Latvijas Slimnīcu biedrība (LSB) kritiski vērtē Pasaules Bankas
veiktā pētījuma rezultātus par veselības aprūpes kvalitāti Latvijā un
aicina neveikt reformas, kas varētu pasliktināt iedzīvotāju veselības
stāvokli, aģentūru LETA informēja biedrībā.
LSB aicina nebalstīt reformas plānu uz viena ziņojuma secinājumiem.
Šādu aicinājumu tā atklātā vēstulē nosūtījusi Valsts prezidentam
Raimondam Vējonim, Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei
(VL-TB/LNNK), Ministru prezidentam Mārim Kučinskim (ZZS) un veselības
ministrei Andai Čakšai.
Biedrība uzsver, ka slimnīcu reformām jābalstās tikai un vienīgi
pacientu interesēs, domājot par veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību
iedzīvotājiem. Vienlaikus jāstiprina neatliekamā medicīniskā palīdzība,
lai tā būtu pieejama tuvu pacientu dzīvesvietai.
LSB norāda, ka Pasaules Bankas ziņojums attiecas uz pavisam nelielu
daļu no darbībām, ko veic reģionu slimnīcas, tamdēļ izskanējusī
informācija par nekvalitatīvo darbu ir diskreditējusi reģionālās
slimnīcas un tajās strādājošos. Biedrība ir pārliecināta, ka ziņojums
neiekļauj virkni būtisku faktoru, kas jāņem vērā, domājot par reformu.
LSB vadītāja vietniece Egija Širova ir pārliecināta, ka Pasaules
Bankas pētījuma dati tiek izmantoti ārpus konteksta, tādējādi radot
aplamu priekšstatu par situāciju veselības aprūpē un nomelnojot reģionu
slimnīcās strādājošos ārstus. “Veikt veselības aprūpes reformu,
balstoties uz vienpusēju pētījumu, būtu milzīga kļūda, kuras dēļ cietīs
pacienti,” viņa uzsver.
Biedrība skaidro, ka pētījuma dati lielākoties nav attiecināmi uz
reģionu slimnīcām. Pētījumā analizēti sarežģītākie un specializētākie
veselības aprūpes pakalpojumi, kurus reģionu slimnīcās veic tikai 10%
gadījumu. Visos pārējos gadījumos pacienti tiek ārstēti specializētās,
augstākā ranga slimnīcās. Ziņojumā netiek atspoguļota informācija par
pamata veselības aprūpi – standarta ķirurģiskajām operācijām,
terapeitisko ārstēšanu, dzemdniecību, kas veido 90% reģionu slimnīcās
veiktajiem pakalpojumiem, norāda LSB.
LSB arī uzskata, ka Pasaules Bankas piedāvātais ārstniecības iestāžu
kartējums ir nepārdomāts, reģionāli nesabalansēts un tas ievērojami
mazinās iedzīvotāju iespējas saņemt medicīnisko palīdzību. Veicot
veselības aprūpes sistēmas reformu, ir jāsaglabā esošais ģeogrāfiskais
novietojums slimnīcu tīklam, lai ikvienam iedzīvotājam nodrošinātu
tiesības saņemt pamata neatliekamo medicīnisko palīdzību iespējami tuvu
savai dzīvesvietai. Paralēli jārisina arī specializēto slimnīcu
kapacitātes problēma – tās ir pārpildītas ar pacientiem, kuriem
nepieciešama pamata veselības aprūpe, tādējādi neatstājot brīvas vietas
tiem, kam nepieciešama specializēta veselības aprūpe, uzsver biedrība.
Līdz ar to LSB aicina Veselības ministriju (VM) un citus ekspertus,
izstrādājot reformas gala dokumentus, ļoti rūpīgi ņemt vērā arī lokālo
informāciju, atšķirības reģionos, kā arī to, kur jau šobrīd uzbūvētas
slimnīcas, kurās veiktas investīcijas un piesaistīti jauni darbinieki.
Piemēram, analizējot Pasaules Bankas priekšlikumus, redzams, ka Alūksnē,
Cēsīs, Dobelē, Tukumā, Kuldīgā, Krāslavā un Preiļos, kur šobrīd ir
pilnvērtīgas neatliekamās palīdzības slimnīcas, paredzēts veidot zema
līmeņa dienas aprūpes centrus. Biedrība uzskata, ka šāda priekšlikumu
rezultātā reģionu iedzīvotāju veselības stāvoklis var pasliktināties.
Jau ziņots, ka slimnīcas var iesniegt savus priekšlikumus Pasaules
Bankas pētījuma datu precizēšanai, kā arī VM lūgs pētniekus vēl šos
datus precizēt.
Kā ziņots, pētījumā secināts, ka Latvijā sarežģītas operācijas nereti
tiek veiktas salīdzinoši mazākās slimnīcās, turklāt šīs sarežģītās
operācijas mēdz veikt ārsti, kuri līdzīga veida manipulācijas izdara
vien dažas reizes gadā.
Piemēram, secināts, ka laikā no 2012.gada līdz 2014.gadam tikai viena
slimnīca Latvijā – Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca –
atbilda minimālajam apjoma standartam par 50 novērstiem vēdera aortas
aneirisma gadījumiem gadā. Šajā periodā 11 slimnīcās 66 ķirurgi ārstēja
306 šādus vēdera aortas aneirisma gadījumus, tomēr tikai trīs ārsti
veica šādu ārstēšanu ieteicamajā apjomā, proti, vairāk nekā desmit
gadījumus gadā. Tomēr lielāko daļu jeb 66% šādu sarežģītu ārstēšanas
gadījumu veica tādi ķirurgi, kuri ar to nodarbojas mazāk nekā piecas
reizes gadā.
Pētnieki secina, ka Latvijā lieli slimnīcu un ķirurgu darba apjomi ir
saistīti ar labāku aprūpes kvalitāti un zemākiem mirstības rādītājiem
attiecībā uz vairākām procedūrām. Pētnieki arī norāda jomas, kurās
selektīvi nosūtījumi varētu sniegt uzlabojumus.
Pasaules Banka norāda, ka minimālā apjoma standartu ieviešana Latvijā
palīdzētu glābt dzīvības. Pētnieki iesaka konkrētu diagnožu pacientus
no zema apjoma slimnīcām sūtīt uz augstāka apjoma ārstniecības iestādēm.
Otra iespēja ir noteiktu nosūtījumu centru izveide, kas nozīmētu, ka
visi pacienti tiktu nosūtīti uz augsta apjoma slimnīcām.
