Valsts prezidents Raimonds Vējonis valdības veidošanu nolēmis uzticēt Jaunās konservatīvās partijas (JKP) premjera amata kandidātam Jānim Bordānam.
Valsts prezidents Bordānu aicināja
divu nedēļu laikā – līdz 21.novembrim – izveidot valdības aprises un
jaunajai valdībai nodrošināt vairākuma atbalstu. Ja līdz tam netiks
panākta vienošanās, Valsts prezidents aicinās citu Ministru prezidenta
kandidātu veidot valdību.
Ņemot vērā, ka jau mēnesi notikušās 13.Saeimā ievēlēto partiju konsultācijas par valdības veidošanu, Vējonis no Bordāna
sagaida izlēmīgu un atbildīgu rīcību, lai panāktu vienošanos par
nākamās koalīcijas aprisēm, iespējamo valdības sastāvu, kā arī
prioritāri veicamajiem darbiem.
Prezidents arī sagaida, ka ar viņu tiks saskaņoti iespējamie ārlietu
un aizsardzības ministru kandidāti. Vējonis atkārtoti uzsver, ka no
jaunās valdības sagaida gatavību turpināt stiprināt valsts un finanšu
sistēmas drošību un veidot sabalansētu valsts budžetu.
Vienlīdz būtiski ir nodrošināt jau īstenoto reformu nepārtrauktību un
pēctecību, stiprināt mediju neatkarību Latvijā un stiprināt tiesiskumu,
tai skaitā pilnveidot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un
terorisma finansēšanas novēršanas mehānismus, uzsver Vējonis.
Bordāns ir vienīgais, kurš līdz
šim ir piedāvājis konkrētu koalīcijas modeli ar ministru amatu
sadalījumu tajā, koalīcijā neiesaistot Zaļo un zemnieku savienību (ZZS)
un “Saskaņu”. JKP pirmajā piedāvājumā sev vēlējās premjera posteni, kā arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra un iekšlietu ministra krēslus.
Saskaņā ar minēto piedāvājumu apvienībai “Attīstībai/Par!” (AP) tiktu
trīs ministrijas – Finanšu ministrija, Labklājības ministrija un
Veselības ministrija -, kā arī Saeimas spīkera krēsls. Par parlamenta
priekšsēdētāju gan jau ir kļuvusi “Visu Latvijai”-“Tēvzemei un
brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) pārstāve Ināra Mūrniece.
Atbilstoši JKP pirms pāris nedēļām izteiktajam piedāvājumam trīs
ministrijas pienāktos arī VL-TB/LNNK, kura saglabātu kultūras ministra
amatu, kā arī tiktu pie Izglītības un zinātnes ministrijas un Zemkopības
ministrijas vadības grožiem. Partijai “KPV LV” JKP bija iecerējusi
atvēlēt ekonomikas ministra un satiksmes ministra krēslus, bet “Jaunajai
Vienotībai” (JV) – tieslietu ministra un aizsardzības ministra
posteņus. Ārlietu ministra amatā JKP gribēja redzēt “neitrālu
profesionāli” – bezpartejisku diplomātu, par ko vienotos un virzītu
visas koalīcijas partijas kopā.
JKP Saeimas vēlēšanās ieguva trešo lielāko atbalstu un 16 deputātu vietas jaunajā parlamentā.
Politiķi pagaidām nav vienojušies par topošo valdību un pat
koalīcijas sastāvu. Valdības veidošanas sarunās ir iesaistīti seši
politiskie spēki – JKP, “KPV LV”, “Attīstībai/Par!”, nacionālā apvienība
“Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK), Zaļo un
zemnieku savienība (ZZS), kā arī “Jaunā Vienotība” (JV).
