Ar jaunības degsmi vēsturē

Dainis Rižkins: “Katram nav jābūt vēsturniekam, bet katram ir jāsaprot mūsu valsts notikumi.”

Dainis Rižkins ir 25 gadus vecs jaunietis, kurš strādā Alūksnes novada muzejā par vēsturnieku un šogad iegūs arī maģistra grādu Vēstures un filozofijas fakultātē. Par vēsturnieku muzejā Dainis darbojas kopš pagājušā gada septembra, taču viņa dzīve ar Alūksnes muzeju ir saistīta vairāk nekā septiņus gadus. Dainis strādā arī Latvijas Okupācijas muzejā Rīgā par gidu un klientu centra darbinieku.

Sevi jāpierāda

2018. gadā Dainis pabeidzis Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāziju un tagad mācās Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē, maģistrantūras pēdējā kursā. “Man interese par vēsturi radās bērnībā, klausoties kaimiņienes, kura mani pieskatīja, atmiņu stāstus par karu. Arī es sāku interesēties par ģimenes vēsturi un par dažādiem militārajiem konfliktiem,” stāsta vēsturnieks, kurš Alūksnes novada muzejā strādā pie dažādu publikāciju izveides par novadniekiem, ēkām, muzeja eksponātiem un tā tālāk. “Publikāciju radīšanai izmantoju ne tikai muzeja materiālus, bet rodu informāciju arī, strādājot arhīvos Rīgā. Darba temati mainās, taču Alūksnes novadpētniecība vienmēr turpinās. Es pats savā pētniecībā koncentrējos uz militāro vēsturi, pētot Latvijas bruņotos spēkus laika periodā no 1934. gada, kā arī pievēršu uzmanību deportācijām un piespiedu darba nometņu (Gulagu) pētniecībai. Ar Alūksnes novada muzeju esmu saistīts vairāk nekā septiņus gadus, muzejā strādājot vasarā un arī šeit veicot bakalaura studiju praksi, tādēļ ar muzeja darbu un ikdienu es biju pazīstams,” teic Dainis un uzsver, ka, atrodoties darbā ar vēsturniekiem, kuri ir daudz pieredzējušāki par viņu, liek aizdomāties par to, cik daudz vēl ir jāsasniedz un jāuzzina. “Jāatceras, ka daudzi temati nesaistās ar šo vēsturnieku dzīves gājumu, tādēļ mūs nošķir darba apjoms, kas veltīts kāda temata izpētei. Jaunajam vēsturniekiem, šķiet, mūsdienās strādāt ir daudz sarežģītāk, jo sevi daudz vairāk jāpierāda, taču tajā pašā laikā mums ir daudz vairāk iespēju, piemēram, doties uz ārvalstu universitātēm. Vēsturniekiem Latvijā pašlaik paveras daudz iespēju darba tēmu izvēlē, jo daudz kas joprojām vēl nav aplūkots,” stāsta Dainis.

Jaunatnei vajadzīga cita pieeja

Alūksnes novada muzejs pašlaik strādā pie muzeja vēsturiskās restaurācijas. Arī ekspozīcija, kas saistīta ar deportācijām un represijām, piedzīvo pilnveidi. “Man kā vēsturniekam, kurš interesējas par militāro vēsturi, prieku rada 7. Siguldas kājnieku pulka pētniecība. Dažādu tematu izpētē un prezentēšanā muzeja darbiniekiem, protams, ir vajadzīgs laiks, bet nenovērtējams ir mūsu novada atbalsts,” uzsver Dainis un teic, ka savā nākotnē saredz vēl daudz veikumu, kurus vajadzētu sasniegt. “Lepojos, ka esmu pabeidzis bakalaura studijas un drīz pabeigšu maģistrantūru. Ka esmu pētījis iepriekš nepētītus tematus par Latvijas bruņotajiem spēkiem, kā arī piedalījies apmaiņas studijās ārzemēs, kur ieguvu arī darba pieredzi,” stāsta Dainis.

Bez vēstures, Dainim patīk arī ceļot un iepazīt jaunas vietas. “Kopš 2016. gada esmu Zemessardzē, piedalos mācībās un dodos uz kursiem, par ko arī esmu lepns. Ņemot vērā, ka strādāju arī Latvijas Okupācijas muzejā, es daļu dzīves pavadu Rīgā, tādēļ man iemīļota ir Āgenskalna apkārtne. Dažkārt, lai nedaudz varētu atslābt, uzspēlēju arī kādu vēsturisku video spēli,” stāsta D. Rižkins. Viņš, pats būdams jauns, saprot, cik būtiski ir vēsturi mācīt arī jauniešiem saistošā veidā. “Vēstures pasniegšana jauniešiem ir ļoti aktuāls temats, jo mūsdienu jaunatnei vajadzīga cita pieeja. Es uzskatu, ka nodarbībām jābūt pēc iespējas radošākām un vizuālām, jaunieši jāiesaista tā, lai viņi spētu piedalīties, kā arī muzeja eksponātu parādīšana un iespēja vizualizēt notikumu ar priekšmetu viņiem rada jo īpašu interesi. Jāstāsta interesanti un jāizvairās no sausām lekcijām,” uzsver Dainis.

“Lai sabiedrība izrādītu interesi”

Taujāts par Alūksnei nozīmīgākajiem vēstures datumiem, Dainis min pilsētas dibināšanas svētkus, Alūksnes atbrīvošanu Neatkarības kara laikā vai arī piemiņas datumus, īpaši deportācijas datumus. “Muzeju darbību noteikti ietekmē tūrisma sezona, kā vēsturniekam darba apjoms paliek tas pats, taču dažkārt situācija prasa arī pieslēgties citiem muzeja darbiem, kas ir saistīti ar tūrismu. Tāda ir muzeja darba specifika. Nākotnē es vēlētos, lai vēstures pētniecībai tiek pievērsta lielāka uzmanība, kā arī būtu svarīgi, lai sabiedrība izrādītu lielāku interesi par vēsturi, jo mūsu ikdiena ir ar to saistīta un daudz kas no tā, ar ko mēs mūsdienās saskaramies, ir skaidrojams tikai ar vēstures palīdzību. Katram nav jābūt vēsturniekam, bet katram ir jāsaprot mūsu valsts notikumi un jāspēj paskaidrot, kādēļ mēs svinam vai pieminam ko mums tik svarīgu,” saka D. Rižkins.