Vai izglītots cilvēks var būt amorāls?

Uz šīm pārdomām mani pamudināja pavisam nejauši dzirdēts teikums, kas saistījās ar izglītību un amorālu dzīvesveidu.

Kas tad ir amorāls? Vārdnīcā tiešu skaidrojumu neatradu tikai virkni sinonīmu, kas saistās ar vārdu: bojāts, sabojāts, samaitāts, sabojāts, izvirtis, korumpēts, piekukuļojams, pērkams, uzpirkts.

Mans nolūks ir apelēt pie šī vārda. Citiem vārdiem sakot, izglītots cilvēks nedrīkstu būt bojāts, sabojāts, samaitāts, izvirtis, korumpēts, piekukuļojams, pērkams, uzpirkts. Taču dzīvē diemžēl notiek citādi.

Diemžēl labi profesionāļi var būt arī korumpētie, negodīgie darbinieki. Labie motīvi var palikt nodomu līmenī, ja pietrūkst gribasspēka, neatlaidības, drosmes, lai tos pārvērstu reālā faktā.

,, Ar labiem nodomiem ceļš nobruģēts uz elli…

Kas teicis gan šos vārdus briesmīgos?

Labprāt es strīdētos un pierādītu- meli!

Bet dzīve bieži apliecina tos.’’

( Sirmbārdis J. Saulstaru atslēgas)

Pedagoģiju parasti raksturo kā audzināšanas uz izglītošanas zinātni, arī kā mākslu uzkrātās zināšanas un pieredzi nodot nākamajām paaudzēm, sagatavojot tālākai pieredzes attīstībai..

Tas nozīmē, ka morālā pedagoģija var veikt savu misiju, ja tā pati balstās gan uz psiholoģiskām zināšanām, gan ekoloģisko audzināšanu un sociālo pedagoģiju, ētiku un morāli.

Patiesības meklējums. To var saprast arī tā, ka izglītots cilvēks nav pasargāts no amoralitātes, tas ir ļoti slidens celiņš un reizēm iet roku rokā ar korupciju, pērkamību, izvirtību. Nesen kādā portālā lasīju, ka katrs otrais ir gatavs amorāli darboties, lai saglabātu darbavietu. Šie cilvēki ir ar augstāko izglītību un viņiem ir nepieciešamās īpašības savam izvēlētajam darbam.

Morāle praksē nepastāv tīrā veidā. Ikdienā sastopas labais un ļaunais, dažkārt pat rodas nežēlīgs sajaukums ar skaisto, neglīto, derīgo, nederīgo, kur labais, situatīvā skatījumā, var šķist nepraktisks, karjerai neizdevīgs, bet stratēģiski var kļūt par ,,būt vai nebūt’’ hamletisko jautājumu.

Tāpēc ir svarīgi, lai cilvēka sasniegumos pieliktās pūles tiktu atmaksātas un zināmas kādos apstākļos veidojušās. Var būt, ka lielas pūles dod niecīgu rezultātu neprasmīgas darbības organizācijas un nepareizi izvēlētas metodes dēļ.

Tomēr, ja cilvēks ir bezdarbnieks un viņš pēc ilgiem darba meklējumiem beidzot ir atradis nodarbošanos kādā firmā, viņam ir jāpakļaujas spēles noteikumiem. Viņš ļaujas ar sevi manipulēt, tiek pārvērsts par līdzekli, objektu, marioneti, aklu izpildītāju kādiem savtīgiem mērķiem. Kā jau minēju- šobrīd, kad valstī ir smaga ekonomiskā situācija, arī izglītots cilvēks viegli var kļūt amorāls.

Jau Konfūcijs pirms 2500 gadiem ir teicis, ka gudrais mācās no grāmatām, bet muļķis- no dzīves. Tas nepavisam nenozīmē dzīves noniecināšanu. Labās grāmatās taču arī ir dzīves pieredzes apkopojums. Taču vienlaikus daudzos jautājumos miljonu pieredze nevar pilnībā aizstāt personīgo pieredzi. Mīlestība jāpārdzīvo katram sava. Bet ir daudzas parādības, no kurām izvairoties sabiedrība dzīvotu daudz labāk. Atturēšanās no smēķēšanas, dzeršanas, narkotisko un toksisko līdzekļu lietošana būtu ne tikai morāli, bet arī finansiāli izdevīga un turklāt stiprinātu veselību.

Taču nav noslēpums, ka ar to nodarbojas arī izglītoti cilvēki.

. Elementārā pieklājība ir kā zināms priekšnoteikums personības tālākai attīstībai. To vajadzētu arī mācīt skolās, kur bez zināšanām iemācītu elementāro pieklājību citam pret citu. Elementārās pieklājības normu ievērošana atvieglo arī darba sameklēšanu un turpmākās darba gaitas. Pat mazākā necieņas izrādīšana pret klientu, augstprātīga attieksme, nevīžība var būt iemesls darba zaudēšanai.

Jā, rodas jautājums- vai mūsu deputāti ir mācījušies elementāro pieklājību? Varbūt tad atkristu savstarpējie ķīviņi un domātu vairāk par valsts labklājību. Elementāro pieklājības normu ievērošana taču pasargā cilvēku visās jomās- ģimenē, sadzīvē un darbā no tik daudzām vēl cilvēku izraisītām “vētrām ūdens glāzēs”.

Beidzot šīs filozofiskās pārdomas, gribu vēlreiz uzsvērt, ka arī izglītots cilvēks var būt amorāls, kaut tā nevajadzētu būt. Tomēr, ievērojot Dieva baušļus, ir vieglāk ievērot likumus, normas, kas ļauj cilvēkam būt godīgam, taisnīgam. Tāds nebūs piekukuļojams, samaitāts, izvirtis un pērkams arī nelabvēlīgā situācijā. Augstas prasības pret sevi uztur gara spraigumu, neļauj sirdsapziņai rūsēt un dzīvot amorālu dzīvesveidu.