Vēstule
adresēta Valsts prezidentam Raimondam Vējonim, Saeimas
priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei, Ministru prezidentam Mārim
Kučinskim, Veselības ministrei Andai Čakšai, Labklājības
ministram Jānim Reiram un Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas
Aijai Barčai.
Atklātā
vēstule par Pasaules Bankas pētījumu un slimnīcu tīkla reformu
Pasaules
Banka 2016. gada augustā publicējusi ziņojumu “Slimnīcu
apjomi un aprūpes kvalitāte Latvijā”. Tās rezultāti plaši
izskanējuši masu medijos, reģiona slimnīcām pārmetot kvalitātes
problēmas sarežģītu operāciju veikšanā. Atsaucoties uz
pētījumu un Pasaules Bankas rekomendācijām no Veselības
ministrijas jau izskanējusi informācija, ka tuvāko 3–4 gadu
laikā slimnīcu tīklā notiks pārmaiņas.
Latvijas
Slimnīcu biedrība aicina augstākās valsts amatpersonas rūpīgi
un kritiski izvērtēt ziņojumus, kas attiecas uz slimnīcu
pārmaiņām, lai reformu rezultāts būtu balstīts tikai un vienīgi
pacientu interesēs. Biedrība aicina neveidot jaunu slimnīcu tīklu
uz vienpusējas informācijas pamata un nebalstīt to uz reģiona
slimnīcās strādājošo ārstu nomelnošanu, jo statistika, izrauta
no konteksta, nevar būt par pamatu reformas īstenošanai. Biedrība
aicina ņemt vērā arī citus būtiskus aspektus, kas ziņojumā
neparādās.
Reģionos
strādājošo ārstu darba kvalitāte
Latvijas
Slimnīcu biedrība uzsver, ka visās pašvaldību slimnīcās strādā
augsti kvalificēti speciālisti. Neatliekamās
medicīnas palīdzības slimnīcas ārpus Rīgas sniedz plaša
profila ķirurģisko, terapeitisko un dzemdniecības palīdzību,
savukārt Pasaules banka analizējusi tikai sarežģītākās
ķirurģiskas operācijas. Uz tā pamata izdarīti secinājumi par
reģionu slimnīcu kvalitāti, tādejādi diskreditējot šīs
slimnīcas un tajās strādājošos.
Biedrība
vērš uzmanību – Pasaules Bankas savā ziņojumā nav ņēmusi
vērā vairākus būtiskus aspektus un nav analizēts,
ka
-
Ķirurgi
un citi speciālisti, kuri veic operācijas reģiona slimnīcās,
strādā arī citās veselības aprūpes iestādēs, tādējādi
viņu veikto operāciju skaits ir lielāks, nekā norādīts
pētījumā. -
Pētījumā
ir ņemtas vērā tikai valsts apmaksātās operācijas, taču tā
ir tikai daļa slimnīcu veikto operāciju. Jebkurš ķirurgs veic
procedūras, kuras apmaksā arī pacienti, taču tas pētījumā,
skaitot mediķu veiktās operācijas, netiek atspoguļots. -
Pētījumā
netiek analizēts, kādā stāvoklī pacients tiek nogādāts
slimnīcā. Ārsta prioritāte ir dzīvības glābšana, tāpēc, ja
cilvēka dzīvības un veselības glābšanai nepieciešama
pārvešana uz specializētu ārstniecības iestādi, šāds lēmums
tiek pieņemts nekavējoties, ja vien pacients nav pārāk kritiskā
stāvoklī. Turklāt lēmuma pieņemšanā bieži notiek
konsultācijas ar citiem speciālistiem. Piemēram, Alūksnes
slimnīca sadarbojas ar Katastrofu medicīnas centru, kritiskos
gadījumos digitāli apmainoties ar informāciju par slimnieka
veselības stāvokli, piemēram, analizējot radioloģisko
izmeklējumu rezultātus. Ārsti un speciālisti savstarpēji
vienojas, vai pacientu iespējams vest uz specializētu slimnīcu
vai nepieciešama steidzama operācija reģionālajā slimnīcā. -
Diemžēl,
ņemot vērā slikto pieejamību valsts apmaksātajiem
pakalpojumiem, arvien biežāk novērojams, ka cilvēki vizīti pie
ārsta atliek uz pēdējo brīdi. Tas rada situācijas, kad pacienti
uz reģiona slimnīcu tiek atvesti jau tik kritiskā stāvoklī, ka
operāciju var veikt tikai uz vietas.
