Mani ļoti priecē Tempļakalna ielas gājēju tiltiņš pāri Alūksnes ezeram! Ne tikai tad, kad tas ir izgaismots, bet arī tad, kad uz tā skan mūzika. Šis tilts ir gluži kā miera osta. Daudzi brauc uz Indiju un Tibetu, lai gūtu apskaidrību un mieru, taču uzskatu, ka mums jau tāda vieta ir – šis gājēju tiltiņš. Varam turp aizdoties un pameditēt, baudīt dabu un klusumu. Esmu redzējusi daudzus cilvēkus te nākam un apstājamies, padomājam. Tā kā gājēju tiltiņš pilda ne tikai ērtākas pārvietošanās funkcijas, bet arī gluži vai garīgas vietas funkciju. Es uzskatu, ka mēs dzīvojam brīnišķīgā vietā un ne vienmēr pēc dvēseles miera ir jādodas uz citām valstīm vai pie mūkiem. Nereti jau tā ir vien tāda modes lieta, jo, protams, iespaidīgāk ir stāstīt, ka cilvēks guvis apskaidrību Indijā, nevis Alūksnē uz gājēju tiltiņa. Man ļoti patīk, ka nu uz tiltiņa skan arī mūzika, kura jau tā skaisto ainavu padara vēl īpašāku un meditatīvāku. Tādēļ es pat gribētu šo vietu pasludināt par Alūksnes meditācijas punktu!
