Lai gan ārā ir jau drēgns rudens, joprojām turpinās rekonstrukcijas darbi Pleskavas ielā. Alūksnieši ir neizpratnē, kādēļ šādos laika apstākļos turpina izbūves darbus, ieklājot asfaltu, un pauž bažas par to, kāda būs ieklātā seguma kvalitāte. Alūksnes novada pašvaldība un būvnieks, pilnsabiedrība “ReRe vide 1”, skaidro – šobrīd Pleskavas ielā ieklāta tehnoloģiskā aizsargkārta apakškārtas aizsardzībai.
“Alūksnes Ziņās” oktobra vidū rakstījām, ka Pleskavas ielā apturēti asfaltseguma ieklāšanas darbi, jo bija defekti jau ieklātajā apakškārtā. Pēc apakškārtas defektu konstatācijas objektu apsekoja Alūksnes novada pašvaldības, būvnieku un būvuzraudzības atbildīgie pārstāvji un pieaicinātie eksperti. Ieklātās seguma kārtas paraugi tika nodoti laboratorijai, defektus sāka labot. Jāuzsver, ka visas papildu darbu izmaksas sedz būvnieks.
Pārāk intensīva satiksme
Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Aploka skaidro, ka no laboratorijas saņemtajos rezultātos secināms: asfalta masas paraugos granulometrija un bituma daudzums, kā arī urbto paraugu testos visi parametri ir pielaižu robežās.
“Pleskavas ielā ikdienā ir vērojama liela satiksmes intensitāte, tajā skaitā smagā kravas transporta plūsma, bet konkrētais asfaltseguma apakšējās kārtas sastāvs un struktūra nav paredzēti ilgstošai un tik intensīvai lietošanai. Būvfirmas atbildīgie pārstāvji pieļauj iespēju, ka apakškārtas defektu veidošanos veicinājis arī šis faktors. Tā kā seguma dilumkārta defektu dēļ šoruden netika uzklāta un bedru veidošanās apakškārtā turpinās, būvfirmas pārstāvji uzskata, ka ziemā apakšējā kārta nespētu izturēt satiksmes radīto slodzi un tajā rastos arvien vairāk bedru. Šajā situācijā, lai ziemas sezonā būtu iespējams nodrošināt normālu transporta kustību pārbūvējamajā posmā, būvnieks pieņēmis lēmumu salabot kritiskākās defektu vietas un virs esošās apakšējās asfaltseguma kārtas uzklāt tehnoloģisko aizsargkārtu. Šī kārta ir aptuveni 2,5 centimetrus bieza, un tās primārais mērķis ir aizsargāt apakšējo kārtu, lai neturpinātos jaunu defektu veidošanās un būtu iespējams nodrošināt transportlīdzekļu kustību ziemas periodā,” informē E.Aploka.
Gājēju kustībai – šobrīd nē
13. novembrī notika kārtējā būvsapulce, kurā pārrunāja turpmāk veicamos darbus. Vienojās, ka būvfirma sagatavos informāciju par to, kā veikt asfalta seguma slāņu (apakškārtas un tehnoloģiskās aizsargkārtas) pārbaudes, lai noteiktu to atbilstību prasībām pavasarī, kad darbus varēs turpināt.
“Ir iespēja piesaistīt arī VAS “Latvijas Valsts ceļi” pārstāvjus neatkarīgas ekspertīzes veikšanai segumam.
Sakarā ar to, ka gar ielas malu paredzētās ietves ir izbūvētas daļēji un pašlaik vēl nav paredzētas izmantošanai, pašvaldība vērš iedzīvotāju uzmanību, ka ziemas periodā tās netiks tīrītas un gājēju kustība pa tām nav paredzēta,” saka E.Aploka.
Turpināja deformēties
“Alūksnes Ziņas” sazinājās arī ar “ReRe vide 1” darbu būvdarbu vadītāju Juri Bunti, kurš iepriekš mūsu lasītājus ir informējis par rekonstrukcijas darbu gaitu Pleskavas ielā. Šoreiz mums telefonintervija tika atteikta, norādot, ka jāvēršas uzņēmuma sabiedrisko attiecību daļā. To arī darījām, lūdzot skaidrot situāciju, un operatīvi saņēmām uzņēmuma sagatavotas atbildes uz saviem jautājumiem, kur situāciju komentē tomēr pats J.Bunte.