Par
pakalpojumu pieejamību
Latvijas
Slimnīcu biedrība uzsver, ka iestājas par slimnīcu tīkla
saglabāšanu ģeogrāfiski un to stiprināšanu ar cilvēkresursiem
un infrastruktūru, lai pamata
neatliekamo medicīnisko palīdzību
varētu sniegt tuvu iedzīvotāju dzīvesvietai.
Vēršam uzmanību, ka nepieciešama rūpīgāka pakalpojumu
pieejamības izvērtēšana, jo Pasaules Bankas piedāvātais
ārstniecības iestāžu kartējums nav pārdomāts un reģionāli
sabalansēts un novedīs pie pakalpojumu pieejamības
pasliktināšanās.
Tāpat
nosacīts
pilsētas tuvums Rīgai nav arguments tam, ka šajā vietā jāatsakās
no neatliekamās palīdzības sniegšanas. Piemēram, smagos
gadījumos pacients no Meņģeles, kas ir aptuveni stundas braucienā
no Ogres, tiek nogādāts reģiona slimnīcā, kur viņa stāvoklis
tiek stabilizēts, un tikai tad nogādāts uz augstāka līmeņa
slimnīcu Rīgā, kas prasa vēl vismaz 40 minūtes laika.
Biedrība
uzsver, ka nav runa par terciārā līmeņa palīdzību (augsti
specializētiem veselības aprūpes pakalpojumiem, kurus sniedz
specializētās ārstniecības iestādēs), kas pārsvarā tiek
veikta Rīgā un kas galvenokārt analizēta Pasaules Bankas
ziņojumā. Tikai 10% šādu operāciju tiek veikti reģiona
slimnīcās, pārējās operācijas reģionos ir pamata procedūras.
Turklāt, jo vairāk reģionos tiks veiktas pamata operācijas, jo
mazākas rindas būs specializētajās iestādēs, kuras šobrīd
nereti ir pārpildītas ar pacientiem, kas pakalpojumu varētu saņemt
zemāka līmeņa slimnīcās.
Par
slimnīcu tīkla formālu restrukturizāciju
Latvijas
Slimnīcu biedrība aicina Veselības ministriju un citus ekspertus,
izstrādājot reformas gala dokumentus, ļoti rūpīgi ņemt vērā
arī lokālo informāciju, atšķirības reģionos, kā arī to, kur
jau šobrīd uzbūvētas slimnīcas, kurās veiktas investīcijas un
piesaistīti jauni darbinieki.
Piemēram,
Bauskas
reģionā, kur pašlaik nav pieejama neatliekamā palīdzība, krīzes
gadījumā pacientu var nākties vest 110 kilometrus. Tāpēc
uzskatām, ka Bauskas slimnīcā jāatjauno pamata neatliekamās
palīdzības sniegšana.
Analizējot
Pasaules Bankas priekšlikumus, Alūksnē, Cēsīs, Dobelē, Tukumā,
Kuldīgā, Krāslavā un Preiļos, kur šobrīd ir pilnvērtīgas
neatliekamās palīdzības slimnīcas, paredzēts veidot zema līmeņa
dienas aprūpes centrus (Wellness Center and Daycare). Savukārt
Talsu slimnīca, kas ir Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas
filiāle, vispār pētījumā nav pieminēta, taču tieši Talsos
nesen uzbūvēta jauna slimnīcas infrastruktūra. Ieteikums:
efektīvas ieguldījumu izmantošanas vārdā ir jāstiprina valsts
un pašvaldību īpašumā esošās neatliekamās palīdzības
slimnīcas, lai nodrošinātu slimnīcu pakalpojumus iedzīvotājiem, –
uz to kā uz būtisku kritēriju, kas jāņem vērā valdībai,
norādīts arī Pasaules Bankas priekšlikumos. Piedāvātais
slimnīcu kartējums nav reģionāli pārdomāts un sabalansēts,
tas paredz pakalpojumu pieejamības pasliktināšanos.
Par
precīzu informācijas izmantošanu
Latvijas
Slimnīcu biedrība aicina objektīvi izvērtēt informāciju, kas
publiski izskan, runājot par reformām. Piemēram, šobrīd tiek
diskutēts par to, ka virknē slimnīcu jāslēdz dzemdību nodaļas,
jo pieaugusi perinatālā mirstība. Katrs mirstības gadījums ir
bēdīgs fakts, taču nereti tieši reģiona slimnīcās perinatālās
mirstības līmenis ir viszemākais: Siguldā – 1,1 gadījums
uz 1000 dzīvi un nedzīvi dzimušajiem, Dobeles un apkārtnes
slimnīcā – 1,7, Jūrmalā – 2,0, kas ir
zemākie rādītāji valstī. Tas apliecina, ka mirstība nav
saistīta ar slimnīcas atrašanās vietu, tam jāmeklē citi
iemesli, un tikai tad jādomā par reformām dzemdību nodaļās.
