Domās un darbos kopā

Ļaunums, iznīcība un nāve pret cīņassparu, drosmi un atbalstu. Jau divus gadus cīņā par savas valsts neatkarību un brīvību, cīņā par dzīvību ir ukraiņu tauta.

Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus. Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot vairākus apgabalus, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku. Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām. Eksperti saka – tas nozīmē, ka jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Ukrainas aizstāvji intervijās atklāti saka – viņi var būt nez cik drosmīgi, bet bez ieročiem nekā nebūs. Pārņem lepnums un reizē rūgtums, ka mazās Baltijas valstis šo divu gadu laikā spējušas Ukrainai palīdzēt vairāk nekā daža laba NATO lielvalsts, piemēram, Francija. Pasaules un Eiropas līderiem būtu jāsaprot Putina zīmīgais teikums: “Mēs esam karā ar Rietumiem. Ukraina ir tikai kaujas lauks.” Taču ne visi saprot un atslābst arī liela daļa sabiedrības, kas ir cilvēcīgi, taču ne prātīgi. Tādēļ ir svarīgi ik pa laikam sev un citiem atgādināt, ka domās un darbos mums jābūt kopā ar Ukrainas tautu, tā jāatbalsta, jo, kā šonedēļ raidījumā teica eksprezidente Vaira Vīķe – Freiberga, “Putins ir neprognozējams”.

Šonedēļ īpaši piedomājam par Ukrainu, un šai tēmai veltīts arī šī numura saturs. Alūksnē, pasniedzot pagodinājumu “Miera nesējs”, godina cilvēkus, brīvprātīgos, kuri kopš kara sākuma nav jautājuši – kāpēc, vien tikai – kad, kur un cikos. Numurā stāstām par vienu no viņiem, Alūksnes ukraini Aleksandru Levadu, kurš jau vairākas reizes pabijis kara skartajā Ukrainā, pašrocīgi tur nogādājot ukraiņu kareivjiem tik ļoti vajadzīgo autotransportu. Skaudru un ļoti daudzpusīgu stāstu atklāj ukraiņu žurnāliste Oksana Pugačova, kura kopš kara sākuma veic savu “Miera nesēja” darbu – Latvijas medijos stāsta par to, ko mums svarīgi zināt par Ukrainu, ukraiņiem, visaptverošo karu un procesiem, ko sev līdzi neizbēgami nes šī postošā nelaime.

Domās ik dienu esam kopā ar Ukrainu, taču ar to diemžēl nepietiek, lai ukraiņu tauta varētu turpināt varonīgi cīnīties par savu valsti, mājām un nākotni. Tai joprojām ir vajadzīga arī praktiskā palīdzība, tādēļ Latvijas sabiedriskie mediji sadarbībā ar Ziedot.lv aicina ziedot kara skaudrajā ikdienā akūti nepieciešamo lietu iegādei.