Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas deputāti sēdē šodien atbalstīja aizliegumu pārdot stipro alu
tā dēvētajās divlitrenēs.
Šādu aizliegumu paredz komisijā izstrādātais likumprojekts “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā”.
Saskaņā ar komisijā izstrādātajiem grozījumiem paredzēts aizliegt
pārdot alu, raudzētos dzērienus un pārējos alkoholiskos dzērienus, ko
ražo, sajaucot kopā vairākus alkoholiskos dzērienus, iepakojuma vienībā,
kuras tilpums pārsniedz puslitru, ja absolūtā spirta daudzums minētajos
alkoholiskajos dzērienos pārsniedz 7,5 tilpumprocentus, un litru, ja
absolūtā spirta daudzums minētajos alkoholiskajos dzērienos nepārsniedz
7,5 tilpumprocentus.
Iepakojuma tilpuma ierobežojumu alkoholisko dzērienu tirdzniecībā
paredzēts nepiemērot, ja iepakojuma vienība ir izgatavota no stikla,
keramikas, koka vai metāla, kā arī ja alu, raudzēto dzērienu vai
alkoholisko dzērienu, ko ražo, sajaucot kopā vairākus alkoholiskos
dzērienus, tirgo tā ražošanas vietā.
Kā sēdes laikā uzsvēra komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš
(VL-TB/LNNK), plastmasas pudeļu zemākas cenas dēļ divu līdz divarpus
litru tilpuma plastmasas pudelēs pildīts alus un sidrs ir lētāks nekā
alus un sidrs, kas pildīts mazāka tilpuma stikla pudelēs vai skārdenēs.
Tā kā lielā plastmasas iepakojumā pildīts alkoholiskais dzēriens ir
lētāks, stipru alu lielākoties pērk personas, kas lieto alkoholu
pārmērīgi, jo īpaši laukos, bet sidru – jaunieši.
Grozījumu mērķis ir samazināt alkohola patēriņu kopumā, piebilda Naudiņš.
Latvijas Alus darītāju savienības valdes priekšsēdētājs Pēteris
Liniņš aicināja deputātus vēl diskutēt, šauboties, vai šāda aizlieguma
radīšana tik tiešām varētu samazināt alkohola patēriņu, jo Lietuvā, kur
šāda veida aizliegums esot ieviests 2012.gadā, kādu laiku pēc tā
ieviešanas alkohola patēriņš esot samazinājies, bet vēlāk atkal
atgriezies pie iepriekšējiem rādītājiem, jo alkoholisko dzērienu pircēji
laikā gaitā piemērojās izmaiņām, būtiski nesamazinot patērētā alkohola
apjomu.
Liniņš ieteica deputātiem piesaistīt arī Vides aizsardzības un
reģionālas attīstības ministrijas speciālistus, jo šāda veida aizliegums
attiecas ne tikai uz alkohola patēriņa jomu, tas attiecas arī atkritumu
un dabas piesārņojumu jomu. Būtu arī svarīgi piesaistīt Veselības
ministrijas (VM) ekspertus jautājumā par alus stiprumu.
VM Sabiedrības veselības departamenta Starpnozaru sadarbības nodaļas
vecākā eksperte Alise Krūmiņa atzīmēja, ka deputātiem būtu vēlams
padomāt arī par tilpumprocentiem, iespējams, samazinot tos līdz pieciem
vai sešiem tilpumprocentiem. VM eksperte arī sacīja, ka būtu rūpīgāk
jāvērtē iespējas iegādāties alu vai kokteiļus lielā tilpuma pie
ražotāja.
Latvijas Bezalkoholisko dzērienu uzņēmēju asociācijas pārstāve Inese
Lielpinka norādīja, ka deputātiem vēl būtu vēlams izvērtēt alus patēriņu
katrā stipruma segmentā.
Komisija vienojās šos grozījumus virzīt izskatīšanai Saeimā pirmajā
lasījumā, kas notiks 15.septembra Saeimas sēdē. Naudiņš informēja, ka
starp lasījumiem vēl būs iespējams iesniegt priekšlikumus grozījumiem.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš pēc pirmā lasījuma ir 13.oktobris.
Likumprojekta autori paredz, ka šiem grozījumiem būtu jāstājas spēkā 2017.gada 1.septembrī.