Valdības veidošanas sarunās iniciatīvu bija uzņēmušies trīs
politiskie spēki, kuri iepriekš parlamentā nebija pārstāvēti – “KPV LV”,
JKP un AP. Katrs no šiem politiskajiem spēkiem piedāvāja arī savu premjera amata kandidātu: “KPV LV” kandidāts ir Aldis Gobzems, JKP – Bordāns, bet AP – Artis Pabriks.
Pagaidām gan sarunās nebija iezīmējies konkrēts premjera
kandidāts, par kuru varētu vienoties partijas. JKP uzsver, ka
nesadarbosies ar ZZS, bet pārējie sarunās iesaistītie politiskie spēki
mudināja veidot plašāku koalīciju kopā ar ZZS.
Valsts prezidents ir ticies ar visām 13.Saeimā ievēlētajām partijām, kā arī ar minētajiem premjera
amata kandidātiem. Vējonis iepriekš arī kritizējis politiskos spēkus,
norādot, ka 13.Saeimā ievēlēto partiju darbu pie jaunās koalīcijas
veidošanas ir neapmierinošs.
Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Bordāns 1993.gadā Saeimas vēlēšanās kandidējis no partijas “Latvijas ceļš” saraksta. Bordāns
netika ievēlēts, bet iekļuva parlamentā ar “mīksto mandātu”. Saeimā
viņš strādāja Juridiskajā komisijā, Pieprasījumu komisijā, kā arī
izmeklēšanas komisijā uzņēmuma “Lattelekom” darbības izvērtēšanai.
Citos parlamenta sasaukumos līdz 13.Saeimai Bordāns
nav darbojies, lai arī kandidējis arī 6.Saeimas vēlēšanās no “Latvijas
ceļa” saraksta, 10.Saeimas vēlēšanās – no partiju apvienības “Vienotība”
saraksta, 11.Saeimas vēlēšanās – no nacionālās apvienības saraksta, bet
12.Saeimas vēlēšanās – no JKP saraksta. Šogad notikušajās 13.Saeimas
vēlēšanās Bordāns tika ievēlēts parlamentā.
Viņš arī vairākas reizes kandidējis Rīgas domes vēlēšanās – 1997.gadā
no “Latvijas ceļš” saraksta, bet 2017.gadā – no Jaunās konservatīvās
partijas saraksta, kad arī tika ievēlēts Rīgas pašvaldībā. Bordāna pārstāvētais politiskais spēks strādā Rīgas domes opozīcijā.
Bordānam ir pieredze arī citos
amatos. Piemēram, 2010.gadā viņš bija Ministru prezidenta Valda
Dombrovska (V) padomnieks un parlamentārais sekretārs, bet 2012.gadā
pildīja Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra pienākumus.
2012.gadā Bordāns kļuva par VL-TB/LNNK virzīto tieslietu ministru. Tomēr jau 2013.gada novembrī nacionālā apvienība vērsās pie premjera un informējusi par plāniem atsaukt Bordānu
no tieslietu ministra amata. TB/LNNK valde paziņoja, ka tieslietu
ministra faktiskā darbība liecina par dalību cita politiskā spēka
veidošanā, kas nav savietojams ar atrašanos TB/LNNK. Nacionālās
apvienības pārstāvji bija uzsvēruši, ka Bordāna atrašanās biedrībā “Demokrātiskie patrioti”, kas paziņojusi par jaunas partijas veidošanu, neesot normāla situācija.
Toreizējais premjers Valdis Dombrovskis gan paziņoja, ka neprasīs Bordāna
demisiju, jo uzskata, ka ir svarīgi turpināt virzīt ministra pieteiktās
reformas, par ko paredzēts vienoties koalīcijas darba grupā. Bordāns zaudēja amatu 2013.gada novembrī līdz ar pārējiem valdības locekļiem pēc Dombrovska paziņojuma par atkāpšanos no premjera amata, uzņemoties politisko atbildību par traģēdiju Zolitūdē.
Bordāns 2014.gadā bija viens no Jaunās konservatīvas partijas dibinātājiem.
