodas sliktā tehniskā stāvoklī,” saka A.Kononova.
2017. gadā veikto tiltu inspekciju dati liecina, ka Latvijā 34,9 % tiltu tehniskais stāvoklis ir vērtējams kā slikts, bet 12,1 % tiltu – kā ļoti slikts. Dati liecina, ka sliktākā stāvoklī ir tilti uz valsts vietējiem un reģionālajiem autoceļiem, labākā – uz valsts galvenajiem autoceļiem.
— Līga Vīksna
