Līdz Latvijas Republikas proklamēšanas 100.gadadienai atlikušas vien pāris dienas. Gatavošanās svētkiem jau sākta, to rīkošanā aicināta iesaistīties arī sabiedrība, lai padomātu, ko ikviens no mums var uzdāvināt savai Latvijai svētkos. Sagaidot nozīmīgo jubileju, Latvijas simtgadi svinam ne gada, bet pat piecu gadu garumā, atskatoties uz valsts sarežģīto un arī asiņaino veidošanās ceļu, izceļot un parādot pārējai pasaulei savas kultūras bagātības un izcilības. Vaicājām latviešiem – alūksniešiem un novadniekiem, kāds ir viņu viedoklis un nostāja par Latviju un tās jubilejas svinībām.
Regīna Vītoliņa, novadniece, dzīvo LatvijāSimtgades svinības – liekulībaBūtībā Latvija ir valsts kā visas valstis – ir savi plusi un savi mīnusi. Teorētiski valsti veido tauta, arī valdības pārstāvji kādreiz ir bijuši parastā, mirstīgā tauta. Taču viņiem ir tīšām vai netīšām aizmirsies esības daiļums ārpusē. Un, re, kur esam nonākuši – maksājam valdībai nodokļus, darba devējs arī maksā krietnu artavu, bet mūsu bērniem atmet 11 eiro mēnesī. Mums ir ekskluzīvs tilts, Gaismas pils un minimālā alga 430 eiro. Un tagad mums vēl būs simtgades festivāls. Somija pagājušajā gadā nosvinēja par 19 miljoniem savus svētkus. Latvijai tie ir 60 miljoni ar uguņošanu par 200 000 tūkstošiem! Mums ir, ko svinēt? Cilvēki, kam nepieciešama dārga medicīniskā palīdzība, staigā un ubago, lūdz ziedot. Valteram Frīdenbergam bija jāubago tautai! Tas nekas, ka viņš nesis Latvijas vārdu pasaulē. Bērniem ir jālūdz ziedojumi, no kuriem viņi saņem tikai 30 procentus! Pavelkot svītru visam apakšā… manās acīs simtgades svinēšana ir liekulība, ekvivalenta neizdevušās laulības gadadienas svinībām. Kārtējā iespēja lobisma likuma ieviešanas pretiniekiem nopelnīt. Savukārt visiem latviešiem no tautas novēlu veselību, fizisku un morālu spēku un gudrību!
Sindija Ozola, alūksnieteLepni dzīvot Latvijā!Esmu viena no tiem retajiem, kura ar visiem nagiem ir ieķērusies Latvijas zemē. Čīkstēt par problēmām mākam visi. Nezinu, kam dzīvē būtu jānotiek, lai es pamestu Latviju. Latvijas dvēsele, manuprāt, ir lauki, meži un daba! Ģimenē esam ļoti lepni, ka mūsu bērniņš pasaulē nācis tieši Latvijas simtgades gadā. Visa gatavošanās svētkiem ir skaista un iespaidīga, taču, manuprāt, šim notikumam tiek tērēti pārāk lieli līdzekļi. Saprotu, ka jālepojas un jāsvin, bet, zinot ekonomisko situāciju valstī, uzskatu, ka šos līdzekļus varēja novirzīt citādāk. Tomēr šis simtgades gads mums ir pavadīts ar svētku sajūtu, un tas priecē!
Mārtiņš, novadnieks, dzīvo ārzemēsVislabāk mājās – LatvijāTādu vienu galveno iemeslu savai aizbraukšanai nevaru izcelt. Tas bija vairāku notikumu kopums. Bet viena lieta, ko gan vēlos izcelt, ir tas, ka, dzīvojot svešumā, esmu pamanījis – vidējais latvietis nav pārāk pozitīvs cilvēks. Mums vajadzētu mācīties mīlēt sevi un savu valsti, nevis mēģināt atrast visā slikto. Ja gribam dzīvot labāk, esam savas valsts patrioti, esam godīgi pret sevi un citiem, tad varbūt kādu dienu visi pamodīsimies valstī, ar ko varēsim lepoties. Negatīvisms nav saistīts ar labklājības līmeni, jo, pat dzīvojot Latvijā ar labu algu, tik un tā ir ļoti daudz cilvēku, kuri joprojām uzskata, ka viss ir slikti un kāds viņus mēģina apkrāpt, kaut ko nesamaksāt. To laikam tik viegli no latvieša ārā nedabūsi.
Es daudz neesmu sekojis informācijai par simtgades aktivitāšu kopumu Latvijā, bet zinu – cilvēki lauza galvas par to, ka tiek tērēti pārāk lieli valsts līdzekļi par salūtu un tā tālāk. Domāju, ka cilvēki mazliet pārspīlē. Tad jau tikpat labi varējām svētkus vispār nesvinēt un pamatīgi ietaupīt: bez salūta, simtgades Dziesmu un Deju svētkiem un citiem pasākumiem. Droši vien, ka arī pāris miljonus varētu ietaupīt, aizverot visus muzejus, teātrus un operu. Bet bez kultūras nav cilvēka.
Pats plānoju atgriezties Latvijā pavisam šī gada beigās. Esmu sapratis, ka visur citur es nekad nebūšu vietējais. Un vislabāk tomēr jūtos mājās – Latvijā! Svētkos visiem novēlu – mīliet sevi, apkārtējos cilvēkus un Latviju!
