Pieaugošo dalība izglītībā trīs gadu laikā gandrīz dubultojusies

Pateicoties Eiropas Struktūrfondu atbalstam 2023. gadā Latvijā ievērojami augusi pieaugušo dalība izglītībā – liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Iedzīvotāju īpatsvars vecumā no 25 līdz 64 gadiem, kuri pēdējo četru nedēļu laikā pirms aptaujas piedalījušies izglītībā, ir pieaudzis no 6,6% 2020. gadā līdz 10,7% 2023. gadā, tādējādi ar uzviju sasniedzot Izglītības attīstības pamatnostādnēs noteikto rādītāju.

Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša uzsver: “Lai nodrošinātu efektīvu indivīdu prasmju attīstību un pilnveidi, ir svarīga koordinēta cilvēkkapitāla attīstība un pieaugušo izglītības jautājumu pārvaldība. Cilvēkkapitāla attīstības padome ir konstruktīva sadarbības platforma, kuras fokuss būs meklēt tagad jau nākamajai desmitgadei optimālus risinājumus Latvijas ekonomikai nozīmīgu nozaru darbaspēka attīstībai. Šāda kopīga sadarbības platforma nodrošina to, ka salāgojam darba tirgus un darba devēju esošās un nākotnes vajadzības ar atbilstošiem izglītības pakalpojumiem un indivīdam nepieciešamo atbalstu savu prasmju pilnveidei. Nozīmīgu lomu cilvēkkapitāla attīstības mērķu sasniegšanā IZM sniegs attīstot un izmēģinot individuālo mācību kontu pieeju, kas nodrošinās iespēju digitāli uzkrāt informāciju par ikviena mācīšanās sasniegumiem formālajā izglītībā un arī papildus iegūto neformālo izglītību, kā arī nodrošinās kvalitatīvu un datos balstītu mācību piedāvājumu.”

CSP Informatīvajā apskatā par iedzīvotāju izglītošanās pieredzi formālās, neformālās izglītības programmās un pašmācībā, secināts, ka pēdējo sešu gadu laikā ES fondu finansiālais atbalsts būtiski samazinājis visus galvenos šķēršļus pieaugušo dalībai izglītībā. Piemēram, 2016.gadā kā būtiskāko faktoru, kas traucēja piedalīties pieaugušo izglītībā 14,5% iedzīvotāju minēja finansiālos apsvērumus. 2022.gadā, pēc sešiem programmas “Mācības pieaugušajiem”* darbības, vairs tikai 5,5% minēja šo kā šķērsli. Tāpat būtiski mazinājies to iedzīvotāju skaits (7,9%), kuriem apmācības netika piedāvātas sasniedzamā attālumā. 2022.gadā šo faktoru kā šķērsli minēja vairs tikai 1,1% iedzīvotāju. Vienu no kvalitātes faktoriem – piemērotu izglītības saturu – kā šķērsli 2022.gadā minēja vairs tikai 3,9 %, kamēr 2016.gadā, līdz Izglītības un zinātnes ministrijas īstenotās programmas Mācības pieaugušajiem uzsākšanai, šis apstāklis bija šķērslis 8 % nodarbināto.

Valsts izglītības attīstības aģentūras direktore Dita Traidās pārliecināta, ka laika posmā no 2016. līdz 2023.gadam pieaugušo izglītībā ir izdevies lauzt priekšstatu, ka tā pieejama tikai nelielai sabiedrības daļai, kurā ir ierobežots loks darba devēju, pašvaldību vai paša maks to var atļauties. “Mūžizglītības kultūras iedzīvināšana, kā viens no svarīgākajiem Eiropas Savienības prasmju politikas virzieniem, Latvijā ir piedzīvojis nopietnu kāpumu. Tomēr katra desmitgade liek mainīties izglītības un prasmju politikai, jo to nepieciešams pielāgot jauniem ekonomiskajiem izaicinājumiem. Valsts tautsaimniecībai vajadzīgi abi – gan kvalificēti un augsti kvalificēti speciālisti, gan darba meklētāji. Ar pieaugušo izglītību tiek risināts ne tikai atbalsts uzņēmumu konkurētspējai, bet arī sociālās politikas mērķi. Ekonomikas kategorijās runājot, izšķiroša nozīme ir ne tikai pieaugušo izglītības iespējām un saturam, bet arī cilvēku skaitam valstī, inovācijām, talantu piesaistei, uzņēmējdarbības un nodokļu regulējumam.

Pieaugušo izglītības piedāvājums vienmēr vislielākajā mērā ir un būs saistīts ar profesionālās izglītības satura attīstību, jo tajā nozaru paustās kvalifikāciju prasības izglītotājiem jāspēj pārtulkot prasmju izteiksmē un jaunu programmu saturā, lai nerastos situācija, kad, ieejot lielveikalā, nopirkt var tikai to, kas plauktos salikts vakar. Uz to arī mērķēts mūsu turpmākais atbalsts nodarbināto iedzīvotāju prasmju audzēšanā gan personiskajai izaugsmei, gan savai darbspējai un produktivitātei uzņēmumos,” uzsver D.Traidās.