Savukārt,
skatot finansiālo ietekmi, pašlaik nauda
seko dzemdībām. Tas nozīmē – ja kādu slimnīcu, kur tiek
sniegta kvalitatīva aprūpe dzemdību nodaļās, izslēdz no šī
pakalpojuma, ekonomiskā ieguvuma nebūs. Visticamāk, tas tikai
palielinās iedzīvotāju izmaksas, lai tiktu uz dzemdību nodaļu,
kas atrodas tālāk no dzīvesvietas. Tas palielinās arī valsts
budžeta izdevumus, jo ātrās palīdzības dienestam būs jāveic
garāki pacientu pārvadājumi.
Par
pakalpojumu pieejamības mazināšanos
Latvijas
Slimnīcu biedrība ir par efektīvu saimniekošanu, taču reformu
ieviešanu nedrīkst balstīt uz tikai vienas personas, konkrēti –
Pasaules Bankas ekspertes, pētījumu. Mēs uzskatām, ka
izskanējušie reformu modeļi, kur slimnīcas plānots sadalīt
piecos līmeņos, vēl vairāk mazinās iedzīvotāju pieejamību
valsts apmaksātiem pakalpojumiem, ja netiks ņemti vērā vairāki
faktori:
-
Neatliekamās
palīdzības pakalpojumu sniegšana: ir jāstiprina neatliekamās
medicīniskās palīdzības slimnīcas, jo tas tiešā veidā var
uzlabot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un palīdzības
sniegšanu pacientiem:-
ir
jānodrošina kvalificētu speciālistu vienmērīga pieejamība
reģionos neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanai,
piemērojot atalgojuma koeficientus un veicot attiecīgas izmaiņas
normatīvajos aktos; -
ir
jāizlīdzina nevienlīdzība ambulatoro pakalpojumu pieejamībā
iedzīvotājiem reģionos, nodrošinot vienādu finansējumu uz
vienu iedzīvotāju visās Latvijas teritorijas administratīvajās
vienībās.
-
-
Netiek
runāts par plašāku diagnostikas pieejamību un ģimenes ārsta
institūcijas stiprināšanu, kas ir pamats sabiedrības veselības
uzlabošanai.
Latvijas
Slimnīcu biedrība atgādina, ka pieejamības nodrošināšana ir
uzsvērta virknē svarīgu valsts dokumentu. Sabiedrības veselības
pamatnostādnēs līdz 2020. gadam uzsvērts valsts mērķis
nodrošināt vienlīdzīgu pieeju veselības veicināšanas, slimību
profilakses, agrīnas slimību diagnostikas un veselības aprūpes
pakalpojumiem neatkarīgi no cilvēka dzīvesvietas, vecuma, dzimuma,
ienākumiem un sociālā stāvokļa.
Pamatnostādnēs
arī noteikts, ka veselības aprūpes pakalpojumu sistēmas veidošanā
ir jāizskata iespēja samazināt pacienta iemaksas, saīsināt
rindas uz plānveida pakalpojumiem, paaugstināt darba samaksu
veselības aprūpes darbiniekiem, paplašināt zāļu pieejamību
pacientiem. Līdzīgi mērķi noteikti Latvijas Nacionālajā
attīstības plānā līdz 2020. gadam.
Arī
Pasaules Veselības organizācija, kas izstrādājusi reformu
priekšlikumus un kvalitātes pētījumu, savā stratēģijā 2020
norāda: valstis visā PVO Eiropas reģionā ir atzinušas cilvēku
tiesības uz veselību un apņēmušās organizēt un finansēt savu
veselības sistēmu, ievērojot pamatvērtības: šai sistēmai jābūt
vispārējai, balstītai uz solidaritāti un vienlīdzīgu
pieejamību.
Latvijas
Slimnīcu biedrība ir par saprātīgām reformām un kvalitātes
uzlabošanu, taču aicina to nebalstīt uz reģiona slimnīcu ārstu
nomelnošanas pamata, bet tikai un vienīgi ņemot vērā iedzīvotāju
iespējas un nepieciešamību laikus saņemt kvalitatīvu veselības
aprūpi.
Vēstuli
parakstījuši 16 Latvijas Slimnīcu biedrības biedri, tostarp SIA
“Alūksnes slimnīcas” valdes priekšsēdētāja Maruta Kauliņa.
