Lai mazinātu ēnu ekonomiku būvniecības nozarē un elektroniskā darba
laika uzskaite aptvertu plašāku būvniecības sektoru, plānots no
2020.gada 1.janvāra elektronisko darba laika uzskaiti ieviest arī
būvlaukumos, kuros būvdarbu izmaksas ir 200 000 eiro un vairāk, paredz
grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”, ko Ministru kabineta
komiteja pirmdien nolēma virzīt izskatīšanai valdībā.
2017.gada 1.oktobrī elektroniskā darba laika uzskaites sistēma tika
ieviesta tā saucamajos “lielajos” būvlaukumos, tas ir, jaunu trešās
grupas būvju būvlaukumos un būvlaukumos, kuros tiek veikti būvdarbi,
kuru izmaksas ir viens miljons eiro un vairāk.
Vienlaikus pētnieka Arņa Saukas pētījumā “Ēnu ekonomika Latvijas
būvniecības nozarē 2015-2017” secināts, lai arī ēnu ekonomikas apmērs
būvniecībā kopš 2015.gada ir samazinājies, tas joprojām ir augsts –
35,2% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Aplokšņu algas ir lielākā ēnu
ekonomikas īpatsvara komponente būvniecībā, 2017.gadā veidojot 32,1% no
faktiski izmaksātās darbinieku algas. Savukārt darbinieku skaita
neuzrādīšana 2017.gadā veidoja 17,6% no faktiskā darbinieku skaita
minētajā gadā.
Apkopotie dati liecina, ka mēnesī vidējais nostrādāto stundu skaits
darbiniekam būvniecībā ir 120, bet normālais darba laiks mēnesī būtu 168
stundas. Atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem 51% darba
devēji būvniecībā darba ņēmējiem aprēķinājuši darba ienākumus, kas ir
mazāki vai vienādi ar valstī noteikto minimālo darba algu (380 eiro),
14,5% darba devēji būvniecībā darba ņēmējiem aprēķinājuši darba
ienākumus 0 eiro.
Minētie dati, pēc Finanšu ministrijas paustā, atspoguļo, ka ēnu
ekonomikas īpatsvars būvniecībā joprojām ir augsts un būtiskākās ēnu
ekonomikas būvniecībā komponentes ir aplokšņu algas un darbinieku skaita
neuzrādīšana.
Pēc VID datiem, paredzams, ka, paplašinot objektu loku, kuros
ieviešama elektroniskā darba laika uzskaites sistēma, papildus nodokļos
valsts budžetā tiks iekasēti 1,69 miljoni eiro.
Tāpat izskatīšanai valdībā nodotajos grozījumos likumā “Par nodokļiem
un nodeva” paredzēts, ka datu nodošana no elektroniskās darba laika
uzskaites datu bāzēm uz vienotās elektroniskās darba laika uzskaites
datubāzi notiks no 2019.gada 1.jūlija.
Iepriekš bija plānots, ka datu nodošana sāksies no 2019.gada 1.marta,
taču termiņa pagarinājums ir nepieciešams, lai jaunais vienotās
elektroniskās darba laika uzskaites datubāzes pārzinis un turētājs –
Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) – varētu iestrādāt jaunu
moduli esošajā sistēmā (Būvniecības informācijas sistēmā) un uzsākt tā
darbību.
Tāpat izskatīšanai valdībā virzītajos grozījumos likumā “Par
nodokļiem un nodevām” noteikts, ka Centrālā statistikas pārvalde varēs
izmantot vienotās elektroniskās darba laika uzskaites datubāzes datus
darba samaksas statistikas analīzei un novērtējumam.
Ņemot vērā, ka elektroniskās darba laika uzskaites sistēmā tiek
reģistrēts un uzskaitīts ne tikai laiks, kurā persona veic darba
pienākumus būvlaukumā, bet arī laiks no brīža, kad persona ierodas
būvlaukumā, līdz brīdim, kad persona to atstāja, tostarp Darba likumā
noteiktie pārtraukumi darbā, tiks precizēta likumā noteiktā
elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas definīcija, kā arī
paredzēts, ka elektroniskajā darba laika uzskaites sistēmā tiks
uzskaitīti dati par summāro laiku. Summārais laiks ir kalendāra mēneša
ietvaros sasummētais laiks, ko būvlaukumā nodarbinātā persona pavadījusi
būvlaukumā, veicot darba pienākumus būvdarbu līguma izpildei, un laiks,
ko persona pavadījusi būvlaukumā, nepildot darba pienākumus, piemēram,
sagatavojoties darbam, kā arī pārtraukumi darbā, ja persona nav
atstājusi būvlaukumu pārtraukuma laikā.
Pašlaik likums “Par nodokļiem un nodevām” paredz, ka elektroniskajā
darba laika uzskaites sistēmā reģistrētie dati par būvlaukumā
nodarbinātas personas darba stundām kalendāra mēneša ietvaros par 10%
var atšķirties no faktiski uzskaitītajām darba stundām, kas izmantotas
darba samaksas aprēķināšanai par darbu būvlaukumā.
Ņemot vērā, ka izskatīšanai valdībā virzītie grozījumi paredz
elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas uzskaitītajos datos ietvert
arī darba tiesiskās attiecības reglamentējošajos normatīvos paredzētos
pārtraukumus darbā, kā arī elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas
uzskaitītajos datos ietvert laiku no brīža, kad persona ierodas
būvlaukumā, līdz brīdim, kad persona to atstāja, pieļaujamā novirze
(atšķirība starp faktiski uzskaitītājam darba stundām un darba stundām,
kas izmantotas darba samaksas aprēķināšanai par darbu būvlaukumā) ir
palielināta no 10% līdz 20%.
Valdība šā gada augustā nolēma, ka vienotās elektroniskās darba laika uzskaites datubāzes turētājs būs BVKB.
Vienotās elektroniskās darba laika uzskaites datubāzes izveides
mērķis ir vienota elektroniskās darba laika uzskaites datu uzturēšana
darba spēka nodokļu administrēšanai, darba tiesiskās attiecības
reglamentējošo normatīvu ievērošanas uzraudzībai un kontrolei,
būvspeciālistu pienākumu izpildes kontrolei, būvniecības politikas
veidošanai un būvniecības nozares vispārīgās pārraudzības īstenošanai,
kā arī oficiālās statistikas nodrošināšanai.
Šogad jūlijā Ministru kabineta komiteja atbalstīja priekšlikumu
vienotās elektroniskās darba laika uzskaites datubāzes izveidei atvēlēt
140 000 eiro.
Vienotās elektroniskās darba laika uzskaites datubāzes reģistru
izveidošanai Būvniecības informācijas sistēmas ietvaros 2019.gadā
plānots piešķirt 100 000 eiro, bet datubāzes uzturēšanai no nākamā gada
ik gadu tiks piešķirti 40 000 eiro.
