2017.
gadā sociālajā jomā plānots īstenot vairākas aktivitātes
sociālās atstumtības un nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju
grupu dzīves un ienākumu līmeņa uzlabošanai – bez
vecāku gādības palikušo bērnu aprūpe ģimeniskā vidē, valsts
minimālā atbalsta palielināšana apgādnieku zaudējušiem
bērniem, ģimenes un valsts pabalsta palielināšana par 4. un
nākamajiem bērniem, u.c.
Labklājības
ministrs Jānis Reirs uzsver: “Nākamā gada budžeta kontekstā
Labklājības ministrijas prioritāte ir nevienlīdzības mazināšana,
īpaši ģimenēm ar bērniem. Sabiedrības pienākums ir rūpes un
atbildība par ikvienu bērnu. Tāpēc papildus atbalsts plānots
daudzbērnu un nepilnām ģimenēm, jo nav šaubu, ka bērna
interesēs ir dzīvot ģimeniskā vai ģimenei pietuvinātā vidē.
Tāpat nav pieļaujams, ka bērnam apgādnieka zaudēšanas gadījumā
situācija un dzīves apstākļi ievērojami pasliktinās.”
Viens
no Labklājības ministrijas būtiskākajiem mērķiem ir pilnveidot
bez vecāku gādības palikušo bērnu aprūpi ģimeniskā vidē.
Lai to īstenotu, paredzēts uzlabot adoptētājiem sniegtā atbalsta
sistēmu, un ārpusģimenes aprūpes sistēmu. Veicinot ģimeniskā
vidē (aizbildņi, audžuģimenes) balstītu ārpusģimenes aprūpes
pakalpojumu attīstību, bērniem jādzīvo labvēlīgā ģimeniskā
vai ģimenei pietuvinātā vidē.
Šobrīd
viskritiskākā situācija un augstākais nabadzības riskam pakļauto
personu īpatsvars ir nepilnajās ģimenēs. Tāpēc īpaši būtiska
ir apgādnieka zaudējuma pensijas apmēra palielināšana, tuvinot
to minimālo uzturlīdzekļu apmēram, kādu valsts garantē
gadījumos, kad kāds no bērna vecākiem nepilda savus pienākumus
un bērnam nepieciešamo uzturēšanu nenodrošina. Tāpēc, lai
mazinātu nepilno ģimeņu nabadzību un visiem bērniem piedāvātu
līdzvērtīgu sociālo nodrošinājumu, no 2017. gada 1. janvāra
plānots noteikt koeficientus valsts sociālā nodrošinājuma
pabalstam, lai palielinātu minimālo apgādnieka zaudējuma pensijas
apmēru.
Savukārt,
lai radītu ekonomiski labvēlīgākus apstākļus daudzbērnu
ģimenēm, kas ir otrs augstam nabadzības riskam pakļauto ģimeņu
veids, plānots palielināt ģimenes valsts pabalstu. Proti, ģimenes
valsts pabalstu ģimenēs ar četriem un vairāk bērniem no 2017.
gada 1. janvāra paredzēts palielināt par ceturto un nākamajiem
bērniem no pašreizējiem 34,14 eiro
līdz 50 eiro
par katru bērnu mēnesī. Plānots saglabāt esošo koeficientu
principu un par ceturto un nākamajiem bērniem pabalstu noteikt 4,4
reizes lielāku, nekā par pirmo bērnu (11,38 x 4,4 = 50,07 eiro).
Tāpat
plānots no
2017. gada 1. janvāra palielināt
sociālās apdrošināšanas iemaksas par personām, kuras kopj bērnu
līdz pusotra gada vecumam, t.i., iemaksas pensiju, invaliditātes un
bezdarba apdrošināšanai no
171 eiro
(šobrīd no 142,29 eiro).
Vienlaikus
2017. gadā un turpmāk ik gadu, plānots, ka Sociālās integrācijas
valsts aģentūra papildu 913 cilvēkiem nodrošinās sociālās
rehabilitācijas pakalpojumus. Izmantojot pakalpojumus, darbspējīgie
cilvēki
ar funkcionāliem traucējumiem, t.sk. invaliditāti, varēs
pilnvērtīgāk iekļauties sabiedrībā un darba tirgū.