Arī viņš uzsver, ka pa oktobrī izbūvēto asfalta apakškārtu pārvietojās smagās automašīnas ar ļoti lielu masu un satiksmes intensitāti. “Asfalta apakškārta nav paredzēta intensīvas smago transportlīdzekļu slodzes uzņemšanai, tādēļ tās virsmā pēc ieklāšanas sāka parādīties deformācijas. Tika pieņemts lēmums nosedzošo asfalta dilumkārtu izbūvēt tikai pēc asfalta apakškārtas masas un urbto paraugu laboratorisko pārbaužu rezultātu saņemšanas. Kamēr tika gaidīti laboratorisko pārbaužu rezultāti, asfalta apakškārtas virsma satiksmes slodzes ietekmē turpināja deformēties. Laboratorisko pārbaužu rezultāti uzrādīja ieklātās asfaltbetona masas un izbūvētās asfaltbetona kārtas atbilstību līguma prasībām,” skaidro J.Bunte.
Var klāt zemākās
temperatūrās
J.Bunte norāda – lai pasargātu asfalta apakškārtu no turpmākas deformēšanās ziemas periodā, “ReRe vide 1” ierosināja izlabot apakškārtas nozīmīgākās deformācijas un pa virsu ieklāt asfaltbetona tehnoloģisko aizsargkārtu. “Šobrīd Pleskavas ielā veic asfaltbetona tehnoloģiskās aizsargkārtas ieklāšanu. Tehnoloģiskā aizsargkārta ir no asfalta dilumkārtai atbilstošas asfaltbetona markas ar uzlabotām īpašībām un piedevām, kas ļauj šo kārtu ieklāt zemākās gaisa temperatūrās,” apgalvo J.Bunte.
Maksās būvnieks
Zaudējumus šobrīd nevarot precīzi aprēķināt – tos būvnieks sedz no saviem līdzekļiem. “”ReRe vide 1” apliecina, ka visi defekti tiek un tiks novērsti uz būvuzņēmēja rēķina, pasūtītājam – Alūksnes novada pašvaldībai – neradot nekādas papildu izmaksas. Savukārt 2019.gadā pēc tehnoloģiskā pārtraukuma veiksim un pabeigsim visus atlikušos darbus objektā, arī gājēju ietves un veloceliņa izbūvi, apgaismojuma sistēmas izbūvi, apzaļumošanu un nogāžu nostiprināšanu. Izbūvēs brauktuves nomales, uzstādīs satiksmes aprīkojumu, veiks labiekārtošanas darbus – izbūvēs pieturvietas, uzstādīs solus, atkritumu urnas, velostatīvus un citus elementus. Asfalta dilumkārtas izbūve tiks veikta tikai pēc papildu laboratorisko pārbaužu veikšanas izbūvētajām kārtām, to saskaņojot ar pasūtītāju, būvuzraugu un autoruzraugu. Apliecinām, ka, pabeidzot objektu, būvuzņēmējs nodos pasūtītājam tikai kvalitatīvus darbus un atbilstoši līguma nosacījumiem uzņemsies garantijas saistības uz septiņiem gadiem,” saka J.Bunte.
Neatbilstoša temperatūra
Par situāciju Pleskavas ielā šonedēļ pirms tautsaimniecības komitejas sēdes Alūksnes novada pašvaldībā izvērsās saruna starp deputātiem un domes amatpersonām. Tajā pašvaldības Īpašumu nodaļas vadītājs Ingus Berkulis atzina, ka apakškārtā tika ieklāta neatbilstošas temperatūras asfaltbetona masa.
“Netika pievienota sildāmierīce, kas to silda, līdz ar to radās defekti. Pati asfaltbetona masa, veicot pārbaudi laboratorijā, atbilst normatīviem. Apakškārtā tika salabotas visvairāk izdrupušās vietas. 10.novembrī jau vienā ielas pusē ieklāja tehnoloģisko aizsargkārtu, lai aizsargātu apakškārtu, lai tā nedruptu tālāk. Drīzumā sāksies tehnoloģiskais pārtraukums, bet pavasarī tiksies visas būvniecībā iesaistītās puses, izvērtēs situāciju. Ja būs nepieciešams, pieaicināsim neatkarīgu ekspertu, kurš noteiks, vai iespējams labot apakškārtu, frēzējot ārā problemātiskās vietas, vai jāfrēzē nost visa apakškārta un jāklāj pilnībā no jauna. Jāuzsver, ka to visu dara būvnieks par saviem līdzekļiem – tā ir būvnieka kļūda,” pauda I.Berkulis.
Pašvaldības izpilddirektore Janīna Čugunova atzina, ka būvnieks, oktobrī ieklājot apakškārtu, nav ņēmis vērā laika apstākļus un attālumu, transportējot asfaltbetonu.
— Līga Vīksna
