Dzīvā valoda

Mēs visi ikdienā lietojam vārdus, bet nez vai aizdomājamies, ka daži no tiem ir jaunāki par citiem. Tas tādēļ, ka valoda mainās, mijas, attīstās, un katru gadu rodas arvien jauni vārdi. Katru gadu dažus visjaunākos izvērtē akcija “Gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens”, sniedzot neparastu ieskatu valodas attīstības aizkulisēs. Man kā valodas lietotājai un tekstu veidotājai šī vienmēr šķitusi ļoti interesanta akcija un es ar interesi gaidu, kad katra gada sākumā “kronēs” aizvadītā gada valodas jaunumus.

Uzziņai – jau kopš 2003. gada Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa sadarbībā ar Latvijas Rakstnieku savienību izvirza gada spilgtāko jauno vārdu, nevārdu un spārnoto teicienu. Pēdējos gados nominē arī savārstījumus. Un gluži kā katru gadu, arī šogad izraudzītie vārdi raisa diskusiju – kādēļ tieši šie, kurš saņem algu par muļķīgām svešvārdu pārnesēm latviešu valodā un tamlīdzīgi. Par katru var diskutēt, un diskusija pati par sevi ir laba lieta, jo pievērš uzmanību problēmai un, iespējams, to arī atrisina. Manā saprašanā mēraukla, cik šie jaunvārdi izrādījušies derīgi vai nederīgi, ir tas, vai tie “ieietas tautās”. Un te nu ir visādi gājis, jo vārdu vajadzību un lietojumu tik viegli nevar paredzēt. Piemēram, 2019. gada vārds “notumse” man šķita ļoti jauks aizstājējs sarežģīto “elektropadeves traucējumu” un citu elektrības kataklizmu vietā, taču tauta to tā arī neiemīlēja. Savukārt, viens no 2020. gada vārdiem “mājsēde” kļuva par sarunvalodas karali ātri vien. Daļa no iepriekš izvirzītajiem “gada vārdiem” slaidi ienākuši ikdienas lietojumā, piemēram, glābējsilīte (2009), zīmols (2003), jaunuzņēmums (2016), straumēšana (2017). Taču visbiežāk gan ieteiktie vārdi tā arī paliek sarakstos, nerealizējuši latvisko potenciālu. Un labi ka tā, īpaši stāvdrāža gadījumā, kā savulaik ieteikts nodēvēt skūteri. Arī datne joprojām nevar izkonkurēt failu. Starp citu, vai atminaties, ka pats pirmais nevārds 2003. gadā bija eiro? Nevārds būdams, dzīvo sveiks un vesels, un ar ko gan šo aizstāt?

Prieks, ka vārdu kronēšana turpinās un gada laikā cilvēkiem ir iespēja pievērst uzmanību valodai. Jaunus vārdus veido ne tikai valodnieki un terminologi, bet tie rodas arī tautā. Tos radām mēs paši. Un tikai no tautas ir atkarīgs, vai vārds iedzīvosies, vai cilvēki to pieņems, lietos un izplatīs, vai tā būs tikai tāda individuāla valodnieka vēlme.

Katrā ziņā valoda ir dzīva un interesanta, un es aicinātu to lietot, spēlēties ar valodu, runāt latviski, cik vien iespējams. Taču tikpat svarīgs aicinājums ir pret latviešu valodu izturēties ar cieņu. Padomāt: ko mēs katrs varam darīt savas valodas labā? Piemēram, ieviest kādu sinonīmu savā valodā vai pārbaudīt vārda pareizrakstību, pirms palaist savas domas plašajā tīmeklī, no kura vairs neko neizdzēst…